Meistars šaurā, bet unikālā nišā

2020. gada 3. janvāris 00:00

2428

Vairākas reizes kāpinot pārdošanas apjomus 2019.gadā, SIA “HCR” nav ne tuvu savas kapacitātes robežai. Automašīnu motoru uzlabošana veiktspējas palielināšanai nu jau interesē ne tikai Latvijas adrenalīna cienītājus. Eksporta potenciāls tiek saskatīts arī kaimiņvalstīs, kā arī Vācijā un Skandināvijā.
SIA “HCR” piedalās arī konkursā “Gulbenes novada uzņēmumu gada balva”, kurā tiek piešķirtas balvas radošiem, novatoriskiem, ilgtspējīgiem uzņēmumiem. Konkursa rezultātu paziņošana notiks 21.februārī uzņēmēju gada ballē, kad tiks godināti Gulbenes novada uzņēmēji par sasniegumiem 2019.gadā.
“Interesanti, ka esmu pamanīts, jo nevienam jau tā īsti neesmu neko teicis. Protams, patīkami!” atzīst Raitis. Darbošanos inkubatorā Raitis vērtē ļoti pozitīvi. “Tas ir labs virzītājs, kas nosaka termiņus, līdz ar to, ja ir noteikti konkrēti termiņi, uzstādīti mērķi, tie ir jāsasniedz. Pirms tam es te čibinājos. Skatīsimies, kā būs šogad, jo ir iespēja iegūt arī dažādus grantus, finansiālu atbalstu, bet līdz tam gan šobrīd neesmu ticis, lai gan pamazām vajadzības parādās. Lielākais, ko inkubatorā esmu ieguvis, ir zināšanu bāze, iespējas konsultēties,” saka Raitis.

Visa sākums – vecais busiņš
Raita uzņēmums ir pavisam jauns - dibināts 2019.gada martā. Tas piedāvā precīzu “Subaru”, “Mitsubishi”, “Honda” un citu ražotāju alumīnija dzinēju bloku apstrādi, nodrošinot dzinēju izturību pat paaugstinātas jaudas un slodzes apstākļos.
Raitis stāsta, ka pirmais projekts un arī iemesls, kāpēc radās SIA “HCR”, ir viņa vecais busiņš - 1986.gada “VW T3” mikroautobuss, kuram bija ļoti slikts dzinējs. Lai apdzītu citas mašīnas, vajadzējis kārtīgi ieskrieties. “Uz ceļa mani visu laiku dzina smagās mašīnas. Tad es sapratu, ka vēlos kaut ko jaudīgāku, lai mūsdienu apstākļos tas spētu iekļauties satiksmes plūsmā. Meklējot dzinēju variantus, kas būtu piemēroti šim projektam, izvēle krita uz “Subaru” 4 cilindru bokserdzinēju. Projekta laikā saskāros ar sabiedrībā tajā brīdī plaši pastāvošu uzskatu, ka šis dzinējs būs liels apgrūtinājums, jo to bieži piemeklē tehniskas ķibeles. Es mēģināju izpētīt, kā to uzlabot. Papētot šo tēmu dziļāk, sapratu, ka ir divas galvenās problēmas – dzinēja slīdgultņu pārmērīga dilšana un galvas blīves nespēja izturēt palielinātas slodzes. Mēģinot noskaidrot, kā izbēgt no šādām visiem zināmām problēmām, secināju, ka tuvākajā apkārtnē nav pieejams risinājums, lai ar pārliecību šīs problēmas novērstu, tāpēc mēģināju to darīt pats ar sev pieejamām iekārtām. Es pats sev biju uzbūvējis kokapstrādes frēzi. Domāju - izmēģināšu uz tās, varbūt sanāks. Sanāca! Uztaisīju pēc tam draugam - arī sanāca. Bet tagad ar draugu un radu atbalstu esmu ticis pie metālapstrādes frēzes, un tā šī lieta ir aizgājusi,” stāsta Raitis.
Raita vecā busiņa pārbūve ir reģistrēta Ceļu satiksmes drošības direkcijā, un tas ir pilntiesīgs satiksmes dalībnieks. Ar to Raitis ir apceļojis Eiropu un Skandināviju, bijis Hokenheimringas F1 sacīkšu trasē, izbraucis stāvākos serpentīnus Norvēģijas fjordos, piedalījies dragreisa sacensībās un pārsteidzis daudzus jaudīgu auto īpašniekus ikdienas satiksmē. Šobrīd tas atkal ir gatavs doties nākamajos piedzīvojumos ar savu uzticamo un jaudīgo “Subaru” bokserdzinēju.
“Kā jau šādos auto pārbūves projektos gadās, lietas aizgāja stipri ārpus kontroles, un auto jauda šobrīd ir 6,5 reizes augstāka, nekā bija sākotnēji. Slīdgultņu dilšanas problēma atrisināta ar kloķvārpstas ģeometrijas izlabošanu, to izvirpojot. Tādā veidā nodrošinātas ļoti precīzas pielaides eļļas plēves biezumam. Galvas blīves problēmas tiek atrisinātas ar cilindru sienu nostiprināšanu. Šāds risinājums kopā jau izmantots aptuveni 50 dzinējos - gan ielai, gan sacīkstēm. Dzinējbloki tiek eksportēti uz Somiju, Lietuvu, Vāciju, Igauniju, arī Zviedriju. Mēs esam tikai pašā sākumā. Šobrīd man tas ir kā hobijs. Es to daru brīvajā laikā - vakaros vai agrāk no rīta. Ikdienā es strādāju “Ķelmēnos”,” stāsta Raitis.

Ne tikai meistaro, bet piedalās arī sacīkstēs
Raitis skaidro, ka uzlabotos dzinējus izmanto gan privāti jaudīgu auto īpašnieki, gan profesionāļi autosporta sacensībās. “Mana mērķauditorija ir tie, kuru automašīnām ir alumīnija bloki, kā arī tās ir mašīnas, kas vairāk tendētas uz sacīkstēm. Tā ir diezgan šaura niša. Vienmēr esmu gribējis būt meistars kādā šaurā jomā, nevis mācēt visu. Kā man tētis mācīja: deviņi amati un desmitais - bads,” saka Raitis.
Kādreizējie Raita elki Latvijas autosportā tagad ir kļuvuši par viņa draugiem, jo arī viņu mašīnām Raitis ir taisījis motorus, piemēram, Jānim Vorobjovam, brāļiem Kasparam un Armandam Šimkiem.
“Tas, ko es daru, man tik ļoti patīk! Man vienmēr ir patikusi mehānika un inženierija. Kad man bija trīs vai četri gadi, aizrāvos ar konstruktoriem, pēc tam bija lego. Tad mana vecā busiņa pārbūve. Es piedalos arī sacīkstēs. Kādreiz braucu ar kartingu, bet tad izlēmu, ka gribu kaut ko pamainīt, un tagad braucu ar “formulu”, piedalos sacensībās - veicas labi. Esmu šīs sezonas čempions “Formula Historic Easter” klasē. Turpināšu braukt arī nākamajā sezonā,” stāsta Raitis.

Par Raiti◆ Vārds, uzvārds: Raitis Mūrnieks.
◆ Vecums: 30.
◆ Dzimtā vieta: Zeltiņi.
◆ Dzīvo: Rankas pagasta Gaujasrēveļos.
◆ Pēc profesijas: elektromehānikas inženieris.
◆ Ģimene: sieva Rūta, dēli Rūdis un Druvis.
◆ Vaļasprieki: jebkura veida sacensības, priekšroka – motorizētajiem sporta veidiem.
◆ Raitis par dzīvi Rankā: “Rankas pusē ieprecējos. Šeit ir sava pasaule. Ja mums būtu armija un sava naudas vienība, mēs te mierīgi varētu dibināt savu valsti.”

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Meistars šaurā, bet unikālā nišā

Kategorijas