Citādāka dzīves ceļa gājējs

2020. gada 17. janvāris 00:00

2495

Andis Priedeslaipa no Beļavas pagasta ar savu piemēru pierāda, ka dzīvot var arī citādāk. Viņš iet citādāku dzīves ceļu, nekā mums ikdienā ierasts redzēt un dzirdēt. Veselīgs dzīvesveids ir viņa pārliecība. Viņš ieklausās dabas likumos. Viņš meditē. Viņam patīk būt vienatnē ar sevi. Andim ir svarīgi rūpēties par savu fizisko un garīgo veselību. Viņš cenšas dzīvot saskaņā ar sevi, cenšas būt iekšēji brīvs un laimīgs. Viņu interesē slāvu kultūra. Uz dzīvi viņš raugās citādāk, plašāk. Viņš tic, ka ar aiziešanu viņsaulē vēl nekas nebeidzas. Tas ir tikai kaut kā jauna sākums.
Andi nevar atrast sociālajos tīklos. Daudziem varbūt šāds dzīvesveids var šķist nepieņemams, bet viņš ir pārliecināts, ka tas ir labākais un vērtīgākais, kas ar viņu noticis.

Līdz tam katram pašam jānonāk
Andis uzskata, ka mums katram ir sava vieta pasaulē un savs ceļš jāiet. Apskaidrība par to, ka var dzīvot arī citādāk, viņam radās pakāpeniski, kaut gan, kā pats atzīst, kaut kas no tā visa jau bijis viņam iekšā kopš mazotnes. “Paskatieties uz bērniem! Viņi ir tik patiesi! No viņiem var tik daudz ko mācīties! Paskatieties, cik viņi ir priecīgi, kad viņus atved uz laukiem! Laukos var justies brīvs, būt svaigā gaisā, ēst normālu pārtiku,” uzsver Andis, kuram arī ir iespēja dzīvot laukos un rūpēties kopā ar vecākiem par saimniecību, kurā nodarbojas ar lopkopību.
Andis ir pārliecinājies - ja cilvēks dzīvo saskaņā ar dabas likumiem, caur viņu plūst enerģijas, mainās domāšana un dzīvesveids, bet līdz tam katram pašam jānonāk.
Savulaik Andim bija sieva, draudzenes, izklaides. Strādājis gan par pavāru, gan bārmeni, bijis arī taksometra šoferis. Katrs šis darbs viņam devis savu mācību un izpratni par lietām. Piemēram, strādājot par bārmeni, Andis nostiprināja savu raksturu. “Padomājiet! Nāk piedzērušies cilvēki, bet tu rūdi savu raksturu - centies nedusmoties uz klientiem. Ja tu spēj nedusmoties uz cilvēkiem, attīstīt sevī pacietību, tā ir tik lieliska sajūta!” stāsta Andis.
Tad viņa dzīvē pienācis mirklis, kad sapratis, ka vēlas pārtraukt šādu dzīvesveidu, kāds daudziem jaunībā, iespējams, ir ierasta lieta. “To visu pārtraucu. Dzīvoju viens, un viens es jūtos labi,” saka Andis un piebilst, ka jaunieši izklaidējas, daudz ko nobauda un viņiem šķiet, ka dzīve ir skaista, bet neapzinās vēl to, ka organisms pēc 30 gadiem jau sāk strādāt citādāk. “Un noteikti neteiks paldies par piesārņojumu,” uzsver Andis.

Mēs varam dzīvot gaišā pasaulē
Viņš uzskata, ka visi cilvēki var būt gaiši un labi - jebkuru var izaudzināt par pozitīvu cilvēku. Mūsu pasaule var būt gaiša, bet tikai ar nosacījumu - ja vecāki ar saviem padomiem, uzstājību nav iekodējuši bērnu uz citām lietām. Bērns patiesībā ir tīrs, bet vecāki bieži vien savam bērnam izdara “lāča pakalpojumu”, piemēram, iestāstot, ka stiprs var kļūt, tikai ēdot gaļu, vai arī pērk krāsainos saldumus veikalā. Andis uzskata, ka mūsdienu narkotika numur viens ir cukurs. “Tas ir visur. Paskatieties veikalā, cik produktos ir cukurs! Arvien vairāk bērnu mūsdienās kļūst dūšīgi. Krāsainie saldumi nav labi. Es arī reizēm nogaršoju šīs konfektes. Kā tādas vispār var apēst? Mans organisms to nepieņem. Dabiskā garša ir citādāka - labāka,” saka Andis.
Viņš slavē medu. Andis ir mantojis no vectēva prasmes, kā darboties ar bitēm. “Medus ir dabiskais cukurs, draudzīgāks organismam. Kad vectēvs devās mūžībā, tad tikai novērtēju tās zināšanas un prasmes, ko viņš man jau mazam bija devis, kaut gan mani arī mazu tas interesēja. Atceros, kā es gāju viņam līdzi pie bitēm dūmot,” stāsta Andis.
Viņš uzsver, ka, mainot savu dzīvesveidu, attieksmi pret dzīvi, pēdējā laikā arī neslimojot. “Propoliss - tā ir dabiskā antibiotika, kuru es lietoju. Protams, tikai lietojot propolisu un domājot, ka būsi vesels, tas nestrādās, jo, lai neslimotu, ir jāmaina arī savs dzīvesveids. Patiesībā cilvēks pats par sevi var parūpēties. Mūsos ir tik liels potenciāls!” saka Andis.
Viņš ir pārliecināts, ka viss vienkāršais pasaulē ir tas labākais. “Gribu iemācīties dzīvot tā, lai vispār nebūtu atkarīgs no veikala. Man 99 procenti veikala produkcijas nav vajadzīgi. Jā, es pagaidām iepērkos, jo pie tā jānonāk pakāpeniski. Mani glābj ceturtdienas tirgus. Man ļoti svarīgi ir āboli, īpaši Latvijas ziemas šķirnes. Tos sapērku kilogramiem un varu ēst katru dienu. Ziemas ābolu šķirnes ir daudz vērtīgākas, jo ābols ir audzis visu vasaru, uzņēmis vairāk saules enerģiju, līdz ar to šis ābols ir daudz veselīgāks un vitamīniem bagātāks. Tas attiecas arī uz citiem augiem un augļiem,” stāsta Andis.

Pēc badošanās – vēl mundrāks!
Andis rūdās, tagad uzsācis ziemas peldes, kā arī vienu dienu nedēļā badojas. “Mūsu organisms spēj atjaunoties, piemēram, badojoties. Badošanās ir normāla lieta. Vienu dienu nedēļā neēst - tas nav nekas slikts. Un pēc badošanās var justies vēl mundrāks! To esmu pārbaudījis uz sevis. Kad cilvēks slimo, viņam taču arī negribas ēst. Organismam vajag mieru, viņam vajag atjaunoties. Bet ēšana noslogo kuņģi, viss strādā, bet tas ir lieki tajā brīdī. Man dažreiz arī ir tieksme pārēsties. Es apzinos, ka šoreiz atļaušos, bet nākamajā dienā zinu, ka būs grūtāk. Un tā atkal ir kā mācība man, ka nevajag darīt pāri savam organismam,” stāsta Andis.
Viņš vairs nelieto šampūnus, smaržas un citu ķīmiju, jo uzskata, ka tas viss ir neveselīgi. “Bet reklāmas, ko redzam, cilvēkam iestāsta, ka viņam to vajag. Nevajag! Kad lietoju šampūnu, man bija blaugznas, niezēja galvas āda. Tad atkal pirku šampūnus, kas ir pret blaugznām, bet problēmu tāpat neatrisināju. Tagad mazgājos ar vecajām, labajām padomju laiku ziepēm un viss ir kārtībā!” uzsver Andis.
Arī televīziju viņš vairs neskatās aptuveni desmit gadus. “Klausīties to visu negatīvo? Man to nevajag!” saka Andis.
Viņš atsakās arī no gaļas un uzskata, ka bez tās var iztikt, īpaši vasarā, kad ir tik daudz citu enerģijas avotu, no kuriem gūt spēku, īpaši saule!
Andis tik ļoti mīl dabu, ka par to var runāt stundām ilgi. Dabas skaņas, putnu balsis viņam vienmēr šķitušas visvilinošākās. “Tajās var rast daudz lielāku baudījumu nekā mūzikā, ko radījis cilvēks,” domā Andis. Palaikam viņam ir svarīgi apstādināt savas domas – meditēt. Tā esot tik lieliska sajūta - būt brīvam no domām. “Tas ir kaut kas neaprakstāms!” sajūsmināts saka Andis.
Viņu vilina mežs. Būt mežā - tā viņam ir īsta meditācija. Vasarā viņš mežā var dzīvot augām dienām un pārtikt tikai no salasītajām ogām. “Šosezon esmu pavadījis mežā ilgāku laiku nekā visā savā dzīvē. Citi brīnās, kā var lasīt ogas, ja kož odi! Bet es lasu ogas, un man ir tik labi! Ejiet mežā! Ēdiet riekstus, ogas! Pagaršojiet, kā tās garšo! Smarža, kas valda mežā un jo īpaši purvā... Kāpēc cilvēkam lielā daudzumā kož visādi mošķi un odi? Tāpēc, ka ēd sliktu pārtiku, izdalās sviedri, kas spēcīgi ož, un kukaiņiem ir spēja sajust tos no liela attāluma. Bet tad, kad tavs organisms ir tīrs no dažādiem toksīniem, nesvīst. Ir jātiek vaļā no piesārņojumiem, kas ir organismā. Man ogojot iekož daži odi, un tas arī viss,” saka Andis.
Viņš uzsver, ka viss, ko viņš dara, ir kā eksperiments ar sevi. “Bez fanātisma, jo visur jābūt veselajam saprātam,” uzsver Andis.

Anda atziņas

◆ Mums ir jādzīvo saskaņā ar sevi un dabu.
◆ Visas problēmas rodas galvā.
◆ Pats sevi cilvēks var noskaņot, ka viņam būs slikti, un liela daļa bieži vien sevi arī tā noskaņo - uz negatīvo.
◆ Kafija ir stimulators, bez kura cilvēks var iztikt.
◆ Cilvēkiem vajag asaras un smieklus. Nevajag maziem puikām teikt, ka īsti puiši neraud. Ir jāraud!
◆ Nevienam jau nevar pavēlēt - dari vai dzīvo šitā vai tā, tad tev būs labāk. Pašam ir jānonāk līdz šai apziņai.
◆ Bailes un neziņa ir lielākais problēmu cēlonis.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Citādāka dzīves ceļa gājējs

Kategorijas