Nedēļa vēsturē

2019. gada 17. decembris 00:00

Interneta laikmetā, šķiet, vienā mirklī varam uzzināt par jebkuru notikumu, kas norisinās plašajā pasaulē. Un nereti rodas jautājums – vai tagad dzīve ir ātrāka un viss notiek vairāk un iespaidīgāk? Varbūt vienkārši daudz ātrāk un izteiksmīgāk par visu uzzinām? Egils Jucevičs sagatavojis apskatu par decembra notikumiem pagātnē. Ir interesanti palūkoties uz pasauli pilnīgi citā laikmetā.

1955. gada 12. decembrī britu radioinženieris un talantīgais izgudrotājs Kristofers Kokerels (1910–1999) iesniedza patenta pieteikumu perifērisko gaisa strūklu sprauslu izvietojumam kuģiem uz gaisa spilvena. Otrā pasaules kara laikā K.Kokerels izstrādāja radarus un citas elektroniskās ierīces militārām vajadzībām, bet pēc kara pievērsās kuģu būves lietām. Viņa ieteiktā principiāli jaunā konstrukcija, izvietojot gaisa strūklu pūšanas spraugas pa kuģa dibena perimetru un vēršot gaisa plūsmu uz tā centru, būtiski palielināja plūsmas cēlējspēku un pirmo reizi padarīja šāda tipa kuģus derīgus praktiskai lietošanai.
1959. gadā pirmā franču pilota Blerio veiktā Lamanša pārlidojuma piecdesmitajā gadadienā no Francijas uz Angliju ar ātrumu 50 kilometru stundā ceļā devās četras tonnas smagais pirmais Kokerela tipa kuteris uz gaisa spilvena ar trīs cilvēku ekipāžu. Sasniedzis Anglijas krastu, kuteris, “nepamanījis”, ka ūdens jau ir beidzies, vēl kādu brīdi turpināja savu ceļu pa sauszemi.

1958. gada 13. decembrī ASV armija pārtrauca meklēt vāverpērtiķi Gordo, kas tās pašas dienas rītā, startējot no Kanaveralas zemesraga kosmodroma Floridā (ASV) 50 tonnu smagā raķetē “Jupiter AM-13”, bija veicis 15 minūšu ilgu lidojumu kosmosā. Mazais “kosmonauts” (Dienvidamerikā dzīvojošie vāverpērtiķi sasniedz tikai apmēram 30 centimetru garumu) izdzīvoja gandrīz 500 kilometru garo ceļojumu kosmosā un vēl 2500 kilometru, līdz kapsula, kurā viņš atradās, nolaidās Atlantijas okeāna dienvidos. Tehnisku problēmu dēļ neatvērās konusa izpletnis, un kapsula ar visu Gordo nogrima okeānā. Armija viņu meklēja sešas stundas, līdz atmeta cerības atgūt kosmosa ceļinieka mirstīgās atliekas.
Vāverpērtiķu sugas pārstāvjiem ir cilvēkiem līdzīga anatomiskā uzbūve, viņi ir jutīgi pret temperatūras maiņām. Izplatījumā Gordo devas ar ķiveri galvā, ieguldīts gumijas gultā ar saliektiem ceļgaliem, lai labāk pretotos gravitācijas spēkam. Lai novērstu temperatūras maiņas, pērtiķa kapsula tika izolēta ar foliju un stiklšķiedru. Pie viņa rokas piestiprināja termometru, pie sirds – mikrofonu, kas ierakstīja tās ritmu, citi instrumenti sekoja, kā pērtiķis elpo. Pēc pacelšanās Gordo elpošana palēninājusies un pulss, raķetei uzņemot ātrumu, bijis viegli neregulārs, bet, raķetei izejot ārpus Zemes gravitācijas spēka ietekmes, elpošana un sirdsdarbība atgriezusies normālā ritmā. Speciālisti, kas sekoja lidojumam, uzskatīja, ka Gordo nav bijušas nekādas fiziskas kaites, ko būtu izraisījis ceļojums bezsvara stāvoklī.
Dzīvnieku tiesību aizstāvji jau pirms lidojuma bija pauduši neapmierinātību, ka kosmosā tiek sūtīts pērtiķis. ASV biedrība pret dzīvniekiem vērstas vardarbības novēršanai uzskatīja, ka šādos eksperimentos drīkst iesaistīt tikai nedzīvus priekšmetus. Toties ASV Aizsardzības departaments bija pārliecināts, ka šis eksperiments ir nenovērtējams solis, lai lidojumam kosmosā sagatavotu cilvēku.
Gordo nebija pirmais dzīvnieks kosmosā (pirmās no dzīvām radībām lidoja mušas, savukārt pirmais dzīvnieks orbītā bija suns Laika 1957. gadā), bet viņš bija lidojis augstāk par visiem iepriekšējiem. Izdzīvot pēc lidojuma pirmajiem izdevās PSRS kosmosā sūtītajiem Dezikam un Cigankam, savukārt pirmie “amerikāņi”, kas atgriezās uz Zemes, bija pērtiķi Eibls un Beikers, kas kosmosā devās nākamajā gadā.

2004. gada 14. decembrī Francijas prezidents Žaks Širaks svinīgi atklāja pasaulē augstāko viaduktu. Britu arhitekta sera Normana Fostera projektētais tiltu celtniecības meistardarbs apliecas mazajai Dienvidfrancijas pilsētiņai Mijo un šķērso plašu un dziļu aizu, kuras dibenā tek Tari upe. Tērauda tilta klājums (tā garums ir 2460 metru, bet masa – 36 000 tonnu) visai harmoniski ierakstījies apkārtējā ainavā; tā vidējais augstums virs zemes ir 270 metru, bet pats augstākais no septiņiem trapecveida balstiem sasniedz 343 metrus, kas par 14 procentiem pārsniedz Eifeļa torņa augstumu. Tilts debesskrāpis pamatīgi iztaisno noslogoto Francijas automaģistrāli A 75, kas, šķērsojot dabas parku “Lielais plato”, ir īsākais ceļu savienojums starp Parīzi un Barselonu. Tilta celtniecība izmaksāja 400 miljonus eiro, un, lai izdevumus atpelnītu, turpmākos 75 gadus par tā šķērsošanu no autovadītājiem paredzēts iekasēt maksu.

1896. gada 15. decembrī tika parakstīts līgums ar amerikāņu izgudrotāju Hermanu Holleritu par Krievijas vispārējās tautas skaitīšanas nodrošināšanu ar pasaulē pirmajām elektromehāniskajām skaitļošanas mašīnām, kas datus apstrādāja perfokartēs. Pirms tam šīs ierīces bija veiksmīgi izmantotas ASV, Austroungārijā, Kanādā un Norvēģijā. Mašīna sastāvēja no ierīču komplekta – perforatora, šķirošanas iekārtas un tabulatora, kas datu apstrādes procesā bija tehnoloģiski savstarpēji saistītas. Tajā paša gadā Hollerits reģistrēja kompāniju, kas ar laiku kļuva par plaši pazīstamo “International Business Machines Corporation” (IBM).
1897. gada tautas skaitīšanā piedalījās 129 miljoni Krievijas iedzīvotāju, 900 tūkstoši skaitītāju un 2000 analītiķu, bet izgudrotājs saņēma 60 tūkstošus dolāru (šodien tie būtu vairāk nekā 1,5 miljoni dolāru).

1641. gada 16. decembrī ietekmīgā Francijas premjerministra kardināla Rišeljē atbalstītais 39 gadus vecais Sicīlijas muižnieks Džulio Mazarīni no Romas pāvesta Urbāna VIII saņēma kardināla mantiju. Pāvests kardinālam jutās pateicību parādā, jo par katoļu baznīcas galvu bija kļuvis, tieši pateicoties Rišeljē atbalstam.
Pēc karaļa Luija XIII nāves par reģenti kļuvusī karaliene Austrijas Anna (pazīstama no Aleksandra Dimā romāna “Trīs musketieri”), lai gan bijusi ne visai labās attiecībās ar iepriekšējo Pirmo ministru Rišeljē, tam aizejot labākā pasaulē, par Francijas valdības galvu iecēla tieši viņa audzēkni Mazarīni.
Jaunais premjerministrs turpināja sava priekšgājēja kursu Francijas karaļa absolūtās varas nostiprināšanā, bet ar daudz pieticīgākiem panākumiem – būdams visai pelēcīga personība, viņš daudz zaudēja savam dižajam priekšgājējam gan politiskā izveicībā, gan izlēmībā un drosmē. Francijas pilsoņu kara (tā saucamās Frondas) laikā 1648. gadā Mazarīni bēga no Luvras un paslēpās ārpus Parīzes. Galvaspilsētā viņš atgriezās tikai gadu pēc tam, kad tur bija svinīgi atgriezies karalis. Francijas valdības galvas un baznīcas vadītāja posteni Mazarīni ieņēma līdz pat savai nāves stundai 1661. gadā.

1770. gada 17. decembrī tika kristīts ģeniālais komponists Ludvigs van Bēthovens (1770–1827). Komponistam bija brālis Johans, kuru viņš ne sevišķi cienīja. Būdams provizors, brālis iekrāja nelielu kapitālu, iegādājās lauku īpašumu un ļoti lepojās ar savu sabiedrisko stāvokli. Stāsta, ka jaunā 1823. gada apsveikumā Ludvigs saņēmis no brāļa vizītkarti ar uzrakstu – “Johans van Bēthovens, zemes īpašnieks”. Komponistam pēc vārda kabatā nebija jāmeklē, un viņš vizītkartes otrajā pusē uzrakstīja – “Ludvigs van Bēthovens, smadzeņu īpašnieks”.

2018. gada 18. decembrī virs Beringa jūras eksplodēja autobusa izmēra (1500 tonnu) meteorīts. Tā bija otrā lielākā meteorīta eksplozija pēc 2013. gada februārī virs Urālu pilsētas Čeļabinskas notikušās, kurā cieta 1200 cilvēku. Astronomi meteorīta diametru vērtē ap 10 metriem, sprādziena brīdī tā ātrums bija 115 200 kilometru stundā. Tas eksplodēja apmēram 25 kilometru augstumā virs jūras, tāpēc, lai gan eksplozijā izdalītā enerģija bija samērojama ar 10 Hirosimas bumbu eksploziju, nekādu postījumu nebija. Pasaules meteorītu novērošanas komandas tā tuvošanos vispār nepamanīja – mūsdienu aparatūra pienācīgā attālumā no Zemes spēj konstatēt tikai “kosmiskos viesus” ar vairāku simtu metru diametru. Jāpiebilst, ka meteorīts ar 140 metru diametru varētu iznīcināt visu ASV.

+ 2

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Nedēļa vēsturē

Kategorijas