Dzirkstele.lv ARHĪVS

Logo

Neesot lietderīgi prasīt atbildēt par ES naudas izkrāpšanas shēmu

Diāna Odumiņa
Laikraksta arhīvs

2020. gada 7. janvāris 00:00

3128
Neesot lietderīgi prasīt atbildēt par ES naudas izkrāpšanas shēmu

Valsts izglītības attīstības aģentūra kā “neatbilstoši veiktus izdevumus” 139 999,20 eiro tika pieprasījusi no Gulbenes novada pašvaldības saistībā ar Sveķu internātpamatskolas infrastruktūras uzlabošanas projektu, kas tika realizēts par Eiropas Savienības finansējumu. Pašvaldība bija spiesta parakstīt vienošanos par pakāpenisku prasītās summas atmaksu.
Runa ir par publisko iepirkumu, kuru savulaik bija organizējusi Sveķu skolas veidota iepirkuma komisija, bet 2014.gadā Konkurences padome konstatēja nelikumīgu sarunāšanu šā iepirkuma procedūras gaitā un sodīja SIA “RCI Gulbene” ar naudas sodu 125 001,32 eiro. Konkurences padome informāciju par nelikumīgo sarunāšanu bija saņēmusi no otra pretendenta šajā iepirkuma procedūrā – SIA “Ekers”.
Deputāts Intars Liepiņš uzskata, ka pašvaldībai no savas puses bija jāreaģē un jāpiedzen tai radītie zaudējumi. Šo domu viņš izteica jau agrāk un aktualizēja arī 30.decembra domes sēdē.

Vainu noveļ uz iepriekšējo sasaukumu
“Šajā periodā patiesībā būtu nelietderīgi šajā procesā ieguldīties, jo iepriekšējā periodā nav pietiekami atbildīgi pieņemti lēmumi,” atbildēja novada pašvaldības izpilddirektore Lienīte Reinsone, uzsverot – pašvaldības Juridiskās nodaļas darbinieki ir veikuši izvērtējumu.
“Dzirkstele” ir jau rakstījusi, ka pašvaldībā laikā no 2015.gada līdz 2017.gada beigām tika apsvērta doma par tai nodarīto zaudējumu piedziņu no SIA “RCI Gulbene” un SIA “Ekers”. Tomēr reāla rīcība tā arī nesekoja. Tas tiks spriests laikā, kad novada domi vadīja Nikolajs Stepanovs un pēc viņa arī Andra Apinīša vadības laikā. Savukārt pašvaldības izpilddirektore šajā periodā sākumā bija Sarmīte Krišāne, bet pēc tam Guna Švika.
I.Liepiņš 30.decembra domes sēdē uzsvēra, ka runa tomēr ir par kaitējumu un lieliem apmēriem. Viņam neesot saprotams, kāpēc pašvaldības amatpersonas “neko nedara šajā situācijā”. I.Liepiņš pauda neizpratni, ka reaģēšanas vietā dažs labs nesen ir ticis apbalvots. L.Reinsone norādīja, ka apbalvotāja bija nevis pašvaldība, bet Izglītības un zinātnes ministrija. Runa ir par 18.novembrī Sveķu pamatskolas direktoram Aigaram Lasim pasniegto ministrijas Pateicības rakstu.
“Pļāpāšanu varbūt izbeidzam!” domes sēdē I.Liepiņu centās apklusināt novada domes priekšsēdētājs Normunds Audzišs. Viņš rosināja uzdot konkrētus jautājumus.
I.Liepiņš sacīja, ka viņam kā deputātam ir tiesības pieprasīt saukt vainīgās personas pie atbildības. Viņš uzstāja, lai šis priekšlikums tiktu ņemts vērā, pretējā gadījumā viņš to uzskatīšot par deputāta tiesību aizskārumu un vērsīsies citās instancēs.
Pašvaldības jurists Eduards Garkuša iebilda, ka “šajā gadījumā tas nevar būt nekāds deputāta tiesību aizskārums”.

Mācību ir guvuši pilnīgi visi iesaistītie
“Dzirkstele” sazinājās ar Sveķu pamatskolas direktoru Aigaru Lasi, lai noskaidrotu viņa viedokli par pirms sešiem gadiem piedzīvoto nepatīkamo situāciju saistībā ar Eiropas Savienības fondu naudas izmantošanu skolas infrastruktūras uzlabošanai. A.Lasis teica, ka no šīs nepatīkamās situācijas mācību ir guvuši pilnīgi visi. Arī viņš personīgi, jo toreiz kā iepirkuma komisijas vadītājs bija ierauts šajā situācijā, pašam to nenojaušot. “Man toreiz visvairāk tika pārmests, ka es esot noslēdzis līgumu. Bet līgums tika noslēgts likumīgi. Un ne jau es viens pieņēmu lēmumu, bet komisija. Tas ir pirmkārt! Otrkārt, visas nelikumības notika pēc līguma noslēgšanas. Tas ir oficiāli fiksēts atzinumā,” sacīja A.Lasis.
Tagad, esot saskarē ar jebkuru publisko iepirkumu, A.Lasis bez kavēšanās rakstiski vēršas pie attiecīgajām institūcijām, ja ir kaut mazākās aizdomas par nelikumībām. “Tad pašvaldība tiek pilnībā aizstāvēta bez jebkādām problēmām,” viņš teica.
A.Lasis ir pārliecināts, ka arī uzņēmēji, kuri bija iesaistījušies pirms sešiem gadiem konstatētajā nelikumīgajā sarunāšanā, ir sapratuši, cik dārgi tas var maksāt. Šajos sešos gados publisko iepirkumu organizēšanas prakse un normatīvo aktu bāze esot attīstījusies tik tālu, ka, pēc A.Laša domām, nelikumības vairs gandrīz nav iespējamas.

Kategorijas

Kategorijas