Šoks par apkures rēķiniem siltajā ziemā

2020. gada 17. janvāris 00:00

7163

“Āra termometrs pat nerāda mīnus grādus, kaut ir ziema. Centrālapkuri lietojam. Tādējādi dzīvoklī tiek nodrošināts 16 grādu siltums. Taču saņemtais rēķins par kārtējo mēneša maksājumu sniedzas pāri 100 eiro! Vai tas ir normāli?” “Dzirkstelei” raksta kāds Stāķu iedzīvotājs.
Savukārt no Druvienas saņemta ziņa, ka tur mēneša maksa par divistabu dzīvokļa centrālapkuri esot no 90 līdz 130 eiro, par trīsistabu dzīvokli – 150 līdz 170 eiro, par četristabu dzīvokli – vairāk nekā 200 eiro. Arī šā pagasta iedzīvotāji jautā, vai tādas cenas ir norma.
Stradu pagasta pārvaldes vadītājs Juris Duļbinskis “Dzirkstelei” saka, ka tīri psiholoģiski un ne tikai šo situāciju var saistīt ar pārlieku silto ziemu. “Ja ārā būtu mīnus 10 grādi, tad tā situācija būtu normāla,” viņš domā. J.Duļbinskis to saka no savas pieredzes, jo pagasta pārvalde 15 gadus ir bijusi siltuma operators Stāķu un Šķieneru ciemos.

Siltā ziema nepalīdz ietaupīt
Vienmēr laikā, kad āra temperatūra ir ap nulli, veidojoties vissarežģītākā situācija no psiholoģiskā viedokļa un arī no tehniskās puses – skaidro J.Duļbinskis. Sensori reaģējot uz āra gaisa temperatūru, līdz ar to grūti noregulēt mājas siltummezglu. “Līdzko iestājas ziema ar salu, notiek normāla cirkulācija, nav problēmu ar pienākošo siltuma temperatūru līdz mājas ievadam. Tad viss ir kārtībā,” viņš saka.
J.Duļbinskis skaidro, ka daudzi iedzīvotāji nesaprot, kāpēc šajā siltajā ziemā ir salīdzinoši daudz jāmaksā par siltumu. Vaicā, vai vaina ir siltuma cenā (tarifā) vai lielā patēriņā. Starp citu, Gulbenes novadā tikai pilsētā ir nemainīgs siltuma tarifs jau deviņus gadus. Lizumā šajā apkures sezonā siltuma tarifs ir samazinājies par 2 eiro, salīdzinot ar tarifu, kāds bija 2018.gada janvārī. Visur citur novadā tarifs ir kļuvis lielāks.
Kaut kur pa vidu ir jāmeklē cēlonis, kāpēc šajā siltajā ziemā apkure tomēr ir dārga, uzskata J.Duļbinskis. Viņš arī atzīst: “Stāķos un Šķieneros siltuma tarifs ir liels, salīdzinot ar Gulbeni, bet Staru un Druvienas ciemos siltuma tarifs ir lielāks nekā Stāķu un Šķieneru ciemos.”
SIA “Gulbenes nami” valdes loceklis Rihards Korns “Dzirkstelei” apliecina, ka ne jau tikai novada lauku teritorijās novembrī un decembrī ir palielinājies centrālapkures rēķins. Tāpat ir noticis arī Gulbenes pilsētā. R.Korns pats dzīvo Gulbenē un ir konstatējis – kārtējais rēķins ir par 20 procentiem lielāks nekā iepriekšējais. “Vai vienmēr pie izmaksu pieauguma ir vainojams tikai siltuma ražotājs? Drīzāk ir jāsaprot, ka vaina ir šīs ziemas laika apstākļos. Lai arī ir augsta āra temperatūra, tomēr mājokļus periodiski izsaldē stiprie vēji un pastāvīgais ārējais mitrums. Tādēļ atsevišķos mēnešos vai nedēļās ārējo faktoru iedarbībā, ņemot vērā konkrētās dzīvojamās mājas siltumizolācijas pakāpi, patērētās siltumenerģijas daudzums var būt lielāks,” uzskata R.Korns.
Mājas šādos laika apstākļos patērē siltumu vairāk, nekā varētu sākotnēji domāt. Tajā pašā laikā esot redzams, ka ne jau visām mājām siltuma izmaksas ir palielinājušās. Piemēram, Stāķu ciematā kopējais patērētā siltuma daudzums ir pieaudzis, tomēr ciematā ir arī mājas, kurām apkures sezonā ir salīdzinoši mazāki rēķini nekā pirms gada šajā pašā laikā. Daža māja esot “paņēmusi” vairāk siltuma, bet cita ne. Patēriņu ietekmē konkrētās mājas tehniskais stāvoklis, dzīvokļu īpašnieku pašu noteiktā vidējā apkures temperatūra un citi iekšējie un ārējie faktori.
R.Korns prognozē, ka siltuma tarifi novadā nākamajā apkures sezonā daudzviet varētu kļūt lielāki. Ar ko tas izskaidrojams? Lielā mērā ar šo silto ziemu. “Kopīgās izmaksas, kā zināms, tiek dalītas uz pārdoto siltuma apjomu. Izskatās, ka šosezon tiks pārdots salīdzinoši mazāks siltuma apjoms. Jāņem vērā, ka šogad ir palielinājusies degvielas cena. Pilnīgi iespējams, ka līdz nākamajai apkures sezonai var kļūt lielākas kurināmā izmaksas. Tas viss būs jāskatās kontekstā,” viņš saka.
Stāķos un Šķieneros lielas cerības esot uz efektīvu jauno apkures katlu, kuru drīz uzstādīs.

Druvienā domā par savu katlu
“Maksa ir liela. Izskaidroju cilvēkiem, kā tā veidojas, viņi saprot,” “Dzirkstelei” saka Druvienas pagasta pārvaldes vadītājs Juris Graumanis.
Iedzīvotāji esot izteikuši domu par savas lokālās apkures veidošanu. Druvienā pašvaldība ar centralizētu siltumu apgādā tikai vienu 18 dzīvokļu māju. Pārējo apsildāmo platību veido pašvaldības ēkas. Vai iedzīvotāji savu ieceri piepildīšot, nav vēl zināms. Visi saprotot, ka šobrīd nav īstais brīdis, ir jāpabeidz apkures sezona.
J.Graumanis domā, ka atdalīšanās būs grūta. Būs jāspēj iedzīvotājiem pašiem savstarpēji vienoties. “Vienai daļai iedzīvotāju, kam neko nevajag, ir vienalga,” saka J.Graumanis. Jāsaprot arī, ka mājas iedzīvotājiem pašiem sava apkures katla uzstādīšana būtu saistīta ar ieguldījumiem. Daudzdzīvokļu māja turklāt esot nolietojusies, tā patērē vairāk siltuma nekā Druvienas kultūras nams. Tas liecina par zemu energoefektivitāti.
Druvēniete Ina Heisele, kura dzīvo minētajā daudzdzīvokļu mājā, “Dzirkstelei” saka – viņa jūtas iesprostota bezizejas situācijā. Esot saņēmusi vēstuli, ka parāds ir jānomaksā mēneša laikā, taču ignorējot to un maksājot pakāpeniski savu iespēju robežās. Neesot runa tikai par labās gribas trūkumu vai nepietiekamu centību. I.Heisele stāsta, ka vairums mājas iedzīvotāju strādā Lizuma ražotnēs. Alga tur vidēji esot 500 eiro. Ja mēneša rēķins par apkuri tuvojas 200 eiro vai pat sniedzas pāri un ja ir vēl citi rēķini, ģimenes tēriņi, parāda krāšanās ir neizbēgama.
Druvienā iedzīvotāji sarīkojuši sapulci un runājuši par šo nepanesamo situāciju. Radies iespaids, ka pašvaldība savās ēkās centrālapkures patēriņu ir nogriezusi līdz minimumam, tāpēc arī izskatoties, ka daudzdzīvokļu māja esot tā lielākā tērētāja. I.Heisele uzskata – lokāla apkures katla uzstādīšana mājai arī neesot risinājums, jo daļa iedzīvotāju nemaksā rēķinus. Viņa domā – māja vispār būtu jāatslēdz no apkures, lai katrs pats savā dzīvoklī domā, kā sildīties. I.Heisele pieļauj, ka diezin vai tādu atslēgšanu izdotos panākt, jo mājā ir arī pašvaldības dzīvokļi. Kad viņa rosinājusi, lai atslēdz no apkures tieši viņas dzīvokli, jo viņa par siltumu nespēj samaksāt, esot atteikts. Tajā pašā laikā mājā esot tādi dzīvokļi, kuriem jau labi sen pilnīgi vai daļā telpu apkure ir atslēgta.
Beļavas pagasta pārvaldes vadītājs Aivars Rakstiņš “Dzirkstelei” saka – pagastā centrālā siltumapgāde iepriekš tikusi nodrošināta ne tikai daudzdzīvokļu mājai, bet vēl kādām ģimenes mājām. Vēlāk tās no pakalpojuma ir atteikušās. A.Rakstiņs runājis ar šiem cilvēkiem, kuri atzinuši – pašiem savā mājā nodrošināt siltumu maksā vēl dārgāk. Tāpēc A.Rakstiņš uzskata, ka problēma nav pašvaldības nodrošinātā siltuma cenā Beļavā, bet gan grūtības cilvēkiem atrast labi apmaksātu darbu.
Viņš arī uzsver, ka nevajadzētu salīdzināt siltuma cenas Beļavā un Gulbenē, Lizumā un Rīgā. Tie, kam bērni dzīvo galvaspilsētā renovētās mājās, šejieniešiem stāsta, ka par siltumu mēnesī maksā smieklīgi mazus rēķinus: dažs pat tikai 8 eiro mēnesī! A.Rakstiņš bilst – tur ir pavisam cits iedzīvotāju blīvums un patērētāju daudzums, tāpēc arī cenas mazākas. Gulbenes novada lauku teritorijā ir pavisam neliels centralizētā siltuma patērētāju loks, tāpēc arī cena ir liela. To, ka arī Beļavā ir parādnieki, kuri saņem siltumu, bet nemaksā par to, A.Rakstiņs saista ne tikai ar cenu. Viņš uzsver – visur ir tādi klienti.
SIA “Vidzemes enerģija” valdes loceklis Artūrs Gulbis “Dzirkstelei” saka, ka Gulbenē vērojama tendence samazināties apkures parādiem. Viņš to saista ar savstarpējās komunikācijas uzlabošanos. “Cilvēki nāk pie mums, kļūst apzinīgāki. Mēs arī par sevi atgādinām katru mēnesi. Un tas nāk par labu gan klientiem, gan uzņēmumam. Kad atnāk pie mums, dažs atzīstas – bijis bail iet uz kontaktu parāda dēļ. Kad izrunājamies, saka – velti baidījies. Ja būtu zinājis, cik vienkārši viss risinās, sen nāktu un pamazām nokārtotu parādsaistības,” stāsta A.Gulbis.

Kur iedzīvotājiem dārgāks siltums? (par megavatstundu bez PVN)

1. Druvienas pagastā - 72,67 eiro;
2. Staru ciemā - 72,42 eiro;
3. Sinoles ciemā - 70,93 eiro;
4. Beļavas pagastā - 69,07 eiro;
5. Tirzas pagastā - 64,53 eiro;
6. Rankas ciemā - 63,78 eiro;
7. Stāķu un Šķieneru ciemos – 63,26 eiro;
8. Galgauskas pagastā – 58,99 eiro;
9. Adulienas ciemā - 58,85 eiro;
10. Lejasciema ciemā - 58,59 eiro;
11. Litenes ciemā - 58,38 eiro;
12. Gulbenē - 55,71 eiro:
13. Lizuma ciemā - 41,33 eiro.
(Gulbenes novada pašvaldības publiskotā informācija)

Lielākoties pagastos siltuma ražotājs un piegādātājs ir pagasta pārvalde. Stāķu un Šķieneru ciemā šo pakalpojumu sniedz SIA “Gulbenes nami”. Lizumā siltumu ražo SIA “Eko NRG”, bet līdz patērētājam to novada pagasta pārvalde. Gulbenē siltuma ražotājs un piegādātājs ir SIA “Vidzemes enerģija”.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Šoks par apkures rēķiniem siltajā ziemā

Kategorijas