Ragaiņu dārzā “Mežsētas” - jaunumi

2020. gada 14. janvāris 00:00

3938

Nu jau piecpadsimto gadu Gulbenes un Rugāju novadā ierīkotajā briežu dārzā “Mežsētas” dzīvo vairāk nekā 300 briežu. Tā ir viena no pirmajām briežu audzētavām Latvijā, kuru izveidoja Imants un Ināra Pušpuri. Tagad vecāku sākto turpina dēli Mareks, Jānis un Ingus, kā arī meita Ieva, arvien piedāvājot jaunas iespējas briežu dārza apmeklētājiem.

Pēc briežu uzvedības var prognozēt laiku
“Šis ir mūsu ģimenes bizness, ko attīstām visi kopā. Lai Pededzes upes palienes pļavās iežogotajos vairāk nekā 200 hektāros būtu ērtāk ne tikai vērot, bet arī saņemt informāciju par briežiem, tos var vērot, dodoties pa takām starp aplokiem, kur tagad ir izvietoti stendi ar attēliem un paskaidrojošu tekstu. Tas nozīmē, ka apmeklētāji var nesteidzīgi staigāt pa takām vai arī pie kāda stenda uzkavēties ilgāk. Ja vēlas uzzināt kaut ko vairāk, protams, esam gatavi atbildēt uz jautājumiem un stāstīt,” informē I.Pušpure.
Briežu auru laiks, kas ilgst no septembra līdz novembrim, ir beidzies. Tas nozīmē, ka ir “pēcbauru” jeb miera periods. “Tagad ar barību brieži atgūst to, ko ir zaudējuši “bauru” laikā. Buļļi ir zaudējuši apmēram 30 procentus no sava svara,” precizē I.Pušpure. Viņa atklāj, ka brieži skraida un skrien apkārt aplokam, lai sasildītos. No malas skatoties, šķiet, ka kaut kas ir sabiedējis dzīvniekus, bet tie cits citu dzenā.
“Pēc briežu uzvedības var secināt, kāda būs gaidāmā nakts. Ja tā būs salta, tad brieži skraida un sildās. Savukārt, kad tuvojas negaiss, šķiet, ka neviena brieža nav aplokos. Visi ir paslēpušies tālāk krūmos,” secinājusi I.Pušpure. Lai gan brieži kopējus pazīst pēc balss, ir iecere pieradināt, ka pēc raga pūšanas gaidāma barošana.

Jaunpienācēji – mufloni un dambrieži
Nesen prāvajai briežu saimei ir pievienojies muflonu pāris, arī muflonu mazulis, un dambriežu pāris, kam nesen piedzima briedēns. Tātad līdz šim pārstāvētajām briežu šķirnēm ir papildinājums, kas ļauj iepazīt šo dzīvnieku atšķirības un daudzveidību.
“Ģimenes ar bērniem vēlas redzēt dažādus dzīvniekus. Tagad mums vairs nav meža cūkas, bet būs Romanovas aitas. Man ļoti patīk dzīvnieki, tāpēc domāju arī par kazu un vēl citu dzīvnieku izvietošanu, lai būtu prieks gan pašai, gan citiem,” norāda I.Pušpure.
Viņa atceras, ka 2000.gadā abi ar vīru bija iecerējuši veidot briežu audzētavu medībām. Tad nāca klāt tūrisms un fotomedības. Tagad dzīvnieki tiek krustoti, orientējoties uz Eiropas tirgu gan gaļas, gan jaunu briežu dārzu veidošanā. Tiesa, Ināra atzīst, ka restorāni vēlas tikai karbonādi, fileju un šķiņķi. Turklāt pieprasījums nav liels.
“Ar citiem briežu dārziem nereti maināmies vai arī pērkam un pārdodam briežus. Ir svarīgi, lai vaislas buļļi mainītos. Spēcīgākie un skaistākie buļļi veido savus “harēmus”, lai arī pēcnācēji tādi būtu. Šie atvestie mufloni un dambrieži ir no citiem dārziem,” akcentē I.Pušpure.
Lai gan aktīvā tūrisma sezona ir beigusies, nedēļu nogalēs vai svētku dienās briežu dārzā arvien ierodas interesenti. Protams, vasarā ekskursantu ir vairāk, bet pavasarī “Mežsētas” no visām pusēm ir pārplūdušās Pededzes ūdeņu ieskautas. Briežu dārzs atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, tāpēc cilvēkiem nav atļauts iejaukties dabas procesos. Tomēr Ināra pieļauj, ka vajadzēs domāt, kā pieejamības problēmu risināt, jo ar laivu neviens šurp nebrauks.
“Daba mums diktē savus noteikumus. Daudziem iecienīts laiks briežu dārza apmeklējumam ir jūlijs, kad briežiem ir mīkstie ragi un tiem var pieiet tuvu klāt. Dažs pat ļauj aptaustīt ragu. Ja ir vēlme, apmeklētājiem ļaujam dot graudus briežiem. Rudenī, protams, gardums ir āboli, burkāni, bietes, ozolzīles ēd kā konfektes, garšo arī ķirbji,” saka Ināra. Viņa norāda, ka ir arī savi plusi – īpaši aizsargājamajā dabas teritorijā var dzirdēt un dažkārt arī redzēt urālpūci, mazo ērgli, vidējo dzeni, griezi, melno un pelēko dzilnu un citus putnus, kas iekļauti Latvijas Sarkanajā grāmatā.

Vēlas papildināt un dažādot piedāvājumu
Briežu audzēšana ir ilgtermiņa process. Briežu dārza pirmais īpašnieks I.Pušpurs, kas tagad uz to noraugās no mākoņa maliņas, uzsvēra, ka nepārtraukti jāaug un jāattīstās. Protams, šāda briežu audzēšana prasa lielus finansiālus ieguldījumus. “Mežsētās” briežu dārza ierīkošanai tika investēti gandrīz 500 000 eiro, tiesa, daļa ir SAPARD projektu finansiāls atbalsts, daļa – banku kredīti. Darbs pie infrastruktūras sakārtošanas turpinās. “Arvien ir jāizdomā kaut kas jauns, lai būtu vairāk iespēju un interesantāk. Vēl vajag uzbūvēt kādu skatu torni, no kura vērot briežu buļļu cīņas, kad dzīvnieki ir mazāk redzami. Kad tiek veidoti “harēmi”, buļļi nelaiž pat ēst, sargā, lai dāmas neaiziet ne pa labi, ne pa kreisi,” stāsta I.Pušpure.
Par peļņu var sākt runāt pēc pieciem sešiem gadiem. “Ja intensīvi strādā un realizē briežus, to gaļu vai notiek medības, tad, protams ir atdeve. Ja tā visa nav, rodas zaudējumi,” skaidro I.Pušpure. Viņa norāda, ka medības notiek samērā reti, jo briežu audzētava atrodas tālu no Rīgas, turklāt tagad briežu dārzu ir daudz. Tas nozīmē, ka ārzemju medniekiem ir izdevīgāk doties uz briežu dārzu tuvāk galvaspilsētai. “Medniekus interesē trofejas – ragi. Pēc ragiem liels pieprasījums ir ārzemēs, kur gandrīz visus pārdodam. No ragiem gatavo rotas un suvenīrus, arī lustras un citas lietas. Lai būtu skaisti ragi, ir vajadzīga dažāda barība – ne tikai siens un graudi,” skaidro Ināra.
“Mežsētās” ir viesu māja, izraktajos dīķos audzē zivis, kuras var makšķerēt. Pieejama ir pirts. I.Pušpure atzīst, ka dēliem un meitai ir daudz ieceru, bet par tām stāstīt būtu pāragri.
“Mežsētās” ir iekārtota izstāde, kurā redzami gan briežu ragi, gan šo dzīvnieku ļaunāko ienaidnieku - vilku un lūšu - ādas, galvaskausi, kā arī medņa, pūces un žagatas izbāzeņi. Apkārtējos mežos ir daudz lūšu, tāpēc dažkārt nākas secināt, ka kāds briedis pazūd. Veiklo meža kaķi nespēj kavēt 2,4 metru augstais metāla režģu žogs. Savukārt vilks spēj parakties zem žoga.

Fakti
◆ 2004.gada aprīlī no Anglijas atveda pirmos 70 vienu līdz trīs gadus vecus briežus.
◆ Tagad briežu dārzā ir ne tikai angļu, bet arī skotu, poļu, ungāru, holandiešu un lietuviešu briežu šķirnes, bet visi ir dzimuši Latvijā.
◆ 2006.gadā briežu dārzs ieguva oficiālu šķirnes briežu audzēšanas saimniecības nosaukumu “Mežsētas”.
◆ Latvijā ir vairāk nekā 100 briežu dārzu.

+ 3

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Ragaiņu dārzā “Mežsētas” - jaunumi

Kategorijas