Dzirkstele.lv ARHĪVS

Aicina iedzīvotājus dalīties ar fotoattēliem

Diāna Odumiņa

2020. gada 10. janvāris 00:00

73
Aicina iedzīvotājus dalīties ar fotoattēliem

Iespējams, iedzīvotājiem viņu personiskajos albumos ir saglabājušies fotoattēli, kuros fiksētas Stāmerienas pils iekštelpas. Šādi attēli var lieti noderēt pašvaldībai, kura pasūtīs šo telpu restaurācijas projektu.
Par to vietējais deputāts Gunārs Ciglis runāja 20.decembra finanšu komitejas sēdē Gulbenes novada domē. Viņš aicināja “Dzirksteli” nākt talkā un rosināt iedzīvotājus palīdzēt.
Edīte Siļķēna, kura ir projekta vadītāja Stāmerienas pils fasādes atjaunošanai, sacīja, ka tūrisma informācijas centra “Stāmeriena” konsultante Inga Lapse (viņa arī pašvaldības aģentūras “Gulbenes tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrs” vadītājas vietas izpildītāja) ir pētījusi arhīva materiālus, arī Igaunijā un Krievijā, lai atrastu liecības par pils iekštelpām. Šādas ziņas patiešām esot trūcīgas. I.Lapse “Dzirkstelei” saka – pētījusi digitalizēto arhīvu, jo to var izdarīt arī attālināti, atrodoties tepat, Latvijā. Jāuzsver, ka Stāmerienas pils ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Tas nozīmē, ka telpu atjaunošana tiek plānota autentiska.
Jau rakstījām, ka kopumā pils restaurācija iekšpusē var izmaksāt līdz 5 miljoniem eiro. Un tas ir vēl bez interjera, bez antīkajām mēbelēm. Novada domes 30.decembra sēdē vietējie deputāti pagaidām vēl tikai konceptuāli atbalstīja ideju par projekta gatavošanu Stāmerienas pils iekštelpu restaurācijai.

Tehniski jau apsekots pils pagrabs
Esot jāizvērtē, “cik šiku”, cik zeltītu pils iekšpusi pašvaldība vēlas un var atļauties – pauda Attīstības un projektu nodaļas vadītājs Jānis Barinskis. Tāpēc ir svarīgi, kas tikšot iekļauts pils iekštelpu restaurācijas tehniskajā specifikācijā. Jau esot saņemts tehniskās apsekošanas atzinums par pils pagraba telpu stāvokli. “Ir situācijas, kur jāpievērš pastiprināta uzmanība,” par pagrabtelpām teica J.Barinskis.
E.Siļķēna “Dzirkstelei” saka, ka pagrabi un vēl dažas pils telpas šobrīd ir slēgtas apmeklējumiem kā potenciāli nedrošas. Lai justos pavisam droši, apmeklētājiem pie ieejas pils telpās tiekot lūgts izmantot ķiveres. “Kaut kur var nobirt apmetums. Izņemot dažas telpas, gandrīz visa pils ir pieejama interesentiem apskatei. Tas ir maksas pakalpojums,” “Dzirkstelei” saka E.Siļķēna.
Savukārt I.Lapse laikrakstam stāsta, ka apmeklētājiem apskatei ir pieejamas arī pils atjaunināto bēniņu telpas. Pilī tiek piedāvāta arī virtuālā ekskursija, kuras laikā var redzēt pili no putna lidojuma.
Šobrīd pilī apkurei tiek izmantotas krāsnis. I.Lapse “Dzirkstelei” saka – tiek izmantotas 12 krāsnis, kuras kurina katru dienu. Pilij ir savs kurinātājs. “Lielākā daļa ir apaļās metāla padomju laiku krāsnis. Ir tikai viena oriģinālā muižas laika krāsns,” “Dzirkstelei” stāsta I.Lapse. Protams, padomju mantojums neiederas pils estētikā.
J.Barinskis komitejas sēdē lika saprast, ka tā nepaliks. Aktuāli ir, kāda turpmāk pilī būs apkures sistēma, vai radiatoriem zem logiem ir jābūt redzamiem. Apkures katls pilnīgi noteikti netikšot izvietots pils telpās, bet kādā no palīgēkām. 
E.Siļķēna pastāstīja, ka šogad paredzēts aktualizēt 2016.gadā izstrādāto Stāmerienas pils stratēģiju. Darba grupa, kuru vada Stāmerienas pagasta pārvaldes vadītājs Ainārs Brezinskis, gaidot priekšlikumus no sabiedrības.
Novada domes priekšsēdētājs Normunds Audzišs sacīja, ka pils iekštelpu restaurācijas sākums varētu būt 2022.gads. Ieceru realizācija, visticamāk, notikšot pa etapiem, īstenojot vairākus nelielus projektus, nevis vienu lielu.

Cer arī uz vietējo uzņēmēju aktivitāti
G.Ciglis uzskata, ka attīstīt vajadzētu arī pils apkārtni, bagātinot piedāvājumu tūristiem.
E.Siļķēna teica - pašvaldībai pils tuvumā pieder klēts, kas agrāk bija nodota nomā zemnieku saimniecībai. Doma ir izmantot šo ēku tūrisma pakalpojumiem.
J.Barinskis sacīja, ka blakus pilij ir vecās ēdnīcas ēka, kuru arī varētu ar laiku izmantot kā vēl vienu pakalpojumu sniegšanas vietu pils apmeklētājiem. Viņš redz šo ēku kā iespēju uzņēmējdarbībai. J.Barinskis uzskata, ka pašvaldība, atjaunojot Stāmerienas pili, būs paveikusi lielu darbu, kura augļus varēs izmantot tuvumā esošie uzņēmēji, dodot savu pienesumu, piemēram, viesu nams “Sonāte”, atpūtas komplekss “Ziedugravas”.
G.Ciglis sacīja, ka varbūt kādiem vietējiem uzņēmējiem būtu jāpērk kariete, lai varētu vizināt tūristus līdzīgi, kā tas bijis 19.gadsimtā.
E.Siļķēna paskaidroja, ka Stāmerienas zemnieku saimniecība “Pilssēta” esot jau sagatavojusi šādu projektu.
Šobrīd pilī atrodas tūrisma informācijas centrs “Stāmeriena”, tas ir atvērts sešas dienas nedēļā, izņemot pirmdienu. Tāpat pilī atrodas Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja ekspozīcija. Pils apsaimniekotāja ir Stāmerienas pagasta pārvalde. Ikdienā pilī uz vietas atrodas I.Lapse un E.Siļķēna. Kopumā pilī ir četri darbinieki, ieskaitot kurinātāju un apkopēju.
E.Siļķēna joprojām ir pils attīstības projektu vadītāja. “Rakstu atskaites par jau veiktajiem projektiem. Piedalos jauno projektu dokumentācijas gatavošanā. Deputāti akceptēja iekštelpu restaurāciju, tāpēc ir jāgatavo projektēšanas uzdevums. Gatavojamies Stāmerienas pili ar tās atjaunoto āra fasādi pieteikt būvniecības 2019.gada balvai,” viņa saka.


Uzziņai
◆ Stāmerienas pils atjaunotā fasāde kopš 2019.gada 29.novembra ir īpaši izgaismota katru dienu noteiktā laikā, piemērojoties brīdim, kad iestājas krēsla. Šobrīd automātiski ieprogrammēts, ka fasāde tiek multimediāli izgaismota pulksten 16.05, 18.05, 20.05. Uz pils sienām tiek rādīta ekspozīcija “Stāmerienas pils stāsts. Volfu dzimtas dzīves romantika”.
Tas nodrošināts, gūstot atbalstu projektam “Stāmerienas pils gaismas ceļā”, kura kopējās attiecināmās izmaksas ir 25 000 eiro, bet lielāko daļu apmaksāja Eiropas Lauksaimniecības fonds, pašvaldības līdzfinansējuma daļa - 2500 eiro.

◆ Pils parkā var piestāt pie augošajiem dvīņu jeb mīlas ozoliem, kuri saauguši it kā kopīgā skūpstā. Ap šiem kokiem ir ierīkota koka grīda, kuru darinājuši paši stāmerenieši ar domu aizsargāt kokus un lai uz šīs grīdas varētu sēdēt, baudīt noskaņu. Idejas realizētāja ir Stāmerienas pagasta biedrība “Stāmeriena”, kura startēja biedrības “Sateka” mazo projektu konkursā un saņēma 455,25  eiro atbalstu projektam “Stāmerienas puiši – vīri - vectēvi VAR!”.