Uz Raunu ķiplokus garšot

2020. gada 10. janvāris 11:38

1656

Jau vairāk nekā četrus gadus pašā Raunas centrā ēkā, kur senāk bijusi aptieka, atrodas SIA “Latvijas ķiploks” ķiploku namiņš. “Latvijas ķiploks” ražo dažādus produktus no Latvijā audzētiem ķiplokiem: garšvielu pulveri, tējas, konfektes, marinējumus, pesto, saldējumu, kūku, kokteiļus un zupu. Jau pa gabalu jūtams specifiskais ķiploku aromāts, taču, kad namiņā pavadīta apmēram pusstunda, smaržu vairs nejūtam un viss garšo pēc ķiplokiem. Kamēr gaidām ķiploku zupu viduslaiku stilā, ķiploku saldējumu un ķiploku kūku, uzzinām daudz ko interesantu par pašiem ķiplokiem no uzņēmuma īpašnieces Sintijas Rudes.

“Ir vasaras, ziemas un universālie ķiploki. Latvijā ķiploki tika ievesti pirms 700 gadiem no Krievijas puses. Tie bija vasaras ķiploki. Universālie ķiploki ir stādāmi gan rudenī, gan pavasarī, bet viņi neveido ziedkātus. Ziemas ķiploki Latvijā parādījās tikai pagājušā gadsimta 70-80.gados. Tos stāda rudenī, un ar tiem arī mēs darbojamies. Šķirne ‘Kente’ ir Latvijas šķirne, selekcionēta Ogres pusē Latvijas apstākļiem. Tiem ir vidēja lieluma daiviņas, vairāk izteiktākas un smalkākas ir ārējās daivas. Stāda visas ārējās daivas. Otrai šķirnei, ko audzējam, precīzu nosaukumu nezinām, bet tiktāl esam sapratuši, ka pie porcelāna ķiplokiem pieder. Tad, kad norok, tie ir balti, balti, tiem ir piecas, sešas daivas, pārsvarā nav vidus daivas un ļoti stingri turas kopā, labi glabājas. Tad, kad izžūst, tie mazliet krāsojas violeti. Šīs divas šķirnes mēs uzpasējam, vācam, sējam, atjaunojam sēklu un no tām ražojam visus mūsu produktus,” stāsta S.Rude.

Viņa uzsver - lai audzētāji izaudzētu labus ķiplokus, klientiem jābūt prasīgiem. Latvijā pagājušajā rudenī tika sastādīti 600 hektāri ķiploku, kas ir ļoti daudz - Latvijā nekad tik daudz nav audzēts, bet ļoti klibo ķiploku kvalitāte.

“Daudziem liekas, ka cena ir augsta un ļoti ātri var bagāti palikt. Mums kaut kā vēl nesanāk. Lielā apjoma dēļ, ko sastāda, cilvēki neizdomā, kā audzēt, mēslot, kur glabāt, kā tīrīt un kur vispār tos likt. Mums ļoti daudz zvana un piedāvā. Mēs arī izvērtējam diezgan kritiski, jo nav kārtīgi izžāvēti, reizēm ir puvuma smaka. Ķiplokam, ja ir puvums vai pelējums, tas velkas no gada uz gadu un no tā ir grūti tikt vaļā. ‘Kentes’ ķiplokus stāda 10 cm dziļumā un 10 cm attālumā citu no cita. Tiem ir tievāki, trauslāki kātiņi, bet apakšā tāpat izaug liela galva. Savukārt porcelāna ķiploki jāstāda 12-15 cm attālumā cits no cita un 10 cm dziļumā, jo tiem aug tādas kuplas saknes – bārdas, kāts ir ciets, stingrs, ir platas lapas, kad ir izaugusi astotā lapa, tad veidojas ziedkāts,” saka S.Rude.

Pirms Jāņiem ķiplokiem ienākas ziedkāti, no kuriem tiek taisīts ķiploku ziedu pesto, samaļot tos kopā ar eļļu un sāli. Tāpat kātus arī marinē.

“Kad ziedkāti ir sprīdi, pusotru gari izauguši, vajadzētu tos vākt nost. Nevajag gaidīt, kamēr sivēnastē sarullējas, jo kāts tad kļūst ciets, šķiedrains un pārtikā vairs neder. No tā, ko nepaspējam sastrādāt un kas neder pārtikai, mēs taisām vircu. Tā ir ļoti smirdīga, bet ļoti laba un efektīva. Jūlija vidū vai beigās notiek ķiploku vākšana. Darbs ar ķiplokiem nav viegls. Tāpat kā no sīpoliem arī no ķiplokiem ir jāraud. Strādājot ar ķiplokiem, jāvelk cimdi, jo tie grauž rokas. Ķiploki žūst 2-3 nedēļas, tad tiek tīrīti, pucēti, tiek grieztas nost saknes un laksti. Ir tādi, kurus sapinam virtenēs, dekorācijai. Lielie nonāk tirdzniecībā, vidējie paliek sēklai, mazie un greizie – pārstrādei,” skaidro uzņēmēja.

Pieaugušajiem ķiploki būtu jāēd trīs daiviņas dienā, bērniem – viena. Ķiplokos ir vairāk nekā 400 vērtīgo vielu.

“Lai tās dabūtu, regulāri ķiplokus vajadzētu ēst kādus trīs četrus mēnešus. Ķiplokā ir daudz cukura, bet tas nekaitē, jo neuzkrājas, daudz vitamīnu, minerālvielu, ēteriskās eļļas, atsevišķi elementi, kas atbild par novecošanās procesiem. Ķiploks šķīdina asinis, kavē vēža šūnu attīstību, cīnās pret vīrusu infekcijām, parazītu slimībām, stimulē matu augšanu, kavē zobu bojāšanos. Senos laikos ticēja, ka ķiploks palīdz pret vampīriem un visādiem mošķiem, tāpēc visur karināja ķiploku buntītes. Ķiploks ir dabiskā viagra, jo paaugstina potenci. Senos laikos vīriešu klosteros bija aizliegts ievest ķiplokus. Ārstniecībā var izmantot arī kātiņus – kvēpināt, tos aizdedzinot. Ķiploku vajag ēst kopā ar biezpienu, jo tas novērš dedzināšanas sajūtu un specifisko aromātu. Ķiploka aromāta neitralizētāji ir arī piena produkti, ābolu, citronu sula, pētersīļi, piparmētra, kinza, kafija,” iesaka S.Rude.

- Teksts un foto: Pārsla Konrāde

+ 1

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Uz Raunu ķiplokus garšot

Kategorijas