Gulbenē pārrunā ceļu sakārtošanas perspektīvu

2019. gada 13. decembris 00:00

1170

Gulbenē pārrunā ceļu sakārtošanas perspektīvu

Gulbenē šonedēļ viesojās akciju sabiedrības “Latvijas valsts ceļi” valdes priekšsēdētājs Jānis Lange, kurš tikās gan ar novada vadību, speciālistiem, deputātiem, gan ar vietējiem uzņēmējiem. Viņš pastāstīja par nākamā gada, kā arī par tālāka plānošanas perioda iecerēm ceļu sakārtošanā Gulbenes novadā un Latvijā kopumā.
J.Lange arī atbildēja uz jautājumiem, cik tālu sniedzas viņa kompetence un pieejamā informācija.

Daļu reģionālo ceļu grib pārkvalificēt par vietējiem
J.Lange atzina, ka “mokāmies” ar ceļa P34 Sinole-Zeltiņi-Silakrogs 100 metru posmu, kur ir lielākais noslīdenis ne tikai Gulbenes novadā, bet, iespējams, plašākā reģionā. Viņš pauda, ka tā esot kompetenču trūkuma problēma. “Mēs mācāmies,” par risinājumu meklēšanu arī citās problēmu vietās Latvijā sacīja J.Lange. Kā konkrēti tiks risināts Sinoles-Zeltiņu-Silakroga jautājums, to J.Lange pateikt vēl nevarēja. Esot bijuši apspriesti trīs risinājumu varianti. Lēmumu pieņemšot inženieri.
J.Lange pieminēja arī ceļu Gulbene–Balvi–Viļaka (P35), kas “nedaudz tālākā nākotnē” tiks sakārtots posmā no Litenes līdz Balviem (17,59.-32,44.km).
Runājot par mazajiem ceļiem, J.Lange pauda, ka tā ir problēma visā Latvijā. “Es neteikšu, ka numur 1, bet tā ir tiešām ļoti liela problēma. Mēs zinām, ka nevienu gadu finansējums valsts vietējiem autoceļiem nav bijis pietiekams. Grants seguma atjaunošana ir paredzēta tikai pāris posmiem. Tuvākais ir, piemēram, Druviena-Lizums,” viņš teica. Tad vēl ir satiksmes drošības uzlabošanas projekts, kas tiks risināts nākamajā gadā, pie Litenes pansionāta. Tur būs ātruma maiņas joslu izbūve.
Viņš skaidroja Satiksmes ministrijas nākotnes redzējumu Latvijā ar maģistrālēm, tad - galvenajiem, reģionālajiem un vietējiem ceļiem. “Vietējiem ceļiem mēs gribam stipri samazināt šo apjomu, kas ir valsts pārziņā. Reģionālos ceļus, kas ir ar grants segumu un zemu intensitāti, mēs gribētu pārklasificēt par vietējiem ceļiem. Mēs rēķināmies, ka valsts pārziņā varētu palikt 6400 kilometru šādu vietējo ceļu. Un apmēram 8000 kilometrus ceļu mēs būtu gatavi nodot pašvaldībām. Tas ir divreiz lielāks apjoms, kā mēs sākotnēji lēsām. Vai arī mēs šos ceļus pārkvalificēsim par pievadceļiem, nevis kā vietējos ceļus,” stāstīja J.Lange. Gulbenes novadā pēc pašreizējām aplēsēm šobrīd varētu būt aptuveni 100 kilometru reģionālo ceļu, kurus tiks piedāvāts savā pārziņā pārņemt pašvaldībai. Tie ir 18 ceļu posmi. No tā gan problēmu mazāk nebūšot, mainīsies tikai atbildīgais. “Protams, tas ir jautājums, uz kādiem nosacījumiem notiks šī pārņemšana. Ideālais variants būtu, ja valsts sakārtotu šos ceļus, ja tie būtu labā stāvoklī, iedotu finansējumu un tad nodotu pašvaldībām. Bet mēs zinām, kāda ir reālā situācija. Kāpēc šie ceļi tiek nodoti? Tāpēc, ka netiek pietiekami intensīvi izmantoti, bet atsevišķos gadījumos tiek. Protams, lielais vairums no tiem nav labā tehniskā stāvoklī,” neslēpa J.Lange. Viņš arī atgādināja ka jau 2016. un 2017.gadā Latvijā ir veikts pētījums un ir klasificēti tie vietējās nozīmes ceļi, kuri valstī nav stratēģiski nozīmīgi.

Latvijā nākotnē ātrgaitas ceļi būs 1000 kilometru
Satiksmes ministrija grib skatīties tālākā plānā, pauda J.Lange. Runa ir par to, kāds varētu izskatīties ceļu tīkls 2040.gadā. Attiecībā uz Gulbeni autoceļš A2 Rīga—Sigulda—Igaunijas robeža (Veclaicene) jeb Vidzemes šoseja ir plānots kā viens no maģistrālajiem ceļiem. Attiecīgi ceļš Smiltene-Gulbene ir paredzēts kā primārais reģionālais autoceļš. “Mūsu doma ir tāda, ka nākotnē šis ceļš, kas tālāk virzās uz Balviem, varētu tikt paaugstināts par vienu no galvenajiem ceļiem,” teica J.Lange. Viņš skaidroja, ka uz 2040.gadu valstī varētu būt apmēram 1000 kilometru ātrgaitas ceļu. Ieceres izmaksas esot ļoti lielas. Apmēram 3 līdz 5 miljoni eiro uz kilometru. Tas būšot atkarīgs no tā, kādas tieši inženierbūves tiks paredzētas. “Tas ir tas, ko mēs iezīmējam. Šobrīd ir tikai diskusijas sākums. Mēs turpināsim,” sacīja J.Lange.

Uzziņai

2020.gadā Gulbenes novadā sakārtos

◆ Trīs tiltus uz autoceļiem: P27 “Smiltene-Velēna-Gulbene” pār Gaujas upi (no 27,08.km); uz autoceļa V438 “Ūdrupe-Rankas stacija” pār Gaujas upi (no 7,11km); uz autoceļa P35 “Gulbene-Balvi-Viļaka-Krievijas Robeža (Vientuļi)” pār Pededzes upi (no 18,60.km).
◆ Notiks arī autoceļa P27 “Smiltene-Gulbene” posma pārbūve 170 metru garumā (virzienā no rotācijas apļa Gulbenē līdz autobusa pieturai “Svelberģis”) un šī paša autoceļa posma pārbūve 10,58 km garumā (pagrieziens uz Sinoli-Velēna jeb no 34,87.km līdz 45,45.km), ko paredzēts nākamgad iesākt un pabeigt 2021.gadā.
◆ Tāpat plānota grants seguma atjaunošana 10,07 km garumā vēl 2020.gadā arī vietējam autoceļam Druviena-Lizums posmā no 0,29.km līdz 10,36.km.
(No akciju sabiedrības “Latvijas valsts ceļi” valdes priekšsēdētāja Jāņa Langes sniegtās informācijas)

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Gulbenē pārrunā ceļu sakārtošanas perspektīvu

Kategorijas