Vērtē pagājušā gada kultūras norises

2020. gada 17. janvāris 00:00

Gulbenes novada pašvaldības kultūras komisijai pagājušais gads ir bijis saspringts un interesants.
Komisijas locekļi iesaistījās procesos, kuros iepriekš nebija pauduši savu nostāju. Bija ne tikai jālemj par naudas balvu piešķiršanu novada mākslinieku, audzēkņu un pedagogu, kolektīvu un to vadītāju apbalvošanu par sasniegumiem mūzikā, mākslā un kultūrā, bet arī jālemj par finansējuma piešķiršanu amatiermākslas kolektīvu dalībai starptautiskos pasākumos, kā arī jāizskata iesniegumi, piemēram, par Druvienas pagasta kultūras nama sienu gleznojumu un metālkalumu iekļaušanu vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļu sarakstā, par Gulbenes mūzikas skolas nosaukuma maiņu.

Piešķir finansējumu amatiermākslas atbalstam
“Tas nozīmē, ka mūsu darbs bija kļuvis daudzpusīgāks. Pagājušajā gadā kultūras komisijai bija iespēja izskatīt un piešķirt finansējumu amatiermākslas kolektīviem dalībai starptautiskā konkursā vai festivālā. Tas tika veiksmīgi paveikts, un vairāki kolektīvi varēja piedalīties pasākumos citās valstīs,” stāsta kultūras komisijas vadītāja Antra Sprudzāne.
Gulbenes kultūras centra jauktais koris “Harmonija” piedalījās koru festivālā Prāgā (Čehija), Stāmerienas jauniešu deju kolektīvs “Poga” un Rankas folkloras kopa “Rakstīni” bija dalībnieki Jāņu svinībās latviešu centrā “Bērzaine” Freiburgā (Vācija), Gulbenes kultūras centra jauniešu deju kolektīvs “Zelta rūsiņš” varēja dejot starptautiskajā mūzikas un deju festivālā Batumi (Gruzija), Lizuma jauktais koris saņēma finansiālu atbalstu dalībai latviešu dziesmu svētkos Kanādā.
“Ir piešķirts arī finansējums grāmatas par Tirzmalieti izdošanai, kā arī Laumas Ozolas filmas “Trīs vīri leģendās vīti” uzņemšanai,” papildina A.Sprudzāne.
Viņa uzsver, ka pašvaldība bija paredzējusi vairāk naudas šiem mērķiem. Amatierkolektīviem arī šogad būs iespēja saņemt finansiālu atbalstu, taču turpmāk par to lems Kultūras pārvalde.

Vajadzīgi spilgti pašu veidoti pasākumi
A.Sprudzāne atzīst, ka kultūras pasākumu norisi un kvalitāti lielā mērā ietekmē tiem atvēlētais finansējums, kā arī to rīkošanā ieguldītais darbs un atdeve. Viņa norāda, ka bibliotēkas cenšas finansējumu pasākumiem piesaistīt ar projektiem, jo ar budžeta līdzekļiem tiem nepietiek. Protams, tādas iespējas ir arī kultūras iestādēm. “Attīstībai naudas vienmēr būs par maz, tāpēc ir svarīgi, cik aktīvi ir vadītāji, kas meklē finansējumu,” uzsver A.Sprudzāne.
Viņa vērtē, ka atmiņā paliekošs ir festivāls “Divi Jūliji”. “Tas noteikti ir spilgts novada pasākums, kas tiks rīkots arī šogad. Festivāls aug un attīstās, turklāt ir neordinārs, atšķirīgs no citiem,” akcentē A.Sprudzāne.
Viņa uzskata, ka ir jādiskutē par novada, pilsētas un pagastu svētku rīkošanu. Tie ir pasākumi, kuri vieno vietējos cilvēkus. “Šie svētki ir ne tikai kopā sanākšana, bet tie arī rada piederības sajūtu savai dzimtajai mājai, savam pagastam, pilsētai un novadam,” saka A.Sprudzāne.
Pagājušajā vasarā starp lielākajiem kultūras pasākumiem bija “Mikrofona” jubilejas koncerts ar uzaicinātiem māksliniekiem Lejasciema pagastā. “Vislielākais darbs un vērtība ir tam, ko radām paši. Tajā ir ieguldīta dvēsele, zināšanas un prasmes, tāpēc varam būt gandarīti. Tiesa, gadās, ka sanāk vai arī nesanāk. Protams, par naudu var nopirkt visu ko, bet jautājums – cik gatavi esam paši radīt oriģinālus produktus?” atzīst A.Sprudzāne.

Pārmaiņas vērtēs pēc gada
Kultūras komisijai pagājušais gads paliks atmiņā ar pasākumu “Gada balva kultūrā” (desmit nominācijas), izvērtējot darba rezultātus 2017. un 2018.gadā. Tā kā balvas tiek pasniegtas reizi divos gados, tad “Gada balva kultūrā” tiks organizēta 2021.gadā, kad izvērtēs 2019. un 2020.gadā paveikto.
A.Sprudzāne ir gandarīta, ka novadā tiek sakārtota kultūras darba joma, ir izveidota Kultūras pārvalde. Tiesa, par to, cik veiksmīgi izdevies mainīt līdzšinējo kārtību, varēs spriest apmēram pēc gada.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Vērtē pagājušā gada kultūras norises

Kategorijas