Par darbiem, algām un pārpratumiem

2020. gada 10. janvāris 00:00

5409

Gulbenes novada pašvaldībā gads ir sācies ar algu paaugstināšanu vadībai un ar gaidāmajām pārmaiņām gan administrācijas struktūrā, gan skolu tīklā. Šajā sakarā “Dzirkstele” uz sarunu ir aicinājusi novada domes priekšsēdētāju Normundu Audzišu.
- Kāpēc pašvaldības vadībai šogad ir palielinātas algas un vai to varēja nedarīt?
- Varējām nepalielināt. Pagājušajā gadā nepalielinājām. Šim gadam vienojāmies, ka palielināsim. Viens no iemesliem – no vadības algu apmēra izejot, tiek rēķinātas algas arī pārējiem pašvaldības darbiniekiem dažādās amatu kategorijās. Ja nepaaugstinām algas, tātad paliekam tajā pašā līmenī, kaut valstī pamazām tas līmenis kāpj. Ievēlēto pašvaldības amatpersonu algas mūsu valstī aprēķina pēc vienotas kārtības, ņemot vērā Valsts kancelejas publicēto gada (bruto) bāzes mēnešalgu. 2020.gadam tā ir 976,47 eiro. Katrā pašvaldībā domes vadībai algas aprēķina, gadam oficiāli šo noteikto bruto bāzes mēnešalgu pareizinot ar koeficientiem (priekšsēdētājam savs, vietniekam savs), kuru lielumu ir noteikuši vietējie deputāti. Mūsu pašvaldībā šie koeficienti ne tuvu nav tie lielākie.
Naudu saņemam no Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda. Tas nozīmē: palielinot algu fondu pašvaldībā, veicinām šīs naudas atstāšanu (tērēšanu) novada teritorijā. Tas zināmā mērā liecina par ekonomiskās labklājības veicināšanu. Jo lielāki naudas resursi, lielākas algas, jo lielāki tēriņi. Tā tiek veicināts reģiona ekonomiskais pacēlums. Pašvaldības darbinieku novadā ir diezgan daudz. Un, kaut pa druskai paaugstinot algas visiem, tās šeit arī tiek atstātas - iztērētas.
Vēl viens algu palielināšanas iemesls – kvalitatīvu darbinieku piesaiste. Tā arvien ir aktuāla. Atalgojums motivē. Jāsalīdzina vadošo darbinieku algas pašvaldībā ar attiecīgās kvalifikācijas darbinieku algām novada lielākajos uzņēmumos. Ja nerīkosimies adekvāti, varam pašvaldībā pazaudēt labus darbiniekus.
Varbūt no malas izskatās, ka par daudz saņem pašvaldības vadošie darbinieki, speciālisti un vai vajag. Taču, izvērtējot šo jautājumu no visām pusēm, saprotam, ka tas ir adekvāti.
- Kādi ir pagājušā gada labie darbi pašvaldībā un sāpīgākie brīži?
- Noteikti ikviens mūsu novadā ir pamanījis veiktos darbus infrastruktūras sakārtošanā. Tā ir, piemēram, Brīvības ielā Gulbenē – brauktuve, gājēju celiņi, apgaismojums, rotācijas aplis, kuru es uzskatu par vienu no skaistākajiem, salīdzinot ar citur redzētajiem. To saku arī kā autovadītājs. Katru dienu es izbraucu pa Brīvības ielas rotācijas apli un to vārda tiešā nozīmē izbaudu. Protams, mūsu pērle ir Stāmerienas pils atjaunotā fasāde. Šā objekta tālākajā attīstībā mums ir lielas cerības. Prieks ir arī par veiktajiem pārbūves darbiem Gulbenes 2.vidusskolā. Nevar nepieminēt arī Nākotnes ielas sakārtošanu dzīvojamajā kvartālā apkārt bērnudārzam. Uzskatu, ka šajā masīvā dzīvokļu vērtība tagad ir palielinājusies. Pagājušā gada mūsu veiksmes stāsts ir arī sociālās aprūpes centra “Jaungulbenes Alejas” izveide. Tāpat – Stāķu bērnudārza drenāža un sakārtošana, siltumtrases Šķieneros un Stāķos. Šogad gādāsim jaunu apkures katlu. Pagājušajā gadā būtisks akcents bija Sarkanās pils teritorijas, Spārītes parka sakārtošana. Vēl daudzviet novadā sakārtoti pašvaldības pārziņā esošie apkures katli, salikti attālināti nolasāmie siltuma skaitītāji pašvaldības objektos. Veikta Druvienas pils pārbūve. Notikusi novada publisko ezeru izpēte. Organizējam strukturālas pārmaiņas administrācijā, lai darbs būtu efektīvāks. Pareizi bija pagājušā gada domes lēmumi novada skolu tīkla optimizēšanā. Vienīgi – pirms tam par maz veicām skaidrošanas darbu sabiedrībā. Turpmākajos procesos to ņemsim vērā un veiksim savlaicīgu un daudz plašāku sabiedrības informēšanu. Emocionāli smaga izvērtās Jaungulbenes “Sila” pārdošana. Ja otrreiz vajadzētu tam visam iet cauri, protams, jautājumi virzītu citādāk. Brīdis līdz “Sila” pārdošanai izsolē bija diezgan ilgs, un viss notika atklāti, visiem pieņemtajiem lēmumiem bija iespējams izsekot līdzi, jo bija deputātu balsojumi. Taču sabiedrībā jautājums aktualizējās, kad jau izsole bija beigu procesā. Ja es būtu nojautis, ka parādīsies tik liela sabiedrības ieinteresētība iesaistīties un apspriest šo izšķiršanos, tas tiktu darīts jau pašā sākumā. Mēs būtu ar paziņojumiem presē, internetā aicinājuši iedzīvotājus izteikt viedokļus. Pašvaldībā mums jautājums par “Silu” šķita saistīts tikai ar operatīvu saimniecisku rīcību. Šī smagā situācija kļuva par mācību stundu.
- Personu datu aizsardzība – gan vajadzīga, gan pārspīlēta?
- Piemēram, ar Ziemassvētku paciņu izdalīšanas kavēšanos Gulbenes pirmsskolas vecuma bērniem bija tikai un vienīgi pārpratums. Nesmuki bija. Paši pašvaldībā nobrīnījāmies. Reizēm šādi pārpratumi notiek, kā saka, uz līdzenas vietas, negaidot. Labi, ka viss ir atrisinājies.
Vēl jautājums par komunālajiem maksājumiem. Ne visiem ir tuva un saprotama digitālā vide, kur ir ērti un vienkārši iespējams visus norēķinus veikt internetbankā. Šai iedzīvotāju daļai palīdz pašvaldības darbinieki bibliotēkās pilsētā un laukos. Ja iedzīvotāji viņiem uzticas, tātad tā ir savstarpēja vienošanās. Un tas ir ļoti vajadzīgs darbs, darbs ar cilvēkiem. Bibliotēkas darbinieki ir kvalificēti speciālisti. Tas ir mūsu resurss. Iespējams, ka laukos reiz bibliotēka paliks pēdējā iestāde, kura sniegs visus iedzīvotājiem vajadzīgos pakalpojumus. Varbūt pienāks diena mainīt šādas iestādes nosaukumu.
Kopumā runājot, datu aizsardzība ir tēma, kura mums dod izvēli. Varam kļūt ļoti piekasīgi pie visa. Bet kādi tad mēs visi kopā kā sabiedrība izskatīsimies? Ar normu ievērošanu ir jābūt ļoti uzmanīgiem, bet tajā pašā laikā nedrīkstam zaudēt cilvēcību un savstarpēju uzticēšanos. Pārpratumus risināsim!
- Vai pašvaldības administrācijā vēl ir gaidāmas kādas strukturālas pārmaiņas?
- Aktualitāti nav zaudējusi komunikācijas un tūrisma nodaļas vai pārvaldes izveide. Kā jau izskanēja pagājušā gada pēdējā novada domes sēdē, ir noteikti jārunā ar vietējiem tūrisma uzņēmējiem un jānoskaidro viņu redzējums. Mums pašiem arī vēl precīzāk ir jāizanalizē esošā situācija un tas, ko vēlamies iegūt, uzlabot, ja kaut ko mainīsim. Domes sēdē 30.decembrī par šo jautājumu deputātu balsojums bija 7:7. Tas nav ļoti pārliecinoši.
- Skolu optimizācija pilsētā ir jautājums, kuru deputātiem tiks piedāvāts izlemt pavisam drīz?
- Tas ir valsts līmeņa jautājums. Tuvākajā laikā mums arī būs jāvienojas par saviem risinājumiem. Pirms tam būs sanāksmes, tikšanās ar sabiedrību. Runājam un runāsim gan ar skolēniem, gan ar dažāda vecuma posma skolēnu vecākiem, gan ar pedagogiem, gan deputātiem. Izglītības pārvalde meklē mūsdienīgas formas, kā runāt par jaunākajām prasībām izglītības saturā vidusskolās visā Latvijā. Svarīgi, lai skolēni izprastu un nebaidītos, un tad nestu šo vēsti saviem vecākiem. Piedāvāsim vispirms bērniem, lai analizē, runā, lai salīdzina, kādas iespējas ir, saglabājot novadā vairākas vidusskolas vai atstājot tikai vienu. Sabiedrībai ir jāizprot. Mūsu uzdevums ir informēt. Ja pēc tam radīsim kopēju saprašanu un redzējumu, tad uz to arī virzīsimies. Pašvaldības vadībai ir jau izkristalizējies ejamais ceļš, tomēr tik un tā mums ir jārunā. Ir jāpierāda, kurš ceļš ir tas pareizais šajā jaunajā situācijā.
Ar Lizuma un Lejasciema vidusskolu vadību ir izrunāts - abas skolas ir pieņēmušas šo situāciju, ka tās kļūs par pamatskolām. Gulbīša pamatskola paliek. Vajadzētu noturēt!
- Skolēnu pārvadājumi pieslīpējas? Redzams, ka pašvaldībā ir nomainījušies vairāki loģistikas speciālisti...
- Tagad pašvaldībā loģistikas vecākais speciālists ir Oļegs Maļiņins, kurš ļoti cenšas. Viņam, protams, ir jāmācās praksē, jāiet cauri visām neērtajām situācijām. Ja izdosies, cilvēks būs personīgi izaudzis un arī labi pārzinās sistēmu, lai mācētu to sakārtot. Nekad simtprocentīgi visas dzīves situācijas nav iespējams paredzēt. Transports mēdz saplīst. Gadās, ka informācija nav laikus kādam paziņota. Situācijas mūs māca nepārtraukti.
- Kopgaldi pilsētas skolās joprojām ir apspriesti un kritizēti. Vai tas ir pagaidu variants?
- Jā! Skatīsimies labāko risinājumu. Ja ne pie kā jēdzīga nenonāksim, turpināsim tā, kā ir. Taču arī esošajā variantā jebkurā brīdī var uzlabot ēdienkarti. Pie tā ir jāstrādā skolu direktoriem.
- Pašlaik notiek 2020.gada pašvaldības budžeta gatavošana. Kādi būs galvenie darbi, ieguldījumi?
- Šāgada pašvaldības budžets būs līdzīgs pagājušā gada budžetam. Paredzams, ka šogad kopumā naudas apjoms būs par 3 procentiem lielāks. Protams, arī turpmāk tiks nodrošināta visu pašvaldības funkciju veikšana. No projektiem, kurus šogad domājam īstenot, piesaistot Eiropas Savienības finansējumu, varētu būt industriālā parka izveide Šķieneros. Tiks sakārtots Rankas ceļš, Gulbenes Zaļā, Baložu, Liepu, Alkšņu iela, ceļš uz SIA “Vasks”, Ozolkalnā Kļavkalnu iela un meliorācijas objekts Rankā un Druvienā. Plānots īstenot energoefektivitātes projektus. Tā ir saules elektrostacija uz novada pašvaldības administratīvās ēkas jumta un divu ēku siltināšana Stāķos. Virzīsim arī Gulbenes Dzirnavu dīķa sakārtošanu. Notiks deinstitucionalizācijas process, projekti ir procesā. Paredzēta arī valsts ģimnāzijas pārbūve Gulbenē sākumskolas ēkas daļā. Strādāsim pie Gulbenes Gulbīšu parka pilnveides. Paredzēta ārstu prakšu vietu atjaunošana. Aktualitāte ir arī Gulbenes-Balvu zaļais dzelzceļš. Padomā ir arī radošo iniciatīvu centra izveide. Iecerēta vēl apkures decentralizācija Druvienā un jauna granulu katla uzstādīšana apkurei Staros. Sakārtosim apkures sistēmu arī Lejasciemā. Jāpiestrādā būs arī pie Gulbenes mūzikas skolas ēkas.
- Domē iezīmējas varas partijas un opozīcija. Vai vienmēr klausāt savus padomdevējus domē?
- Es uzticos analīzei. Vispusīgai. Uzticos apspriestam viedoklim. Ideāla būtu situācija, ja administrācija, kura strādā konkrētajā vidē ar konkrēto jautājumu, dod savu redzējumu. Tālāk deputāti kā kopums analizē šo situāciju. Administrācija argumentē savu viedokli. Deputāti, kuriem ir citāds vai padziļināts skatījums, izsaka savus priekšlikumus. Tad to visu saliekam kopā un nonākam pie kopsaucēja. Tas būtu optimistiski labākais risinājums visiem.
- Bet opozīcijas deputāti ne reizi vien saka, ka nav saukti uz sarunām, ka kaut ko uzzina no “Dzirksteles”.
- Tad ir jautājums, kuru tad sauc un kuru nesauc?! Nevienu nesauc! Nenotiek tā, ka tiek sasaukta kopā daļa deputātu un mēs spriežam jautājumu un vienojamies, ka balsosim tā vai citādi. Nē! Lielākoties varas partiju deputāti informāciju iegūst turpat, kur to var iegūt opozīcija. Tās ir administrācijas nodaļas. Tie ir izsūtīti dokumenti. Ejam un runājam! Opozīcija – negribas man tādu vārdu teikt. Tomēr arī no šīs deputātu daļas es gaidu, lai nāk pie manis un runā. Esmu gatavs uzklausīt jebkuru, arī pretēju, viedokli, argumentus, ieteikumus. Diemžēl tā nenotiek. Viedokļu izteikšanai tiek izmantotas domes sēdes, tad parādās atšķirības skatījumā, kas savukārt izpaužas balsojumā. Bet es esmu atvērts sarunai! Un es neesmu noskaņojies sadalīt deputātus varas partijās un opozīcijā. Vienkārši redzu, kas notiek domes sēdē. Nāciet pie manis pirms tam, lūdzu! Visi pēc kārtas! Atvērts sarunai ir arī mans vietnieks Andis Caunītis un izpilddirektore Lienīte Reinsone.
- Dzirdēju, ka bijāt piedāvājis visiem vietējiem deputātiem gadumijā uzrunāt Gulbenes sabiedrību. Kāpēc tā nenotika?
- Jā, tāds uzaicinājums bija, bet aktivitāti no deputātu puses 31.decembrī Gulbenē neredzēju. Centos pamanīt tuvumā kādu savu kolēģi, bet diemžēl nebija. Es nejutu! Kaut tiešām meklēju.
Tie, kas uzskata, ka viņi ir izslēgti no šīs vai no kādas citas aktivitātes, tā tas nav. Nepareizi ir domāt, ka te kāds organizē savējos, bet tie, kuri nav savējie, paliek nomaļus. Tā nav! Pašvaldībā nenotiek klusās vai speciāli organizētās sapulces.
Ne jau velti savā gadumijas uzrunā es runāju par to, ka ir jāmācās sadarboties, lai mēs kopā visi kaut ko skaistu radītu. Visi tie, kuri te esam vēl palikuši. Jo vairāk mēs šķelsimies, jo grūtāk būs nonākt līdz kopīgam lēmumam un tā pārstāvēšanai tālākajos procesos. Tā tiek pazaudēta enerģija. Ir jāizlīgst. Ir jāsakārto attiecības.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Par darbiem, algām un pārpratumiem

Kategorijas