Prezentē redzējumu par novada vidusskolām deputātiem

2019. gada 20. decembris 00:00

2491

Prezentē redzējumu par novada vidusskolām deputātiem

Gulbenes novadā, visticamāk, pavisam drīz pašvaldība būs spiesta pamazām sākt atteikties no vidusskolas posma laukos un pārskatīt arī esošo situāciju pilsētā. Izglītības pārvalde modelē nākotnes situāciju pa skolēnu vecuma posmiem un piedāvā turpināt diskutēt.
Redzējumu (informatīvo ziņojumu) par to deputātiem, kuri ir izglītības, kultūras un sporta komitejas locekļi, trešdien, 18.decembrī, publiski sniedza Izglītības pārvaldes vadītāja Edīte Kanaviņa. Viņa pastāstīja, ka par šo tēmu ir jau runājusi ar skolu vadību, pedagogiem, skolēnu vecākiem. Situācijas skaidrošana sabiedrībai vēl turpināšoties.
Deputāts Valtis Krauklis uzsvēra, ka vēl nekas nav izlemts un deputātu vietā lēmumu neviens nevar pieņemt.
E.Kanaviņa bilda, ka no deputātu izvēles būs atkarīgs, cik ātri uz priekšu virzīsies skolu tīkla pārmaiņu procesi novadā. Šobrīd galvenais kritērijs, kam jāpievērš uzmanība, esot atbilstošs skolēnu skaits skolā. Bet vēl pēc 4-5 gadiem būtisks kritērijs būšot augstas kvalifikācijas pedagogu nodrošinājums. Jau šobrīd novadā esot jūtama matemātikas, krievu valodas, mūzikas skolotāju nepieciešamība. Tuvākajā laikā vajadzības pēc speciālistiem kļūs vēl lielākas – teica E.Kanaviņa. Tālākā nākotnē palielināsies arī kvalitatīvo rādītāju nozīme. Centralizēto eksāmenu rezultāti noteiks vidējās izglītības iestādes turpmākās pastāvēšanas iespēju.

Valsts politika spiež domāt, rīkoties
Jau ar nākamo mācību gadu spēkā stāsies vispārējās pamatizglītības jaunais standarts, kas vairāk skar satura un pieejas jautājumus, kā arī jaunais vispārējās vidējās izglītības standarts, kas būtiski ietekmēs mācību procesa organizēšanu un valsts finansējuma piešķiršanu. To visu akceptēs grozījumi Izglītības likumā (paredzams, ka tiks pieņemti nākamgad martā) un virknē Ministru kabineta noteikumu.
Mācību saturu vidusskolā skolēni turpmāk apgūs trīs līmeņos: vispārīgajā (ikvienam obligātajā); optimālajā (lai var pēc tam turpināt studēt augstskolā); augstākajā (lai var studēt pēc tam augstskolā specializēta profila programmās). Jo skolēnu skaita ziņā vidusskola ir lielāka, jo vairāk tā spēj piedāvāt mācību priekšmetus, kurus ir iespējams apgūt padziļināti (augstākajā līmenī). Maksimums ir 12 mācību priekšmeti, kas skolēniem dod lielākas izvēles iespējas arī tad, ja jaunietis, piemēram, 11.klasē maina domas attiecībā uz savas tālākās nākotnes plāniem un līdz ar to vēlas papildus padziļināti apgūt kādu citu mācību priekšmetu, nevis iepriekš izraudzīto. Paredzams, ka katrs skolēns apgūt padziļināti (augstākajā līmenī) vidusskolā varēs maksimāli 4 mācību priekšmetus, vairāk ne, prasība ir padziļināti apgūt 3 mācību priekšmetus.
Kopsavilkumā ir skaidrs, ka valstī uzskata – vidusskolā jaunietim ir jābūt precīzi profesionāli orientētam. No tā arī ir atkarīgs, kurus mācību priekšmetus viņš izvēlas apgūt optimālajā un kurus augstākajā līmenī.

Skolēnu skaits ir izšķirošais kritērijs
Valstī noteiktais minimālais skolēnu skaits lauku vidusskolas pastāvēšanai būs 45 skolēni. Tas dod tiesības vidusskolēniem apguvei piedāvāt 4 padziļinātos mācību priekšmetus. Pilsētas vidusskolā minimālais vidusskolēnu skaits ir 120. Tas dod iespēju vidusskolēniem padziļinātai apguvei piedāvāt 6 mācību priekšmetus.
Gulbenes lauku vidusskolās – Lejasciemā un Lizumā – vidusskolas posmā ir apmēram puse no obligāti nepieciešamā skolēnu skaita. Savukārt Gulbenē obligāto vidusskolēnu skaitu nenodrošina ne 2.vidusskola ar 117 vidusskolēniem, ne novada valsts ģimnāzija ar 82 vidusskolas vecuma posma audzēkņiem.
E.Kanaviņa norādīja, ka tuvākajā laikā stāsies spēkā arī grozījumi Ministru kabineta noteikumos par valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanu un anulēšanu. Šajā sakarā Izglītības un zinātnes ministrija esot norādījusi, ka trim valsts ģimnāzijām statuss varētu tikt atņemts. Pastāvot risks, ka Gulbenes novada valsts ģimnāzija ir viena no tām.
E.Kanaviņa sacīja, ka risinājumi var būt dažādi. Tomēr, skatoties ilgtermiņā, kļūst skaidrs, ka no lauku vidusskolām pakāpeniski būs jāatsakās. Izglītības un zinātnes ministrijā atbalsta to, ka nākamajā mācību gadā Lizuma un Lejasciema vidusskolā 10.klasē jauni audzēkņi vairs netiks uzņemti. Tas ir saskaņots ar abu skolu vadību. Savukārt esošie vidusskolēni varēs turpināt mācīties savās lauku vidusskolās, līdz tās absolvēs.

Visgrūtākā izšķiršanās: kā būt pilsētā?
Runājot par pilsētu, bažas ir ne tikai par nepietiekamo vidusskolēnu skaitu, bet arī par to, ka abas skolas plāno piedāvāt padziļinātai apguvei gandrīz vai vienus un tos pašus mācību priekšmetus, izņemot vienu. Tas viss radot riska situāciju, ka var būt tādi novada jaunieši, kuriem, iespējams, netiks piedāvāts padziļināti apgūt mācību priekšmetus, kurus viņi vēlētos padziļināti apgūt, tāpēc viņi meklēs iespēju mācīties vidusskolā kādas citas pašvaldības teritorijā. Šajā ziņā “ļoti uzrunājoša” esot Valmiera, kā arī Rēzekne (ir izskanējusi ziņa, ka tur šobrīd no 5 vidusskolām tiekot veidota viena), kuras sadarbojas ar savām augstskolām.
Ņemot vērā visus iepriekšminētos faktorus, E.Kanaviņas redzējums būtu Gulbenes novadā veidot vienu spēcīgu vidusskolu pilsētā, apvienojot visus resursus, bāzes un mācībspēkus. Tad būtu iespēja vidusskolēniem piedāvāt padziļināti apgūt 9 mācību priekšmetus. Ja visi novada vidusskolēni jau šobrīd mācītos vienā skolā, tie būtu 243 jaunieši. “Atsevišķai iestādei (tikai vidusskolai – red.) tas ir ļoti mazs skolēnu skaits,” komentēja E.Kanaviņa. Tāpēc pieņemams būtu variants Gulbenē veidot vienu skolu, kurā mācītos bērni no 1. līdz 12.klasei. Tomēr ir arī citi varianti.
Jāpiebilst, ka Gulbenes vakara (maiņu) vidusskola beigs pastāvēt jau ar nākamo mācību gadu. Arī vakarskolas funkcijas kā tādas vairs nebūs, jo valstī tādu vairs neparedz. Vakarskola tiks aizstāta ar tālmācības programmu.

Domes priekšsēdētājs uzskata – jāpanāk sabiedrības piekrišana

Gulbenes novadam ir nepieciešams jauns vispārējās izglītības iestāžu attīstības skatījums, jo esošais plāns savu aktualitāti ir zaudējis jau pagājušajā gadā. Gan šis iemesls, gan tas, ka Saeimā tiek apstiprināti grozījumi Vispārējās izglītības likumā, mudina veidot plānošanas dokumentu turpmākajam laika posmam. Šim dokumentam neizbēgami ir jāietver arī iespējamās izmaiņas novada skolu tīklā.
“Šoreiz runa ir tieši par vidusskolas posmu. Jādomā, kā mēs varam skolēniem nodrošināt maksimālās iespējas zināšanu apguvē, gan skolotājus motivēt strādāt un profesionāli pilnveidoties. Mēs negribam pazaudēt kādu skolēnu savas neizlēmības dēļ, jo novadā ir iespējams piedāvāt ļoti labu vidējās izglītības apguvi,” “Dzirkstelei” skaidro Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Normunds Audzišs.
Viņš arī uzsver - jautājums tikšot atdots “sabiedrības lemšanā”, lai kopā domātu, “kā iespējams sasniegt vislabāko rezultātu”. “Spiedienā mēs neiesim tāpēc, ka spiediens nekad nav bijis pareizs risinājums, jo labi domātajam rada pretnostatījumus,” saka N.Audzišs.

Uzziņai

Vidusskolēnus no 2020./2021. mācību gada gaida pārmaiņas.

60-70 procentus laika būs jāmācās vispārīgi priekšmeti, 30 procentus atvēlēs interesējošajām jomām.

Mācības būs 3 līmeņos: vispārīgais, optimālais un augstākais.

Pamatkursu sākumā mācīsies visi skolēni 10. un 11.klasē, bet padziļināto - 11. un 12.klasē.
Skolām būs iespēja piedāvāt specializētos kursus.

Izmaiņas būs arī centralizētajos eksāmenos: 3 obligātos varēs kārtot dažādos līmeņos, bet padziļinātajos kursos - pēc skolēnu izvēles.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Prezentē redzējumu par novada vidusskolām deputātiem

Kategorijas