Dzirkstele.lv ARHĪVS

Veselības problēmas un rūgtums dvēselē

Inita Savicka

2020. gada 24. janvāris 00:00

2021
Veselības problēmas un rūgtums dvēselē

“Kā klājas seniorei, kura gada sākumā piedzīvoja īstu elli?” ar laikraksta starpniecību interesējas mūsu lasītāji.
Atgādinām, ka jaunā gada sākums traģiski izvērtās kādai seniorei no Elstēm, kura no savām mājām bija nolēmusi ar autobusu mērot ceļu līdz veikalam Jaungulbenē, bet rezultātā nokļuva reanimācijā. Proti, Jaungulbenes pagastā 3.janvārī kāds garāmgājējs ceļa malā grāvī atrada 74 gadus vecu sievieti. Mediķi cietušajai konstatēja smagu ķermeņa atdzišanu, un ļoti smagā stāvoklī seniore tika nogādāta Madonas slimnīcā.
Šobrīd seniore Skaidrīte Vintere pēc pārciestā atlabst mājās Elstēs. “Dzirkstele” devās viņu apciemot. Brīnumainā kārtā seniore izdzīvoja, taču palikušas sekas uz veselību un rūgtums dvēselē.

Nemāk lūgt palīdzību
“Mokos. Labi nav ar veselību. Kad izlaida no slimnīcas, bija labi, bet laikam tagad nervi uzdarbojas pēc pārciestā. Visas problēmas kopā,” nopūšoties klusām nosaka seniore.
Pēc pārdzīvotā dēls viņu vēlējās ņemt pie sevis uz Tukumu, bet Skaidrīte tam iebilst. “Negribu doties dzīvot uz Kurzemi. Tā nav mana dzimtene. Mana dzimtā puse vispār ir Stāmeriena. Garš stāsts, kā tiku līdz Elstēm. Dzīve ir mētājusi. Te, Elstēs, es piekto gadu īrēju dzīvokli no draudzenes,” stāsta Skaidrīte.
Viņa dzīvo viena. Daudzdzīvokļu namā blakus dzīvojot kaimiņš Ēriks, kurš arī pamanījis, ka liktenīgajā dienā viņa nav atgriezusies mājās, un cēlis trauksmi. “Viņš jau šad tad ieskrien mani apraudzīt. Sociālais aprūpētājs pie manis nenāk. Neesmu pieprasījusi. Es visu mūžu viena pati esmu dzīvojusi. Es visu varu. Bet izrādās, ka vairs tomēr nevaru,” atzīst Skaidrīte, kura ar savu stāstu un piemēru atklāj daudzu senioru likteni laukos – nevēlēšanos doties dzīvot pie bērniem, atstāt savu ierasto vietu, mājas, nespēju palūgt palīdzību brīdī, kad tā nepieciešama, savu spēku pārvērtēšanu.
Skaidrīte atzīst, ka nemāk lūgt palīdzību. Bet tā viņai šobrīd ir ļoti nepieciešama! Vislielākā problēma ir malka. “Bija sarunāta sausa malka, bet naudas nav, ko samaksāt, un līdz ar to malkas arī nav. Ai...” smagi nopūšas seniore un piebilst, ka māja ir ļoti auksta. Viņa dzīvo pirmajā stāvā, grīda auksta, nevarot vien piekurināt.
“Sociālajā dienestā neesmu vērsusies pēc palīdzības. Līdz šim vēl tiku galā, jo iepriekšējos gados dēls palīdzēja sagriezt malku. Man ir viens dēls. Radi gan visi nomiruši. Uz sociālās aprūpes namu nevaru iet. Kurš samaksās? Mana pensija nesedz, dēlam pašlaik nav darba. Viņš ir darba meklējumos,” stāsta Skaidrīte.

Pazuda naudas maks, kafija un kabatas lukturītis
Gandrīz diennakti pavadot bez samaņas grāvī, no seniores somas pazudis naudas maks, arī gaismas lukturītis, kuru vienmēr visur ņēmusi līdzi, kā arī veikalā nopirktā kafija. “Bija pie manis no policijas ieradusies izmeklētāja. Cerību jau maz atrast naudas maku. Tajā bija bankas karte un mazbērnu fotogrāfijas. Bankas karte man jau ir nokārtota jauna,” saka Skaidrīte.
Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes vecākā speciāliste Zane Vaskāne “Dzirkstelei” norāda, ka šobrīd ir uzsākts kriminālprocess un notiek izmeklēšana.
Šobrīd Skaidrīte uzturas mājās, ir grūtsirdības un pārdomu nomākta. Viņa stāsta, ka pirms tam uz veikalu, ja bijusi vajadzība, braukusi uz Gulbeni, bet tajā dienā nezin kāpēc izdomājusi braukt uz Jaungulbeni. “Kas mani tajā dienā dzina uz Jaungulbeni? Liktenis. Iepirkos veikalā Jaungulbenē. Pieturā līdz autobusam vēl bija jāgaida, tāpēc izdomāju, ka kājām iešu līdz nākamajai pieturai, bet kļuva slikti pa ceļam. Man arī tagad galva reibst - asinsspiediens. Slimnīcā tas kāpa augšā un lejā. Tagad esmu ģimenes ārsta uzraudzībā. Tas ir dakteris Seļickis. Labs dakteris! Lai pie viņa tiktu, man jābrauc. Viņš pieņem Gulbenē divas reizes nedēļā, un izdevīgāk man ir braukt otrdien, jo ceturtdien pieņem pēcpusdienā, kad man nav autobusa atpakaļ,” stāsta Skaidrīte. 
Tad, kad Skaidrīte tika atrasta guļam grāvī, “ātrie” viņu nogādāja Madonas slimnīcā. Skaidrīte slavē Madonas slimnīcas personālu. Viņa spriež, ja liktenīgajā dienā ārā būtu bijuši mīnusi, tad tagad viņa ar mums nemaz nerunātu, viņas vairs nebūtu šajā saulē...
Viņā joprojām ir rūgtums un reizē arī nesaprašana par cilvēku vienaldzību. “Televīzijā rādīja, ka  cilvēks guļ uz sola un garāmgājēji domā, ka piedzēries, neviens nepieiet klāt. Bet varbūt viņam ar sirdi kļuvis slikti. Viņi nepadomā, ka arī ar pašiem var kaut kas tāds atgadīties. Neviens neesam pasargāts. Mēs jau visi domājam, ka ar mani nekas nenotiks. Es arī tā domāju. Es arī esmu redzējusi gulošu cilvēku, bet viņam garām negāju. Piegāju klāt un pajautāju, vai dzīvs. Jā, bija iedzēris, bet man atbildēja, ka celsies un ies. Nevar iet vienaldzīgi garām,” uzskata seniore.

Sola nelaimē neatstāt
“Dzirkstele” sazinājās arī ar Daukstu pagasta pārvaldes vadītāju Uldi Doņuku, kurš apsolīja, ka kopā ar sociālo darbinieci dosies pie Skaidrītes un tad, protams, iespēju robežās skatīsies, kā var palīdzēt. “Sociālais darbinieks nav teicis, ka viņa pati vai tuvinieki būtu vērsušies pēc palīdzības. Var nākt un izrunāties, tad saprastu, vai varam palīdzēt saskaņā ar noteikumiem. Pamats izvērtēšanai ir. Protams, jāizskata - esam taču cilvēki! Ja pati māte nevar, dēls var telefoniski sazināties ar pagasta pārvaldi, sociālo dienestu. Tad mēs izvērtētu un iespēju robežās kaut kādā mērā censtos palīdzēt. Bet šobrīd mēs nezinām, ko, kas un kā. Tas arī nav pašvaldības dzīvoklis, kur viņa dzīvo,” skaidroja U.Doņuks.
Gulbenes novada sociālā dienesta vadītājs Jānis Antaņevičs “Dzirkstelei” saka, ka šādā ārkārtas situācijā, kādā nokļuvusi seniore, droši var vērsties dienestā. “Cilvēks netiek atstāts nelaimē, cilvēkam tiek palīdzēts,” uzsver J.Antaņevičs.
Latvijas Sarkanā Krusta Gulbenes komitejas izpilddirektore Biruta Kozlovska stāsta, ka var palīdzēt ar drēbēm, gultasveļu. “Kas attiecas uz medikamentiem, jārunā ar medmāsu, vai mums ir tādas zāles, kas viņai nepieciešamas. Ja tādas ir, tad varbūt varam  palīdzēt ar zālēm. Mēs varam dot siltu zupu trīs reizes nedēļā, bet tad viņai pie mums jāatbrauc. Vienīgi viņa var kontaktēties ar pagasta sociālo darbinieci Daci Dzilnu, kura paņem zupu un aizved savējiem. Es jau saprotu, ka seniori neprot lūgt palīdzību. Mēs neesam pieraduši iet ar atplestu roku un teikt, lai kāds dod,” saka B.Kozlovska.


Aicina palīdzēt

Skaidrītes dēls sociālajos tīklos publiski pateicas visiem, kas atbalstījuši ar labu vārdu. “Vārdam un smaidam ir spēks! Seniore ir savās mājās. Tik sekas pēc tās elles nav zudušas. Ir jāturpina ārstēties. Samaksa par slimnīcu, medikamentiem. Cik bija manos spēkos, izdarīju visu. Man nekad nav paticis lūgt. Saņēmos un daru!” tā sociālajos tīklos raksta Skaidrītes dēls.
Skaidrīte pati visvairāk priecātos, ja kāds palīdzētu ar sausu malku. Ja kādam ir tāda iespēja, var zvanīt viņai pa tālruni 26441583.