Dzirkstele.lv ARHĪVS

Ārstu speciālistu komanda kļūst arvien lielāka

Inita Savicka

2019. gada 27. decembris 00:00

3456
Ārstu speciālistu komanda  kļūst arvien lielāka

SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” turpina piesaistīt jaunos speciālistus. Darbu ir uzsākusi neiroloģe Sintija Locāne un pediatre Sigita Drubiņa.
Apvienības sabiedrisko attiecību speciāliste Lana Upīte “Dzirkstelei” stāsta, ka S.Locāne ir no Balvu puses un tagad ir pievienojusies slimnīcu apvienības ārstu kolektīvam. Rezidentūras laikā topošajai ārstei slimnīcu apvienība nodrošināja mācību stipendiju, paredzot turpmāku sadarbību un nodrošinot, ka pēc rezidentūras beigām jaunā ārste varēs uzsākt darbu slimnīcu apvienībā neirologa specialitātē. Ārste pieņem pacientus no 18 gadu vecuma gan Gulbenē, gan Balvos.
S.Drubiņas dzimtā puse ir Velēna. Tagad ar ģimeni pēc studijām un vairāk nekā astoņu gadu darba Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā Rīgā viņa ir atgriezusies dzimtajā pusē. Tagadējā darbavieta viņai ir Gulbenes un Balvu slimnīca. Gulbenē vecāki ar bērniem uz konsultāciju pie ārstes var vērsties bez ģimenes ārsta nosūtījuma. Akūtos saslimšanas gadījumos ārpus ģimenes ārstu praksēm un pediatra ambulatoro konsultāciju darba laikiem visu diennakti ir iespēja saņemt pediatra  konsultācijas Balvu slimnīcas uzņemšanas nodaļā.
Slimnīcu apvienības izpilddirektore Marika Jermaševiča stāsta, ka S.Drubiņa papildus ir piekritusi uzņemties arī kvalitātes vadību visā apvienībā. Līdz ar to viņas papildu pienākumos ietilpst arī veicināt pacientu drošības un veselības aprūpes kvalitātes vadības uzturēšanu un pilnveidi.

Trūkst ginekologu - dzemdību speciālistu
L.Upīte stāsta, ka ar janvāri darbu slimnīcu apvienībā uzsāks fizikālās medicīnas un rehabilitācijas ārsts. Liela noslodze un papildspēku nepieciešamība ir arī fizioterapijā. M.Jermaševiča norāda, ka Balvos darbu uzsāks arī otolaringologs, jo bijusī šīs specialitātes ārste ir devusies pelnītā atpūtā. “Visu laiku cenšamies sameklēt speciālistus. Tagad ieguldām spēkus, lai atrastu traumatologu, kurš pieņemtu ambulatori. Ir uzsāktas sarunas par reimatologu. Regulāri braucam ciemos pie rezidentiem. Cenšamies piesaistīt radiologa asistentus, jo, piemēram, Balvos rentgens darbojas visu diennakti,” stāsta M.Jermaševiča.
L.Upīte piebilst, ka trūkst ginekologa - dzemdību speciālista. Šo speciālistu trūkums izjūtams visā valstī, ne tikai mūsu slimnīcu apvienībā.
Diemžēl joprojām nedarbojas fizikālās terapijas procedūru kabinets Gulbenē, jo nav māsiņas, kas nodrošinātu pakalpojuma pieejamību. SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” piedāvā apmaksāt apmācības, ja kāds vēlētos iziet apmācību un uzsākt darbu, taču šobrīd neviena māsiņa vēl nav pieteikusies.
“Dzirkstele” jau rakstīja, ka Balvos ir atvērta jauna operāciju zāle. Iegādātas arī funkcionālās pacientu gultas abās slimnīcās, reanimācijā ir jauns aprīkojums. M.Jermaševiča stāsta, ka jaunajā gadā Gulbenē būs jauns un moderns rentgena aparāts, Balvos tāds jau esot, kā arī Gulbenē tiks nomainīta sonogrāfijas iekārta. Gan Balvos, gan Gulbenē otolaringologiem būs jauns un moderns aprīkojums. Ar februāri Balvu slimnīcā sāksies arī liftu nomaiņa.

Konfliktus, komunikācijas problēmas aicina izrunāt
M.Jermaševiča stāsta, ka vidējais un jaunākais personāls šogad ir apmeklējis apmācības par efektīvu pacientu apkalpošanu. “Pacienti palaikam mēdz būt neapmierināti ar kvalitāti, ar to, ka ir komunikācijas problēmas, piemēram, starp pacientu un māsiņu. Šogad vidējais un jaunākais personāls piedalījās apmācībās par efektīvu pacientu apkalpošanu - kā pareizi komunicēt ar pacientu, kontaktu nodibināšanu, kā uzklausīt un saprast pacientu, kā pieskaņoties, lai situācija nenonāktu līdz konfliktam. Bet, ja rodas konflikti, sūdzības, aicinām pacientus nākt uzreiz uz administrāciju un izrunāt. Tas ir labākais veids, kā to var atrisināt. Mums ir audioieraksti uzņemšanā, ir videoieraksti, mēs visu varam noklausīties. Jā, ir, kad pacienti pārmet par medicīnas personāla komunikāciju. Emociju iespaidā bieži vien cilvēkam ir licies, ka personāls ir dusmojies, bļāvis vai lamājis, bet, kad noklausāmies ierakstu, tad atzīst, ka tā tomēr nav bijis. Visās situācijās mēs klāt nebūsim, tāpēc izrunāšana ir labākais veids, kā atrisināt problēmu,” uzsver M.Jermaševiča.