Ar Ziemassvētku garu sirdī

2019. gada 17. decembris 00:00

1239

Gulbenē un novadā šodien ir vērtē sētnieka arods. Šādas vakances ir retums. Tāpat kā prasmīgi, čakli sētnieki, kuri pieprot šo amatu un kuriem tas iet no rokas. Vērtīgi darbinieki strādā ilgstoši - gadu no gada. Viens no tādiem ir gulbenietis Igors Podnieks, kurš nupat ir nosvinējis apaļu jubileju, ir pievienojies piecdesmitgadnieku pulkam. Sētnieks viņš ir vairāk nekā 20 gadus, strādājot dažādos uzņēmumos. Tieši Gulbenes “Maximas” sētnieks viņš ir 14 gadus. Gulbenieši ir pamanījuši un Ziemassvētku gaidīšanas laikā grib pateikt paldies šim cilvēkam par labu darbu.

Nekad nav kavējis darbu
“Ir patīkami redzēt tik strādīgu cilvēku, kurš vienmēr ir laipns, labā garastāvoklī. Viņa darbs ir viņa dzīvesveids. Pazīstu Igoru un viņa mammu Ņinu. Igors ir ļoti labs dēls. Kopā viņi rūpējas ne tikai par pilsētas tīrību, bet arī izrāda žēlsirdību pret dzīvniekiem. Pabaro putnus, bezsaimnieka kaķus, suņus, kuri noklīduši no mājām. Un to visu viņi dara no labas sirds, brīva prāta un paši par saviem līdzekļiem,” “Dzirkstelei” saka gulbeniete Maija Romanovska, kura rosināja laikrakstu uzrakstīt par Igoru.
“Izdarīgs. Sniegs vai lietus, viņš ir darbā. Ne reizi pa šiem gadiem viņš nav saslimis un kavējis darbu. Viņš laikam ir iekodēts uz veselību. Visu laiku svaigā gaisā!” “Dzirkstelei” saka Skolas ielas “Maximas” veikala vadītāja Dace Duļbinska.
“Dzirkstele” Igoru Podnieku kopā ar viņa mammu Ņinu satiek beidzam rīta cēliena darbu pulksten 9.00. Tā ir ierasts – kad citiem darba diena vēl tikai sākas, Igors savus ikdienas pienākumus jau ir beidzis. Turpmākajā dienas daļā viņš tikai pieskata savu objektu. Taču, ja snieg, Igors iet un strādā ar lāpstu vairākas reizes dienā. Mamma, kurai šogad palika 84 gadi, nāk palīgā. “Dzirkstelei” puisis liek saprast, ka pavisam labi galā ar darbiem tiktu arī viens pats, taču viņam nav nekas pretī, ja mamma vēlas būt svaigā gaisā, kustībā, nevis viena pati dzīvoklī. “Labāk ir nodarboties ar fizkultūru,” mammas darbošanos ar slotu komentē Igors. Viņam pagaidām šī ziema liekoties viegla. Tāds kārtīgs sniegs ir bijis tikai vienu reizi, bet tad gan bijis, ko rauties. Ja snieg, sētniekam darba diena sākas jau pulksten 4.00 un nebeidzas arī vēlā vakarā. Igors saka – sētnieka darbs ir tāds, ka reti iznāk būt mājās. Viņa atsaucīgā sirds neļauj pateikt “nē”, ja papildus maizes darbam pēkšņi kāds vēl pasauc palīgā citā objektā. Igors ir pieradis maz gulēt un nekad neturēt rokas, klēpī saliktas. “Varbūt tāpēc arī man veselība turas, ka visu laiku esmu svaigā gaisā,” nosaka Igors. Patīkami arī esot just sabiedrības pozitīvo attieksmi. Pierasts, ka cilvēki pamana strādājam sētnieku un sveicina. “Mēs jau te katru pazīstam,” piebilst Igors.

Par putniem un zvēriņiem
Par savu sētnieka darbu Igors saka tā: “Jaunībā nedomāju, ka kļūšu sētnieks, bija citi plāni. Notika tā, kā notika. Kā saka, cilvēks plāno, bet Dievs dara. Nav jau sarežģīts mans darbs. Lielas gudrības nevajag. Darbavieta sagādā visu vajadzīgo aprīkojumu. Ko nu vajag pašam, tā ir sirdsapziņa. Jātīra ir no sirds. Pacietību vajag. Un viss ir jādara laikus. Slinkot vai sazin ko gaidīt nevar. Ir jāiet un jādara. Šis ir darbs, kuru ar dusmām darīt nevar un nav iespējams. Vienīgais – reizēm ir jāpārvar nogurums un jādara. Sevišķi, kad jātīra sniegs.” Ikdienas pienākumi liekot sekot gan laika prognozēm, gan pašam vērot dabu, lai varētu attiecīgi ātri reaģēt. Nu jau viņš esot pie tā pieradis, kā saka, “piešāvies”.
Igors saka – arī putni pazīst gan viņu, gan mammu. Abi katru ziemu atrod Skolas ielā kādu malu, kur pabarot zvirbuļus, pabērt viņiem maizīti. Tagad ziemā reizēm nemaz darbu sākt neesot iespējams, pirms tam nepaēdinot putnus. “Citādi putni ir apkārt un nevari pastrādāt,” smaida Igors. Savukārt kaķi un suņi paši atrod ceļu pie Igora un viņa mammas. It kā kāds šiem dzīvniekiem būtu pačukstējis – tiks pabaroti un pāri neviens nedarīs. “Viņi atpazīst mūs. Kāpēc nepacienāt, nepadalīties! Vienkārši ir žēl dzīvnieku,” saka Igors. Viņa mamma piebilst, ka nevar nepažēlot nosalušus un nepaēdušus dzīvniekus.
Runājot par Ziemassvētku sapņiem, Igors saka: “Galvenais, lai būtu veselība. Lai gan – Ziemassvētku gaidīšanas laikā vienmēr gribas ticēt brīnumam. Un vienmēr arī brīnumi notiek.”

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Ar Ziemassvētku garu sirdī

Kategorijas