Izpilddirektore: Valsts kanceleja paredz vēl lielākas algas, ņemot vērā pašvaldības lielumu

30.decembrī pēc kritiskas vārdu pārmaiņas starp deputātiem tomēr tika apstiprināta mēnešalgu palielināšana Gulbenes novada pašvaldības četriem vadošajiem darbiniekiem.
6 deputāti balso pret lielajām algām
Vairākums deputātu neatbalstīja kolēģa Intara Liepiņa priekšlikumu izņemt no domes sēdes darba kārtības jautājumus par vadības algu palielināšanu, kamēr vēl netiek lemts par pašvaldības budžetu 2020.gadam. Novada domes priekšsēdētājs Normunds Audzišs gan nebūtu ņēmis vērā I.Liepiņa priekšlikumu un neliktu to uz balsošanu, ja neuzstātu deputāts Anatolijs Savickis. Notika balsojums, un par I.Liepiņa priekšlikumu bija tikai 5 deputāti (I.Liepiņš, A.Savickis, Larisa Cīrule, Indra Caune un Guna Pūcīte) no 14, kuri piedalījās šajā sēdē.
Domes sēdē par pašvaldības vadības mēnešalgu palielināšanu nobalsoja 8 deputāti. Pret balsoja 6 deputāti: I.Liepiņš, A.Savickis, L.Cīrule, I.Caune, Lāsma Gabdulļina un G.Pūcīte. Domes sēdē nepiedalījās deputāti Andris Vējiņš, Ilze Mezīte un Ieva Grīnšteine. L.Gabdulļina paskaidroja, kāpēc balsoja pret pašvaldības vadības algu kāpināšanu. Viņa gaidījusi, ka domes sēdes darba kārtībā būs jautājums par jaunas štata darbinieka vietas izveidi pašvaldībā. Runa ir par pašvaldības mežu apsaimniekošanas speciālistu. Madonas novadā tāds jau esot, vajagot arī Gulbenes novadā. Deputāti nepārliecināja administrācijas pārstāvju teiktais, ka viņas priekšlikums ir sadzirdēts.
Tomēr vairākums domes sēdes deputātu balsoja par pašvaldības vadības algu palielināšanu. Tā N.Audzišam ar 2020.gada 1.janvāri mēnešalga kļūs lielāka par 135 eiro (sasniedzot 2607 eiro pirms nodokļu nomaksas), viņa vietniekam Andim Caunītim mēnešalga palielināsies par 121 eiro (sasniedzot 2334 eiro). Novada pašvaldības izpilddirektores Lienītes Reinsones mēnešalga nākamgad palielināsies par 265 eiro (sasniedzot 2215 eiro), bet viņas vietniekam Sandim Sīmanim – par 235 eiro (sasniedzot 2085 eiro).
Salīdzināšanu uzskata ar nekorektu
I.Liepiņš jautāja, kāds būs domes vadības mēnešalgu palielinājums salīdzinājumā ar citiem pašvaldības darbiniekiem, piemēram, kaut vai ar administratīvajā ēka strādājošas apkopējas algu. N.Audziša atbilde bija: “Vari paņemt kalkulatoru un izskaitļot! Mēs te neesam matemātikas pulciņā, lai tagad tev rēķinātu priekšā.” L.Reinsone tomēr atbildēja, ka tie būs ne vairāk kā 10 eiro pirms nodokļu nomaksas. Darbiniekiem algas palielināšanas jautājums tiek izlemts, veicot ikgadējo izvērtēšanu. Viņa norādīja, ka 2021.gadā valstī minimālā alga tiks palielināta līdz 500 eiro.
I.Liepiņš teica, ka, ņemot vērā cenu pieaugumu, inflāciju, šogad apkopējai algas palielinājums par 10 eiro neko nedod. “Kāds ikrus ar karotēm pa sienām smērē, kamēr kādam ledusskapī žurka karājas,” tēlaini izteicās I.Liepiņš. “Katram ir izvēle,” iebilda N.Audzišs.
Deputāts Stanislavs Gžibovskis teica – nevar piekrist apgalvojumam, ka iedzīvotāji paliek nabagāki. Vidējā bruto darba alga “uz papīra” šogad Latvijā esot sasniegusi 1080 eiro, kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Nākamgad arī visiem darba alga tikai pieaugšot, jo trūkst strādājošo un cilvēki esot jāieinteresē ar lielāku algu. “Tie, kas strādā, tie strādās, tie, kas nestrādā, meklēs sociālo palīdzību,” uzskata S.Gžibovskis.
N.Audzišs tomēr turpināja, ka statistikas rādītāji liecinot – ir patiešām labi laiki, nevis grūti laiki. “Ir brīvais darba tirgus. Un brīvajā darba tirgū mēs katrs pēc savas izvēles, savām vēlmēm, savas iegribas, saviem mērķiem un vīzijas varam piedalīties, mēs varam sasniegt rezultātus pašus maksimālos,” sacīja novada domes priekšsēdētājs. Viņš piebilda, ka, “protams, varbūt ir jāparūpējas par sociāli neaizsargāto daļu”. Bet tajā pašā laikā “brīvais darba tirgus” dod iespējas “apkopējai vai grāmatvedim iet uz to mērķi, ko ir nospraudis”. Tas esot “katra personīgajā ziņā”. Sacīt, ka pašvaldība kaut kādā veidā ietekmē vai pasliktina kādas cilvēku grupas labklājības līmeni esot “ļoti nekorekti”.
Vai vadības algas patiešām lielas?
L.Reinsone sacīja, ka pašvaldības vadības “pienākumi nesamazinās, bet noteikti pieaug”. Valstī spēkā esot minimālais mēnešalgu slieksnis, klasificējot darbiniekus pa grupām pēc amatu aprakstiem. Ja runa esot par pašvaldības izpilddirektora un vietnieka mēnešalgu, ko noteikusi Valsts kanceleja, piemēram, Gulbenes novadā (ņemot vērā pašvaldības lielumu) izpilddirektora vietniekam minimālā mēnešalga esot 2700 eiro, bet izpilddirektoram - 3071 eiro. Ticis jautāts Valsts kancelejā, kā to nodrošināt, ja esam tālu līdz tam. Atbilde bijusi, ka jānosaka pārejas periods darba samaksas noteikšanai. “Mūsu gadījumā faktiski tie ir 10 gadi,” teica L.Reinsone. Viņa piebilda, ka minimālās mēnešalgas apmērs būšot pašvaldībā jānodrošina visiem darbiniekiem atbilstoši katra amatam.
Runājot par speciālistu atlīdzību, esot jāņem vēra korupcijas riski – sacīja L.Reinsone. Šis izteikums radīja emociju izvirdumu deputātei G.Pūcītei. Viņa teica, ka “ļoti skumji ir atzīt – atalgojums ir korupcijas mazināšanas instruments”.
Deputāts Guntis Princovs iebilda, ka jau tagad pašvaldībā ir grūti atrast speciālistus, kurus, piesolot lielāku algu, pie sevis pārvilina uzņēmēji.
G.Pūcīte tam negribēja piekrist. Viņa pauda, ka pašvaldībā speciālistiem ir ļoti labas algas, salīdzinot ar uzņēmējdarbības vidi.
Deputāts Gunārs Ciglis teica, ka lielākais risks tomēr ir valsts iestāžu amatpersonu algas, kas ir labs arguments, pārvilinot pie sevis speciālistus no pašvaldībām.
Fakti
◆ Atgādinām, ka novada pašvaldības vadības mēnešalgu palielinājums ir saistīts ar to, ka Valsts kancelejas publicētā 2020.gada (bruto) bāzes mēnešalga ir 976,47 eiro (par 50,47 eiro lielāka nekā 2019.gadā).
◆ N.Audziša mēnešalgas aprēķināšanā tiek pielietots koeficients 2,67 (saskaņā ar pašvaldības atlīdzības nolikumu). Tātad 976,47x2,67. Noapaļojot tie ir 2607 eiro.
◆ Gulbenes novada deputāti, apstiprinot atlīdzības nolikumu (pieņemts 2018.gada 22.februārī un turpmāk 4 reizes grozīts), ir noteikuši koeficienta lielumu domes priekšsēdētāja algas aprēķināšanā. Turklāt Gulbenes novada pašvaldībā vēl nav piemērots maksimālais valstī atļautais koeficients – 3,64 (nosaka Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums).
◆ A.Caunīša jaunā mēnešalga tiek aprēķināta, pielietojot koeficientu 2,39 (saskaņā ar pašvaldības atlīdzības nolikumu).
◆ L.Reinsones alga tiek aprēķināta 85 procentu apmērā no domes priekšsēdētāja mēnešalgas (pēc N.Audziša ieteikuma), S.Sīmaņa alga – 80 procentu apmērā no domes priekšsēdētāja mēnešalgas.
◆ Jāatgādina, ka N.Audzišam un A.Caunītim 2019.gadā mēnešalgas apmēru deputāti apstiprināja novada domes 31.janvāra sēdē, bet L.Reinsonei un S.Sīmanim - 30.maija domes sēdē.
Kategorijas
- Afiša
- Sporta pasākums
- Izstāde
- Koncerts
- Balle
- Teātris
- Pasākums
- Baznīcā
- Meistarklase
- Kino
- Izlaidums
- Jauniešiem
- Senioriem
- Bibliotēkā
- Bērniem
- Tirdziņš
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Palīdzēsim ķepaiņiem!
- Mēs pamanījām!
- Citas ziņas
- Atbildam lasītājiem
- Reklāmraksti
- Veselība
- Kultūra un izklaide
- Dzīvespriekam
- Konkursi
- Horoskopi
- Sports
- Cope un medības
- Vietējās ziņas
- Kriminālziņas
- VĒLĒŠANAS 2017
- SAEIMAS vēlēšanas
- Pašvaldību vēlēšanas
- Vārds deputāta kandidātam!
- Latvijas ziņas
- Noderīgi
- Interesanti
- Eiropas Savienībā
- Laika ziņas
- Skolēnu, jauniešu aktivitātes
- Statiskas lapas
- Ceļojumi
- Ēdamprieki
- Projekti
- Projekts "Riska bērni"
- Projekts "Saimnieko gudri"
- Projekts "Kam ticēt?"
- Projekts "Medijs vai mediju izstrādājums?"
- Projekts "Paver plašāk logu no senatnes"
- Projekts "Mediju kritika"
- Projekts "10 gadi Gulbenes novadā - vai veiksmes stāsts?"
- Projekts "Rūpēsimies par vidi!"
- Projekts "Mediju projekts"
- Projekts "Vide"