Norēķinu centra funkcijas daļēji pilda bibliotēka

2020. gada 7. janvāris 00:00

620

Norēķinu centra funkcijas daļēji pilda bibliotēka

Pagājis pusgads, kopš Gulbenes novada pašvaldība solīja Gulbenē izveidot komunālo maksājumu norēķinu centru. “Dzirkstelei” tika solīts, ka šāds centrs taps gada laikā. Kā sokas?
Jāatgādina, ka vajadzība pēc šāda centra radās pēc tam, ka pagājušajā gadā ar 1.jūniju tika slēgts SIA “Alba” norēķinu centrs Gulbenē, kur iedzīvotāji varēja nomaksāt rēķinus par komunālajiem pakalpojumiem. Iemesls bija prasībām neatbilstoša kases sistēma, aparāti un grāmatvedības programma. “Dzirkstele” jau rakstīja, ka daudzi gulbenieši un galvenokārt seniori bija ļoti neapmierināti ar “Albas” norēķinu centra slēgšanu.

Jautājums nav aizmirsts
“Jautājums aktualitāti nav zaudējis, tomēr pašlaik turpinās kārtība, kāda tā ir šobrīd. Kapitālsabiedrībām SIA “Gulbenes nami” un SIA “Alba” pašlaik nav atbilstošu grāmatvedības programmu, lai nodrošinātu šādu pakalpojumu. Lai programmas mainītu, ir nepieciešami būtiski ieguldījumi, bet kapitālsabiedrībām šādu brīvu līdzekļu pašlaik nav. Šogad šo situāciju turpinās risināt. Jautājums aizmirsts netiks,” “Dzirkstelei” saka Gulbenes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību vecākā speciāliste Gunta Kalmane.
Uz pašvaldības šādu pretimnākšanu cer tie cilvēki, kuriem ir problēmas ar mūsdienu tehnoloģiju un tajā skaitā internetbankas izmantošanu. Daudzi ir samierinājušies ar papildu izdevumiem, saņemot rēķinus savā pastkastītē, nevis elektroniski (e-pastā). Daudzi izvēlas samaksāt komunālos maksājumus veikalā “Maxima” vai “Latvijas Pastā”, kaut tādā gadījumā ir jārēķinās ar komisijas maksu. Tomēr tie, kuri nevar atļauties vai nevēlas papildu izdevumus, meklē palīdzību.
“Dzirkstele” noskaidroja, ka daļa šādu iedzīvotāju nāk uz pašvaldības administrācijas ēku Gulbenē, kur pirmajā stāvā darbojas valsts un pašvaldības vienotais klientu apkalpošanas centrs. Tomēr tur palīdz tikai tiem klientiem, kuriem ir kaut kādas prasmes interneta un internetbankas lietošanā, kuri vismaz zina savu lietotāja kodu. Tad tālāk jau apkalpošanas centra darbinieks palīdz tikt galā, izmantojot klienta personīgo kodu kalkulatoru vai “Smart-ID”.

Bibliotēka palīdz ikvienam
Gulbenes novada bibliotēkas direktore Antra Sprudzāne “Dzirkstelei” saka – pagājušajā gadā pati populārākā konsultācija, kuru bibliotēka sniedzu iedzīvotājiem, bija banku pakalpojumi. “Te nav runa par cilvēkiem, kuri paši visu prot un uz bibliotēku atnāk tikai tāpēc, lai izmantotu interneta pieslēgumu un datoru. Runa ir par tiem, kuriem tik tiešām vajadzīga palīdzība. Redzam, ka e-pakalpojumu izmantošana daļai iedzīvotāju sagādā problēmas. Bibliotēka gan pagastā, gan pilsētā ir vienīgā publiski pieejamā vieta, kur ir interneta pieejamība un palīdzība par brīvu,” skaidro A.Sprudzāne.
Tāpat bibliotēkas darbiniekiem vēl pagājušajā gadā bieži lūgta palīdzība dažādu interneta portālu izmantošanā maksājumu veikšanai par elektrību, digitālo televīziju, fiksētā vai mobilā tālruņa lietošanu, samaksāt nekustamā īpašuma nodokli. Bieži prasīta palīdzība Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapas izmantošanā, lai aizpildītu ienākumu deklarāciju. Tāpat iedzīvotājiem svarīga ir iespēja pārraudzīt savus datus portālā “Eveseliba.gov.lv”, kā arī internetā nopirkt biļetes transporta izmantošanai vai pasākuma apmeklēšanai.
“Esam palīdzējuši saviem klientiem arī viņu e-paraksta izmantošanā, rindas elektroniskā pieteikšanā ārstu specialistu apmeklēšanai vai diagnostikai. Bibliotekāru palīdzība ir vajadzīga Valsts nodarbinātības aģentūras e-pakalpojumu izmantošanā, īpaši darba meklētajiem, tāpat arī transportlīdzekļu apdrošināšanā, stāsta A.Sprudzāne.

Uzticas bibliotēkasdarbiniekiem
Vislielākais cilvēku pieplūdums ar lūgumu palīdzēt ir katru mēnesi no 10. līdz 20.datumam - “Dzirkstelei” saka Gulbenes novada bibliotēkas informācijas speciālists Andris Vītols. Daļa cilvēku nāk uz bibliotēku no sava e-pasta izprintēt rēķinus. “Dažs nāk katru mēnesi pat vairākas reizes apskatīt pie mums savu e-pastu. Daudziem mēs esam palīdzējuši izveidot viņu e-pasta adreses. Palīdzam arī tās lietot,” stāsta A.Vītols.
Viņš ir reāls un saka: “Ir un būs daļa cilvēku, kuri nekad neiemācīsies lietot internetu un internetbanku. Tas būtu jāsaprot arī tiem, kuri mūsu valstī attīsta digitalizācijas procesus. Nevajadzētu pamest likteņa varā cilvēkus, kuriem šī modernizācija sagādā grūtības. Ir arī veci, vientuļi cilvēki vai tādi, kuriem bērni atrodas ārzemēs. Labi, ka ir bibliotēka, kur var lūgt palīdzību. Cilvēki nāk pie mums un droši vien arī uzticas mums.”
Viņš stāsta, ka daži vēlas un pamazām iemācās bibliotēkā patstāvīgi veikt maksājumus, izmantojot internetu. Citi turpretim lūdz, lai darbinieks palīdz izdarīt visu no sākuma līdz galam. Tas ir ļoti skrupulozs darbs, komunicējot ar klientu, paskaidrojot un rādot darbu ar viņa dokumentiem, internetbanku, kodu kalkulatoru.
“Tas ir mūsu pienākums – palīdzēt katram un neatteikt nevienam,” uzsver A.Vītols. Viņš ir novērojis, ka šādi apmeklētāji mēdz izvēlēties kādu konkrētu bibliotēkas darbinieku, kuram uzticēties. Līdz ar to katram ir savs klientu loks. “Tāpat kā mēs katrs izvēlamies frizieri, pie kura doties,” joko A.Vītols.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Norēķinu centra funkcijas daļēji pilda bibliotēka

Kategorijas