Dzīvas atmiņas un izpēte rosina

2020. gada 24. janvāris 00:00

143

Barikāžu atceres dienas pasākumu Gulbenes novadpētniecības un mākslas muzejā veidoja un vadīja novadniece kinorežisore Monta Gāgane. Mācoties Stāķu pamatskolā, viņa kopā ar klasesbiedreni Artu Silaunieci izstrādāja zinātniski pētniecisko darbu par barikāžu laiku un barikāžu aizstāvjiem gulbeniešiem.
“Par šo darbu ieguvām trešo vietu konkursā “Vēsture ap mums”. Tas ir starptautisks skolēnu radošo un pētniecisko darbu konkurss, ko Latvijā rīko Vēstures skolotāju biedrība sadarbībā ar starptautisko “Eustory” tīklu. Tā kā pati neko daudz nevaru pastāstīt par barikādēm, jo esmu dzimusi krietni vēlāk, tika uzaicināti tie cilvēki, kuru atmiņas izmantotas pētnieciskajā darbā. Viņi atcerējās un veidoja sarunu par to laiku,” stāsta M.Gāgane.
Muzeja vēstures nodaļas vadītāja Ineta Bauere uzsver, ka pasākumā bija gan atmiņu stāstījumi, gan diskusija skolēniem un visiem atnākušajiem. Protams, bija interesanti uzzināt arī par kinorežisores darbu un iecerēm. “Pasākums bija saistošs gan barikāžu dalībniekiem, gan skolotājiem, audzēkņiem un visiem, kas dalījās atmiņās. Īpašas sajūtas, atkal tiekoties, droši vien bija tiem, kuru atmiņas iekļautas pētnieciskajā darbā: Ziedonim Lazdiņam, Aivaram Krūmiņam, Ilzei Mezītei. Atmiņās dalījās arī Aija Miķelsone, Irēna Aizpure, Lienīte Reinsone un Jānis Gipters,” norāda I.Bauere.
A,Krūmiņš saka, ka nebija domājis braukt uz Rīgu, lai aizstāvētu barikādes. Viņš strādāja milicijā, tāpēc bija jābūt gataviem, ka varētu būt mēģinājumi ieņemt svarīgākos objektus arī Gulbenē. “Kad 20.janvāra naktī notika uzbrukums Iekšlietu ministrijai, uzreiz braucām. Bijām pilns mikroautobuss ar bruņotiem vīriem,” atceras A.Krūmiņš. Viņš uzsver, ka toreiz bija jūtams visas tautas patriotiskais noskaņojums. “Tagad dažkārt spriež, vai bija vērts. Domāju, ka bija, jo tauta nav vainojama, ja valdība vai politiķi kaut ko nav izdarījuši,” atzīst barikāžu aizstāvis. Viņš uzsver, ka skolēniem šādam pētījumam ir nepieciešama interese un ievirze, kādu rosināja Stāķu pamatskolas skolotāja Elēna Obrumāne. A.Krūmiņš norāda, ka ir jādomā arvien cits veids pasākuma norisei, lai tā būtu saistoša, jo barikāžu atcere ir katru gadu.
Gulbenes muzejam ir iecere kopā ar M.Gāgani veidot projektu, kurā vietējie jaunieši izzinātu un atspoguļotu barikāžu dalībnieku atmiņas dokumentālā filmā. “Pagaidām tā ir tikai ideja, taču esmu gatava konsultēt un palīdzēt jauniešiem uzņemt šādu filmu. Nākamgad būs 30.gadadiena barikāžu atcerei, kad varētu šo filmu demonstrēt,” saka M.Gāgane.
Viņa uzsver, ka izpēte vienmēr ir svarīga. “Tā ir kā mājasdarbs. Ja nav kārtīgi veikta izpēte, tad darbs var būt paviršs, vispārīgs. Turklāt interesantāk ir izzināt konkrēto gulbeniešu atmiņas, jo tie ir savējie,” ir pārliecināta M.Gāgane.
Viņa skaidro, ka arī tagad, lai uzrakstītu koncepciju reklāmai, viņai ir svarīgi izpētīt darbības lauku - nozari, kurā tā strādā. Tikpat svarīga izpratne un izpēte ir nepieciešama režijā. “Labi, ka šī prasme tiek mācīta skolas laikā. Mēs zinātniski pētniecisko darbu rakstījām 2008.gadā. Vēstures grāmatā informācija par barikādēm bija tikai puslappuses apjomā. Kā var runāt par barikādēm, ja nezini, kas tas ir? Man gribējās uzzināt vairāk. Tagad, vērojot sižetus televīzijā un lasot presē, var secināt, ka informācijas ir daudz vairāk,” salīdzina M.Gāgane.
Nesen pabeigta Daces Pūces filma “Bedre”, kurai Monta ir viena no scenārija autorēm. “Kopā ar Daci pabeidzām Kultūras akadēmiju, tāpēc viņa pieaicināja mani savas ieceres īstenošanai. Ar Pēteri Rozīti uzrakstījām scenāriju filmai, kas tika uzfilmēta pagājušajā vasarā,” norāda Monta. Viņa darbojas kastingā, palīdz filmu producēšanā un iesaistās projektos. “Tagad ir doma par savu filmas scenāriju,” atklāj M.Gāgane.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Dzīvas atmiņas un izpēte rosina

Kategorijas