Dzirkstele.lv ARHĪVS

Logo

Valsts kontrole gan kritizē, gan uzslavē

Diāna Odumiņa
Laikraksta arhīvs

2020. gada 24. janvāris 00:00

3034
Valsts kontrole gan kritizē, gan uzslavē

Valsts kontrole (VK) desmit pašvaldībās, arī Gulbenes novadā, ir revidējusi, kā vietējā vara rūpējas par ēku drošumu. Publiski pieejamā informācija liecina, ka VK skaidrojusi, kas ir noticis ar daudzdzīvokļu namiem, kas mantoti no padomju laikiem, vai pietiekamas ir rūpes par tiem.
Revīzijai tika pakļautas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, kuras pašvaldības tikai pārvalda un apsaimnieko, kā arī ēkas, kurās pašvaldību būvvaldes ir veikušas pārbaudes drošuma kontroles laikā.
“Šajā ziņojumā ir atspoguļota pašreizējā situācija, kad padomju laikā celto daudzdzīvokļu māju stāvoklis pasliktinās. Tika pētīts, kā desmit Latvijas pašvaldībās notiek šo māju apsekošana un situācijas uzlabošana. Pēc revīzijas biju uz tikšanos ar VK darbiniekiem. Tur izskanēja, ka pašvaldības nav spējīgas šos jautājumus atrisināt bez valsts finansējuma,” “Dzirkstelei” saka Gulbenes novada būvvaldes vadītājs Jānis Ziemelis.

Nav zināms īpašnieks?Jāskaidro tiesā!
VK ziņojumā kritika veltīta Gulbenes novada pašvaldības būvvaldei. Revīzijas laikā ir veikta vairāku Gulbenes novada pašvaldības īpašumā esošu otrās un trešās grupas publisko ēku tehniskā apsekošana, kurā konstatēta arī būvju neatbilstība Būvniecības likumā noteiktajām būves būtiskajām prasībām. Tomēr tehniskās apsekošanas veicēji sagatavotos atzinumus būvvaldei par otrās grupas ēkām nav iesnieguši. Analizējot dokumentus, secināts: “Gulbenes novada pašvaldības būvvaldei nebija informācijas par pašvaldībai piederošo otrās grupas publisko ēku tehniskās apsekošanas rezultātiem, lai gan tajos ir norādes uz ēku neatbilstību drošuma prasībām.”
Tāpat revīzijā ir secināts, ka Gulbenes novada pašvaldība, konstatējot būves neatbilstību, ja nav zināms būves īpašnieks, neceļ un neierosina celt tiesā prasību par bezīpašnieka mantas fakta konstatēšanu nolūkā panākt no īpašnieka būves atbilstības nodrošināšanu.
J.Ziemelis komentē: “Apsekojam arī tādas bīstamā stāvoklī esošas ēkas, kuru īpašniekus nav iespējams sameklēt. Īpašnieks nedzīvo uz vietas, un gandrīz nekādi nav iespējams viņu ietekmēt, izmantojot likumīgās iespējas. Būvvalde apseko, secina, ka bīstamā ēka ir jānojauc. Ja īpašnieks nav zināms, būtu jāvēršas Valsts policijā. Tad jāgaida, vai izdosies sameklēt īpašnieku. Un tad uz tā pamata tikai tālāk var risināt jautājumu, piemēram, pašvaldība var pieņemt lēmumu par ēkas nojaukšanu.”
Secinājums pēc VK veiktās revīzijas bijis – visu desmit apskatīto pašvaldību būvvaldes par maz apseko ēkas, trūkst plānveida pieejas.
J.Ziemelis bilst, piemēram, ja pēc ēkas tehniskās apsekošanas tiek secināts, ka ēka nav apdzīvojama, rodas problēma. Pašvaldībām trūkst brīvu dzīvokļu, kur varētu izvietot cilvēkus šādā gadījumā.
Arī Gulbenes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andis Caunītis “Dzirkstelei” uzsver – novadā gandrīz vai nav atjaunotajā Latvijas brīvvalstī celtu daudzdzīvokļu māju. Izņēmums ir māja Gulbenē, Pamatu ielā. Pārējās ir padomju gadu mantojums. “Cik ilgi tāda ēka var kalpot? Vai 100 gadus? Ir mums sastīpotas mājas, piemēram, Skolas ielā Gulbenē,” viņš saka. Nākotni A.Caunītis redz māju siltināšanā un jaunu māju būvniecībā un uzskata, ka tieši šajā ziņā ir vajadzīgs valsts atbalsts.

Iedzīvotāji nevar bez pašvaldības atbalsta
Revīzijā secināts, ka vairākās pašvaldībās vidējā neto darba samaksa ir tik ierobežojoša, ka dzīvojamo māju īpašniekiem nav iespējas segt ēkas uzturēšanas izmaksas bez pašvaldības atbalsta. Viens no šādiem atbalsta veidiem ir pašvaldību līdzfinansējums dzīvojamo māju tehniskā stāvokļa uzlabošanai. Tomēr prakse rāda - tādā gadījumā sniegtais atbalsts sedz tikai pavisam nelielas izmaksas, piemēram, Gulbenes novada pašvaldība sedz tikai energoaudita, tehniskās apsekošanas un dokumentācijas izstrādes izmaksas.
Iedzīvotāju zemās maksātspējas dēļ ir ierobežotas iespējas pieteikties arī valsts atbalsta programmām vai izmantot ministrijas pasūtītās atsevišķu dzīvojamās ēkas elementu izpētes rezultātus un tipveida risinājumu projektus. To neveicina arī pienākumu izpildes efektīvas kontroles trūkums – teikts VK revīzijas ziņojumā. Norādīts, ka Gulbenes novada pašvaldības noteiktais sniegtās palīdzības apjoms daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas energoaudita veikšanai ir 80 procenti no izmaksām, bet ne vairāk kā 500 eiro; pilnas tehniskās apsekošanas veikšanai – 50 procenti no izmaksām, bet ne vairāk kā 250 eiro; energoefektivitātes pasākuma tehniskās dokumentācijas izstrādei – 50 procenti no izmaksām, bet ne vairāk kā 1500 eiro.
Daudzdzīvokļu māju siltināšana Gulbenes novadā nav plaši izvērsta. J.Ziemelis saka – Gulbenes novadā plaši nav iegājusies prakse siltināt daudzdzīvokļu mājas. Iespējams, vaina arī tur, ka pašvaldības teritorijā par maz ir šādu labās prakses piemēru. Daudzi dzīvokļu īpašnieki ir gados veci cilvēki, kurus uztrauc iesaistīšanās kredīta ņemšanā un maksāšanā. Daudzi domā, ka viņu mūžs nebūs tik ilgs, lai izjustu renovācijas efektu un lai paspētu savas dzīves laikā līdz galam nokārtot kredītsaistības. Uztraucas, ka bērniem varētu nākties pēc tam vecāku vietā maksāt kredītu.
“Cilvēki nesaprot, ka maksātājs būs tas, kurš vēlāk dzīvos šajā dzīvoklī. Nav labi izskaidrots. Un tas ir jādara dzīvokļu īpašnieku pilnvarotajai personai. Šai personai ir jābūt ieinteresētai! Ir jāiet uz dzīvokļiem, jāstāsta, jāpārliecina,” domā J.Ziemelis.
Savukārt A.Caunītis saka, ka lielākā problēma ir mājai dabūt kredītu. Viņš zina stāstīt, ka vidēji padomju laika mājas renovācijai jārēķina 20 000 eiro uz dzīvokli. “Par tādu summu var nopirkt labu dzīvokli ļoti labā vietā. Tāpēc bankas skatās ar skepsi un nedod kredītus. Ja nevarēs atmaksāt, par kādu cenu šos dzīvokļus (pēc mājas renovācijas – red.) varēs pārdot? Bankas ļoti kritiski skatās uz kredīta ņēmējiem, tāpēc ir problēmas. Pilsētā mazāk, laukos - vairāk,” pauž A.Caunītis.
Kādēļ daudzdzīvokļu māju siltināšana Gulbenes novadā nav plaši izvērsta? “SIA “Gulbenes nami” šobrīd veic vienas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas siltināšanu “Altum” atbalsta programmā. Šīs atbalsta programmas darbības laikā vēl kādu māju nosiltināt nepaspēsim, jo šomēnes “Altum” beidzas iesniegumu pieņemšana. Patīkami, ka ir pieejams pašvaldības atbalsts, īpaši attiecībā uz renovācijas procesa sākuma darbībām, lai dotu dzīvokļu īpašniekiem iespēju izvērtēt, kādas tieši ir viņu vajadzības un iespējas. Protams, ka mēs vēlētos, lai pašvaldības atbalsts būtu lielāks,” “Dzirkstelei” saka SIA “Gulbenes nami” valdes loceklis Rihards Korns. Viņš arī norāda, ka jautājumā par māju siltināšanu izšķirošā nozīme ir nevis pašvaldībai, bet dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumam, jo Gulbenes novadā lielākā dzīvojamo māju daļa ir pārņemta pašu dzīvokļu īpašnieku pārziņā.

Zina par problēmu, bet nerisina?
VK revīzijas ziņojumā gan uzslavē SIA “Gulbenes nami” par sakārtoto dokumentāciju, gan kritizē par neizdarīto. Piemēram, daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas Gulbenē, O.Kalpaka ielā 88, apsekošanas aktā malkas apkure novērtēta kā daļēji pieņemama, norādot, ka dūmvadi ir neapmierinošā stāvoklī, bet nav norādīts, kas konkrēti bojāts. Turklāt SIA “Gulbenes nami” šīs mājas uzturēšanas darbu plānā 2018.gadam ir iekļāvusi tikai dūmvada remontu, lai gan 2017.gada apsekošanā tika konstatēti arī citi bojājumi – “lietusūdens tek uz mājas pamatiem, nepieciešama mājas apmales ierīkošana, pamatu remonts”.
R.Korns saka, ka VK savā revīzijas ziņojumā SIA “Gulbenes nami” ir vairāk uzslavējusi, nekā kritizējusi, salīdzinot darbu šajā novadā un deviņās citās pašvaldībās. Ja runā par šajā ziņojumā pieminēto dzīvojamo māju, tad jāpaskaidro, ka šī ir viena no retajām pilsētā esošajām dzīvojamajām mājām, kuru dzīvokļu īpašnieki nav pārņēmuši. Šajā sakarā SIA “Gulbenes nami” var rīkoties vienīgi ar tādu naudas līdzekļu apmēru, kāds ir šīs mājas uzkrājuma fondā, bet tas nav pietiekams.
R.Korns uzskata, ka “Gulbenes namiem” ir mazāk problēmu ar daudzdzīvokļu ēku apsaimniekošanu nekā citos novados. Viņš atzīst, ka arī “Gulbenes namu” darbā mēdz būt kļūdas vai nepilnības, taču kopumā darba sakārtošanā, sistematizēšanā esot izdarīts daudz. “Jau 2019.gadā esam spēruši soli uz priekšu šo jautājumu risināšanā,” par savu vadīto uzņēmumu saka R.Korns.
Revīzijā konstatētais rada nopietnu satraukumu – teikts VK ziņojumā. Secināts, ka sistēma nedarbojas un daudzdzīvokļu ēku drošība diemžēl pasliktinās. 

Kategorijas

Kategorijas