Novads ar tikai vienu vidusskolu?

2020. gada 21. janvāris 00:00

8156

Gulbenes novada Izglītības pārvaldei ir redzējums par vienu vidusskolu visā novadā. Turklāt, visticamāk, ģimnāzija zaudēs valsts ģimnāzijas statusu. Vai Gulbenē tiks saglabāts ģimnāzijas nosaukums kā tāds?
Kad būs visas šīs pārmaiņas un vai tiešām tās notiks, tas būs atkarīgs no valsts politikas izglītībā un, protams, no vietējo deputātu lēmuma. “Dzirkstele” par to jau ir rakstījusi. Bet vai novada šobrīd četru vidusskolu vadība un viņu kolektīvi ir gatavi pieņemt šādu scenāriju? Laikraksts to skaidroja, aptaujājot skolu direktorus.

Pieņem pārmaiņu nenovēršamību
“Mēs esam to izrunājuši. Ir notikusi skolēnu vecāku kopsapulce, kurā par to stāstījām. Piedalījās arī Izglītības pārvaldes vadītāja Edīte Kanaviņa. Runāts ir arī skolas padomē. Saruna bija par jaunajām prasībām vidusskolām, par izglītības satura izvēles “groziem” skolēniem. Mēs saprotam, ka nevaram to realizēt, jo mums nav atbilstoša skolēnu skaita. Pie labākās gribas mēs nedabūsim ne 45, ne 40 skolēnus vidusskolas posmā, kā tiek prasīts. Tradīcijas ir tādas, ka cilvēki tomēr izvēlas bērnus sūtīt labā ģimnāzijā vai arodskolā,” “Dzirkstelei” saka Lejasciema vidusskolas direktore Ineta Maltavniece. Viņa arī atzīst, ka ir žēl pieņemt šo realitāti. Ticis domāts arī par to, ko šajā lauku skolā varētu turpmāk piedāvāt vidusskolas posmā. Tomēr visu izšķirot nepietiekamais skolēnu skaits un līdz ar to “nespēja finansiāli realizēt” to, ko varētu. “Mums galvenais uzstādījums bija, lai ļauj pabeigt vidusskolu Lejasciemā tiem, kuri pašlaik mācās šajā posmā. Tas mums tika apsolīts gan Gulbenes novada pašvaldībā, gan arī Izglītības un zinātnes ministrijā,” stāsta I.Maltavniece.
Gulbenes novada valsts ģimnāzijas direktore Lidija Ķeķere stāsta – ar skolotājiem par iespējamajām pārmaiņām pilsētas skolu tīklā ir runāts. Tāpat ir runāts ar skolas domi un skolas vecāku padomi par esību “procesa gaidās”, kā arī skaidrots, kāpēc tiek plānotas pārmaiņas un “kādi varētu būt varianti”. “Varbūt ne visi skolēnu vecāki vēl ir informēti. Tāda vecāku sanāksme nav saukta kopā un nav vēl runāts. Bet galvenās pašpārvaldes organizācijas ģimnāzijā ir lietas kursā,” skaidro L.Ķeķere.
Viņa uzsver, ka visas gaidāmās pārmaiņas vidusskolu tīklā ir saistītas gan ar valsts jauno “kompetenču izglītības projektu”, gan ar Izglītības un zinātnes ministrijas jaunākajām nostādnēm par “klašu piepildījumu”, gan ar “finansiālo segumu”. “Protams, pie nelielā skolēnu skaita, kas šobrīd ir mūsu novadā 10. līdz 12.klasēs, es tiešam redzu tikai vienu vidējās izglītības mācību iestādi, kura dod iespēju skolēniem iegūt vidējo izglītību un pēc tam startēt augstskolās,” saka L.Ķeķere.
Tajā pašā laikā viņa pauž, ka “tas, kas ir saistīts ar valsts ģimnāziju, būs ļoti svarīgs lēmums, kas būs jāpieņem novada vadībai, deputātiem”. “Līdz ar to arī būs skaidrs, uz ko mēs ejam - vai mēs ejam uz kvalitāti vai uz kvantitāti,” uzskata Gulbenes novada valsts ģimnāzijas direktore.

Vēl vajadzīga diskusija
Lizuma vidusskolas direktore Inese Dambe ir ļoti lakoniska: “Tomēr vēl ir izpratnes un diskusiju jautājums. Vēl ir daži varianti varbūt. Varbūt mums var izdoties mazliet mainīt kaut kur kaut ko. Vēl domāsim.”
Gulbenes 2.vidusskolas direktore Inese Ubaga stāsta, ka par turpmākās pastāvēšanas variantiem jeb “iespējamajām reformām” ir runāts ar pedagogu kolektīvu. “Domu apmaiņu esam veikuši,” teic direktore. Ar skolēniem apspriešanās neesot notikusi. Arī ar viņu vecākiem plašu pārrunu neesot bijis. I.Ubaga saka – pedagogu kolektīvā ir runājuši un analizējuši plusus un mīnusus, ja 2.vidusskola saglabā savu statusu vai ja tā tiek pievienota valsts ģimnāzijai un tiek veidota uz visu novadu viena vidusskola.
“Sevī esam saskatījuši, ka mēs kā 2.vidusskola šobrīd varam piedāvāt pastāvēt tālāk,” atklāti saka I.Ubaga. Viņa ir sapratusi, ka novada Izglītības pārvalde vēl plāno izvērst plašas sarunas ar skolēnu vecākiem. Konkrēts datums gan vēl neesot zināms. I.Ubaga domā, ka būtu jāuzklausa visi sabiedrībā esošie viedokļi par iespējamo reorganizāciju skolu tīklā. Vajagot saprast, vai jau šajā brīdī viena vidusskola novadā patiešām ir tas labākais risinājums. Īstas pārliecības par to neesot. “Vai ir vērts steigties? Varbūt, piemēram, vēl gadu varētu turpināt strādāt tāpat. Vai šis ir tas brīdis, kad jārīkojas, lai mēs būtu ieguvēji ilgtermiņā?” saka I.Ubaga.
Viņa akcentē, ka valsts nostādnes (Ministru kabineta noteikumi), kas regulēs vidusskolu turpmāko darbu, vēl tikai nāks klajā. Notiekošās reģionālās reformas kontekstā arī esot zināms redzējums šajā jautājumā. “Kuri noteikumi, kas uzlikti uz papīra, būs tie īstie, to mēs vēl nezinām. Kuri būs tie noteikumi, kuri pateiks, kā organizēt mācību darbu nākamajā gadā?!” saka I.Ubaga. Viņa arī uzsver, ka šobrīd, runājot par tuvāko nākotni, ir saprotams, kādi valstī ir izglītības standarti, kādi ir sasniedzamie rezultāti vidusskolā. Taču pilnīgi visos mācību priekšmetos vēl nav pieejama valstī izstrādāta vienota programma, caur kuru būtu šie rezultāti jāsasniedz.

Sanāksmju grafiks (par plānotajām pārmaiņām vidējā izglītībā 2020./2021. mācību gadā)

◆ 22.janvārī pulksten 14.30 Lizuma vidusskolā - tikšanās ar skolas domi (skolotāji, vecāki, skolēni).

◆ 22.janvārī pulksten 16.00 Lejasciema vidusskolā - tikšanās ar skolas domi (skolotāji, vecāki, skolēni).

◆ 23.janvārī pulksten 14.30 Gulbenes kultūras centrā - tikšanās ar Gulbenes novada valsts ģimnāzijas un Gulbenes 2.vidusskolas skolotājiem, saruna par izglītības īstenošanas modeļiem Gulbenē.

◆ 29.janvārī pulksten 17.30 Gulbenes 2.vidusskolas sporta zālē - tikšanās ar Gulbenes novada valsts ģimnāzijas un Gulbenes 2.vidusskolas 6.-11.klašu skolēnu vecākiem par izglītības īstenošanas modeļiem Gulbenē.

◆ 30.janvārī pulksten 17.30 Gulbenes novada valsts ģimnāzijas zālē - tikšanās ar Gulbenes novada valsts ģimnāzijas un Gulbenes 2.vidusskolas 1.-5.klašu skolēnu vecākiem par izglītības īstenošanas modeļiem Gulbenē.

Fakti
◆ Valstī noteiktais minimālais skolēnu skaits lauku vidusskolas pastāvēšanai 2020./2021.mācību gadā būs 45 vai 40 skolēni (vēl tiek diskutēts). Pilsētas vidusskolā minimālais vidusskolēnu skaits ir 120.

◆ Gulbenes lauku vidusskolās – Lejasciemā un Lizumā – vidusskolas posmā ir apmēram puse no obligāti nepieciešamā skolēnu skaita.

◆ Savukārt Gulbenē obligāto vidusskolēnu skaitu nenodrošina ne
2.vidusskola ar 117 vidusskolēniem, ne novada valsts ģimnāzija ar 82 vidusskolas vecuma posma audzēkņiem. Ja visi novada vidusskolēni jau šobrīd mācītos vienā skolā, tie būtu 243 jaunieši.

(Gulbenes novada Izglītības pārvaldes informācija)

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Novads ar tikai vienu vidusskolu?

Kategorijas