Kristus dzimšanas svētki mūs ved tālāk

2019. gada 20. decembris 00:00

101

Kristīgā sabiedrība šajā Ziemassvētku laikā svin Kristus dzimšanas svētkus. Šoreiz devāmies pie trīs Gulbenes novada draudžu kalpotājiem un garīdzniekiem, lai iztaujātu, ko viņi ir saredzējuši šajā gadā un uz ko viņi mudina lūkoties svētku laikā. Par to, kā saskatīt lietas, par ko būt pateicīgiem un ko patiesībā mums šie svētki atklāj, stāstīs Gulbenes evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Ilgvars Matīss, Gulbenes Vissvētākā Sakramenta Romas katoļu draudzes prāvests -priesteris Pāvels Staņislavs Kamola un baptistu sludinātājs Artūrs Ruiga.

Laiks – šī gadsimta vērtīgākā valūta
“Pienākumu paliek aizvien vairāk, bet laika – mazāk,” to apkārtējo cilvēku dzīvē saskatījis luterāņu mācītājs I.Matīss. Viņš uzskata, ka izeja no šīs problēmas ir uzdrīkstēšanās kādreiz pateikt “nē”. “Cilvēku biežā nespēja atteikt kādām lietām un sabiedriskiem pienākumiem, lai tikai neaizvainotu kādu, noved viņus pie vērtīgā laika zaudēšanas. Laiks ir kļuvis par šī gadsimta vērtīgāko valūtu. Cilvēkam nav jājūtas vainīgam par katru “nē”. Citiem būtu jāsaprot un jāpieņem, ja kāds vēlas uz brīdi atiet no visa. Cilvēkus nomāc arī bezjēdzība un vilšanās gan sevī, gan citos,” saka mācītājs un uzsver, ka ticība Dievam noteikti palīdz atrast gan jēgu, gan laimes sajūtu. “Bībelē ir rakstīts - dzenieties papriekš pēc Dieva valstības un pēc Viņa taisnības, tad visas pārējās nepieciešamās lietas tiks piemestas.”
Uzmanību tam, kā mēs izmantojam savu laiku, pievērš arī baptistu sludinātājs A.Ruige. Viņš uzskata, ka cilvēki arvien paliek daudz vientuļāki. “Cilvēki pat ģimenēs izjūt vientulību. Viņi dzīvo arvien biežāk tehnoloģijās un telefonos, savā starpā īsti nesarunājoties. Vēl es redzu, ka cilvēki ļoti uztraucas par visu un meklē gan laimi, gan iespējas vairāk nopelnīt, lai būtu labklājība. Mēs bieži dzenamies pēc nezināmā un neesam pateicīgi par to, kas mums ir šobrīd.”

Būt pateicīgam par to, kas tev dots
“Apziņa, ka esi Dieva bērns, un spēja priecāties gan par mazām, gan lielām lietām un novērtēt katru dienu kā Dieva dāvanu,” pateicības avotu saskata I.Matīss un mudina pārdomāt, ka pateicībai nav jābūt atkarīgai no valdības vai kāda cita cilvēka, bet gan no personīgajām attiecībām ar Dievu. “To, ko saucam par problēmām un grūtībām, bieži vien saistām ar veselību vai kādām materiālām lietām, kuru mums trūkst. Tomēr vai protam ieskatīties dziļāk – ko tieši Dievs ir darījis mūsu dzīvē? Citēšu M.Lutera skaidrojumu Mazajā katehismā: “Mūsu dienišķo maizi dod mums šodien.” Viņš raksta, ka dienišķā maize ir viss nepieciešamais miesas uzturēšanai un vajadzībām: ēdiens, dzēriens, apģērbs, apavi, māja, lauki, lopi, nauda, manta, dievbijīgs laulāts draugs, bērni un saime, labi un uzticami vadītāji, laba valdība, miers, veselība, labi draugi, uzticami kaimiņi un tā joprojām. No tā, ko Luters minējis, noteikti ir kaut kas, par ko varam šogad būt pateicīgi.”
Katoļu prāvests P. S. Kamola uzsver, ka vispirms mēs katrs varam būt pateicīgi par savu dzīvi un dzīvību. “Mums svarīgi ir atskārst, ka mēs esam. Pēc tam mēs varam pateikties par saviem un tuvinieku labajiem darbiem. To vajag darīt, jo tas mudina dzīvot skaistu dzīvi. Mēs katrs, kas dzīvojam šeit, Gulbenē, noteikti esam ievērojuši, cik ļoti cilvēki stāsta par slimībām, naudas un darba trūkumu, tāpēc viņi nav priecīgi. Ir labi, ja pamanām, ko cilvēki un arī Dievs mūsu dzīvē dara. Kā priesteris saskatu, ka varam būt pateicīgi arī par piedzīvoto ļaunumu. Ja mēs smagumu un ievainojumus atdodam Dievam, tajos var ienākt pārpārēm mīlestība. Mana draudze gan Gulbenē, gan Madonā zina, ka esmu ļoti spilgts piemērs šim. Nāku no alkoholisma pilnas bērnības, bet esmu saņēmis priesterību un varu priecāties, ka esmu izgājis tām šausmām cauri un saņēmis prieku no Dieva. Varu to šodien visai pasaulei teikt, ka esmu brīvs un pilnībā piedevis visiem, kas manā dzīvē bija ienesuši smagumu. Dieva vārds mūs aicina katru dienu palikt piedošanā. Cilvēks nav laimīgs, ja neiemācās piedot otram.”

Kā Dieva vārds var palīdzēt problēmās?
Katoļu prāvests saskata trīs izmaiņas, ko var ienest, ja cilvēks lasa un notic Dieva vārdam. “Dieva vārds ved pie patiesības, kura atbrīvo. Tā nav atkarīga ne no cilvēkiem, ne gadsimtiem, ne apstākļiem vai pilsētas, kurā dzīvojam. Dieva vārds arī piedāvā darīt labu. Jēkaba vēstulē ir rakstīts: kas zina darīt labu, bet nedara, tas grēko. Katru reizi, kā atceros šo, saprotu, ka es nevaru nedarīt labu. Tāpēc es aicinu cilvēkus nenocietināt savu sirdi, darīt labu, draudzēties un pamudināt citus uz labu. Un vēl - tieši Dieva vārds skaidro dzīves jēgu un palīdz mums atbildēt uz jautājumiem: kāpēc esam šajā zemē, kas mēs esam, kāpēc ir ciešanas un nāve, kas ir Dievs un kas notiek debesīs? Cilvēks pats atbildes uz šiem jautājumiem nevar izdomāt.”

Tu esi vērtīgs!
“Dievs mums ir devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai mēs nepazustu. Dievs cilvēkam ir devis izvēli, un Viņš klaudzina pie mūsu sirds visu laiku. Tad, kad mūsu dzīvē ienāk Dieva mīlestība, mēs paši varam kļūt par tiem, kas dod to tālāk – draugiem, tuviniekiem un pat ienaidniekiem,” tā Ziemassvētku nozīmi skaidro baptistu sludinātājs A.Ruige.
Ticīgi cilvēki nesvin tikai dabu, viņi iet tālāk un dziļāk – svētku būtību turpina skaidrot arī katoļu prāvests P.S.Kamola. “Ja zinām, ka daba ir no Radītāja, tad daba pati ir tikai pakāpiens. Dabā varbūt piedzīvojam, ka šajā tumšajā laikā sāk atkal atgriezties gaišums, bet mēs kā ticīgi cilvēki varam tajā ieraudzīt šo dzīvības gaismu no paša Dieva. Ne mēs Jēzus piedzimšanu esam izdomājuši, zinām, ka par to tika pravietots gadu simtiem, pirms Jēzus nāca šajā pasaulē. Ļoti svarīgs vēstījums ir Jāņa Evaņģēlijā, kur teikts, ka “Dievs tā mīlēja pasauli, ka deva savu vienpiedzimušo Dēlu, lai ikviens, kas uz Viņu tic, nepazūd, bet iegūst mūžīgo dzīvību”. Kristus dzimšanas svētku vēstījums ir tikai pirmā daļa kam patiešām lielam. Ja uzdodam jautājumu, kāpēc Jēzum bija atnākt miesā un būt līdzīgam mums, tad Bībelē ir atbilde. Tas notika, lai Viņš mirtu par mūsu grēkiem un mēs Viņa brūcēs tiktu dziedināti, un mums būtu pestīšana. Kristus dzimšanas svētki ir pirmā skaistā gaisma, ka Dievs ir ar mums, bet tas viss aizved uz ko daudz dziļāku. Šie svētki mūs aizved tālāk līdz lielākam notikumam, ko svinam Lieldienās,” viņš saka.
Savukārt luterāņu mācītājs I.Matīss mudina mūs ieraudzīt šajos svētkos to, ka lielais Dievs ir gatavs nokāpt šeit lejā pie mazā cilvēka un teikt: tu esi vērtīgs! “Tā ir tā Dieva dāvana, ko svinam! Šī Dieva Dēla necilā piedzimšana necilā vietā necilai jaunavai nozīmē, ka Dievs ienāk šajā pasaulē un dara brīnumus starp vienkāršiem ļaudīm. Viņš katram no mums saka: ,,Tu esi tik vērtīgs, ka Es tevis dēļ esmu gatavs nokāpt no Debesu augstumiem un to apliecināt visām tautām.””

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Kristus dzimšanas svētki mūs ved tālāk

Kategorijas