Atvērts izaicinājumiem

2020. gada 28. janvāris 00:00

2817

Dzīvē viņš noteikti tālu tiks - tā gribas teikt par lejasciemieti Arti Gaili. Viņš spēj uzdrošināties, viņam ir drosme pieņemt izaicinājumus un arī spēja tikt ar tiem veiksmīgi galā. Viņš zina, ka, tikai darot, var augt, attīstīties un gūt pieredzi. Artis ir mērķtiecīgs.
“Arī citiem jauniešiem ir ieteikums iet uz priekšu, izvirzīt mērķi un tiekties uz to. Kad viens sasniegts, tad virzīties uz nākamo. Lielākais dzīves sapnis man ir uzstāties lielas publikas priekšā, dziedot vai vadot kādu pasākumu. Pārkāpt pāri savai komforta zonai,” saka Artis, kurš nevēlas dzīvē būt tāds, kas klusām sēž maliņā, vērojot notikumus no malas.

Esmu laimīgs Lejasciemā!
Pavisam nesen Artis iejutās jauniešu pasākuma “Gada atsitiens 2019” vadītāja lomā. Pirms tam pārdzīvojis pamatīgu lampu drudzi, taču tagad atzīst, ka arī tā bija vērtīga pieredze, jo skatuve ir tas, kas viņu saista un interesē.
Artis mācās Lejasciema vidusskolas 12.klasē. Pirms aptuveni pieciem gadiem kopā ar ģimeni no Cēsu puses pārcēlies uz Lejasciemu. “Esmu laimīgs te! Atnācu te uz skolu, un jūtos kā mājās. Protams, bija stresiņš, kā mani pieņems skolā, bet, kad ienācu skolā, sapratu, ka šie skolēni ir savējie. Divu nedēļu laikā adaptējos kolektīvā, kurā es esmu. Ne tikai skolā jūtos labi, bet arī vispār Lejasciemā. Pirms tam es mācījos Priekuļu vidusskolā, kurā bija trīs reizes vairāk skolēnu nekā Lejasciema vidusskolā. Sākumā nodomāju: kā tik maza skola vēl var pastāvēt?! Bet psiholoģiskais mierinājums bija tāds, ka viņi mani pieņems, jo viņi ir lauku cilvēki, bet lauku cilvēki ir sirsnīgi. Tā arī bija. Te nav pilsētas “cacu” un “preileņu”, kurām vajag “krutos” puišus. Mums pilsētas skolā tā bija – ja izsities klases kolektīvā un biji tā saucamajā “elitē”, biji labs, ja ne, tad biji galīgi garām, varēji sēdēt malā un par tevi neviens neinteresējās. Tā notiek pilsētas skolās. Un tas nav nekas jauns. Mamma man ir teikusi, ka varbūt vajadzēja mācīties kādā Gulbenes skolā, bet es te jūtos ļoti labi! Kāpēc man iet un meklēt kaut ko citu? Te ir vairāk individuāla pieeja. 12.klasē esam pieci skolēni - visi pieci superīgi un ļoti draudzīgi. Mūsu klases audzinātāja ir Vineta Riekstiņa,” stāsta Artis.
Lejasciema vidusskolā Artis ir skolēnu pašpārvaldes prezidents. Piedalījies arī tagad tik aktuālajā jautājumā par skolu tīkla nākotni Gulbenes novadā. “Bija skolā tikšanās ar Gulbenes novada pašvaldības pārstāvjiem, kurā tika runāts par vienu vidusskolu novadā. Es arī izteicu savu viedokli. Uzskatu, ka laukos vajadzētu saglabāt vienu vidusskolu. Lai Gulbenē ir viena elitāra skola, kurā mācās izcilnieki, bet kur lai mācās tie, kam vidējā atzīme ir 5 vai 6 balles, ja viņi vēlas mācīties vidusskolas posmā? Ko darīt viņiem?” retoriski jautā Artis.

Sirdslieta - dziedāšana
Jau no pirmajām klasēm Artim patīk iesaistīties dažādās ārpusklases nodarbībās. Viņš dejojis modernās dejas, tautiskās dejas, dziedājis ansamblī, zēnu korī, spēlējis futbolu, mācījies mūzikas skolā klavierspēli. Ar laiku gan sācis izvērtēt prioritātes. Šobrīd viņš dzied Balvu novada jauktajā korī “Mirklis”. Tajā viņu dziedāt uzaicinājis šī kora diriģents Uldis Kokars. Reizēm Artis dzied arī Gulbenes kultūras centra jauktajā korī “Harmonija” un, ja uzaicina, tad labprāt arī uzdzied un uzspēlē ģitāru, kuras spēli apguvis pašmācības ceļā. Ģitāras spēle ir viņa hobijs. Arti daudzi pazīst arī kā Lejasciema vokāli instrumentālā ansambļa “Deep silence” bijušo solistu. Lai arī viņš vairs tajā nedzied, tomēr novērtē to, ko dara viņa labi draugi, un tic, ka viņi daudz sasniegs. Artis spēlē un dzied sev un citiem par prieku. Dziedāšana ir viņa sirdslieta.
Artis lepojas, ka viņam ir bijusi izdevība dziedāt kādā pasākumā Balvu kora priekšā solo ar tādu slavenību kā Gundars Silakaktiņš. “Es ar Silakaktiņu? Solo? Jūs nopietni? Sākumā domāju, ka tas ir joks. Uldis (Uldis Kokars – red.) teica, ka tas nav joks. Pusi dziesmas solo dziedāja viņš, un otru pusi es. Tas bija tāds gandarījums, ka varu dziedāt kā solists! Bet dziedāt kopā ar slavenību ir vēl labāk - tā bija fantastiska pieredze! Kad mamma uzzināja par manu dziedāšanu kopā ar Silakaktiņu, teica, ka ļoti patīk viņa balss, bet es atbildēju, ka manējā viņai patiks labāk. Arī mamma atzina, ka tikai tā var gūt pieredzi - kāpjot uz skatuves, nebaidoties pieņemt izaicinājumu. Var gadīties kļūdas, bet tā ir vērtīga pieredze,” ir pārliecināts Artis.
Viņš atzīst, ka sākotnēji bijis lielā nesaprašanā, kā būs dziedāt pieaugušo kolektīvā, jo pirms tam dziedājis skolēnu korī, kas esot citādāk. “Kad mani ierāva Lejasciema korī, Balvu korī, tad Gulbenes korī, sapratu, ka tā ir tāda iekšējā burvība. Visos kora kolektīvos, kuros esmu dziedājis, ir superīgi cilvēki!” uzsver Artis.

Saista publiskā uzstāšanās
Artim ir savi elki, kuriem vēlas līdzināties, piemēram, Intars Busulis, Daumants Kalniņš, kuram ir tāda iekšējā dzirksts!” Balss! Fantastisks cilvēks! Arī mūžībā aizgājušā Valtera Frīdenberga kā mūziķa izaugsme ir apbrīnas vērta. Ir tik grūti un skumji apzināties, ka tādiem jauniem cilvēkiem, arī Mārtiņam Freimanim, jādodas mūžībā. Biju ar Valteru kādā bērnu pasākumā uz vienas skatuves. Tas notika dažas nedēļas pirms viņa aiziešanas mūžībā. Es biju pasaku tēla kostīmā. Piegāju, uzliku roku Valteram uz pleca, un viņš man pasmaidīja. Tas bija tāds sirds siltums... Aizkulisēs sanāca nedaudz parunāt ar viņu. Teicu, ka viņš ir mans elks. Un tās emocijas... Viņš bija tik aizkustināts! Likās, ka bija gatavs apskaut visu pasauli. Man gan tajā brīdī bija skumjas sajūtas. Sapratu, ka drīz nebūs labi, jo Valters izskatījās ļoti savārdzis. Kā elks viņš paliek uz mūžu,” uzsver Artis.
Par savu elku viņš sauc arī komiķi Jāni Skuteli. Pēc “Gada atsitiena 2019”, kuru vadīja Artis, daudzi viņā saskatījuši tieši šo komiķi. Daži pat norādot, ka viņiem abiem esot arī vizuāla līdzība. “Arī man patīk atrasties publikas priekšā, patīk būt uz skatuves. Man patīk būt sabiedrībā. Patīk, ja cilvēki pēc tam novērtē to, ko tu dari,” saka Artis.
Viņš gan pagaidām nav izlēmis, ko darīs pēc 12.klases absolvēšanas: varbūt tā būs mūzikas, mākslas vai kultūras dzīves pasaule - vēl esot laiks domāt.

Par Arti
◆ Vecums: 19 gadi.
◆ Dzimtā puse: Cēsis.
◆ Skolas: Priekuļu vidusskola, Lejasciema vidusskola.
◆ Muzikālā pieredze: Priekuļos - vidusskolas zēnu koris, sākumskolas vokālais ansamblis, solo uzstāšanās; Lejasciemā - Lejasciema kultūras nama jauktais koris “Kaprīze”, ansamblis “Akcents”, Balvu novada jauktais koris “Mirklis”, Gulbenes kultūras centra jauktais koris “Harmonija”, vokāli instrumentālais ansamblis “Deep Silence”.
◆ Dzīves moto: “Izbaudi visu, ko tev sniedz dzīve!”

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Atvērts izaicinājumiem

Kategorijas