Gadu sāk ar piesardzīgu optimismu

2020. gada 28. janvāris 00:00

Šī ziema ir gandrīz bez sala un sniega. Grūti arī prognozēt, vai lielāks sals gaidāms februārī. Varētu domāt, ka lauksaimniekiem ir prieks – ziemāji sazēluši koši zaļi, arī lopi var staigāt ganībās, lai atrastu kādu izdīgušu zāles asnu. Diemžēl tiek uzskatīts, ka siltais laiks ļaus savairoties kukaiņiem, kas varētu apdraudēt kultūraugus. Kā sācies lauksaimniecības gads, jautājām Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Gulbenes biroja vadītājai Ingai Freimanei.

Siltās ziemas ietekmi vēl nevar paredzēt
“Zīlītēm jau ir pavasara dziesma, atzīst putnu pazinēji. Protams, ir labi, ka nav jātīra sniegs. Tomēr bažas rada bezsniega ziema, kas nelabvēlīgi var ietekmēt ūdens resursus pavasarī. Rudens lietavās izveidojies pārlieku lielais mitrums uzsūcās un ātri pazuda. Tas nozīmē, ka pavasarī varētu būt jūtams sausums augsnē,” atzīst I.Freimane.
Viņa skaidro, ka esam klimata zonā, kurā nokrišņi ziemā, galvenokārt sniegs, akumulējas augsnē un gruntsūdeņos, lai pēc tam būtu pietiekams mitrums. Ar to vajadzētu pietikt līdz laikam, kad sākas vasaras lieti. Pērn jau bija vērojams, ka sniega bija maz, tāpēc pavasarī sējumiem nācās ciest no mitruma trūkuma. “Protams, var gadīties, ka aprīlī te būs lietus zona un nevarēs tikt uz lauka. Tomēr pašlaik laika apstākļi nav tipiski mūsu klimatam. Šobrīd vēl neko nevar paredzēt. Parasti februārī vēl ir gaidāmi aukstuma viļņi,” atzīst I.Freimane.
Tiesa, līdz šim laukaugu attīstība ir bijusi veiksmīga. Naktīs un no rītiem temperatūra noslīd zem nulles, kas ir nepieciešama ziemāju attīstībai, lai veidotu reproduktīvos orgānus. “Tagad daudz runā par klimata izmaiņām. Tas nozīmē, ka mums ir jāmainās tām līdzi. Jāskatās, ko darīt – ko sēt, kad sēt. Vai tradicionālās kultūras varēsim izaudzēt, ja pavasaris būs sauss? Vai vasarājus varam sēt tik daudz, kā ierasts? Vai varam pāriet uz ziemājiem?” spriež augkopības speciāliste.
Viņa noliedz, ka neraksturīgi siltā ziema varētu sekmēt kukaiņu – kaitēkļu attīstību, tā radot draudus laukaugu kultūrām. Kukaiņu attīstībai nav svarīga gaisa temperatūra, kad tie ir miera fāzē. Tie attīstās tikai tad, kad ir uzkrājusies noteikta temperatūru summa. Kad ir iestājies silts laiks, tie sāk vairoties. “Ir bijušas bargas ziemas, kad varētu cerēt – visi odi būs iznīkuši, bet nekā. Patiesībā to daudzums ir atkarīgs no labvēlīgas temperatūras un apstākļiem, kad kukaiņi sāk vairoties,” skaidro I.Freimane.

Vajadzēs samazināt pesticīdu izmantošanu
Mūsu valsts laukos lielāko peļņu gūst intensīvās tehnoloģijas graudu audzētāji. Tagad Eiropas Savienībā attīsta “zaļo virzienu”, tāpēc vides ilgtspējīgai lauksaimniecībai paredzēts noteikt ierobežojumus mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļu lietošanā, kas varētu ietekmēt laukaugu ražību. Ir pieņemts “Nacionālais rīcības plāns augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgai lietošanai”.
“Zaļas saimniekošanas virzienā raugās arī Latvijā. Tas nozīmē, ka darbīgās vielas tiek izņemtas no reģistra, to dažādība samazinās, attiecīgi arī reģistrēto pesticīdu skaits mazinās. Lauksaimniekiem, kuri lieto pesticīdus, būs gudrāk jāstrādā. Būs vairāk jāseko līdzi, kā aug labība uz lauka, vai ir kāda slimība un kā rīkoties. Reģistrēto pesticīdu skaits vēl samazināsies, turklāt galvenokārt tradicionālie preparāti, ar kuriem ir pierasts strādāt. Savukārt jaunu pesticīdu reģistrācija notiek lēni, turklāt katrā valstī tiek pieņemti savi lēmumi par pesticīdu reģistrēšanu. Kompānijām, kuras ražo preparātus, tās nav mazas izmaksas, turklāt Latvijas tirgus ir neliels, tāpēc tās nav ieinteresētas savus ražojumus te reģistrēt,” komentē I.Freimane.
Pērn Latvijā patērēja vidēji 0,770 kilogramus uz hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Šis daudzums ir jāsamazina, lai gan Eiropas Savienībā vidēji ir 2,16 kilogrami pesticīdu uz vienu hektāru. I.Freimane uzskata, ka pesticīdu lietošanas samazinājums neietekmēs laukaugu ražību, jo tie ir tikai viens no faktoriem. Svarīga ir sabalansēta mēslošana, lai palielinātu augsnes auglību ar organisko vielu iestrādi, ar starpkultūrām, ar daudzpusīgu augu maiņu. Tās ir vēl pilnībā neizmantotas iespējas.
Vai vairāk vajadzētu orientēties uz bioloģisko graudu audzēšanu? Gulbenes novadā ir vairākas zemnieku saimniecības, kas to dara veiksmīgi: z/s “Ķelmēni”, z/s “Priednieki” un citas. “Vairākas zemnieku saimniecības veiksmīgi strādā, bet varētu būt problēmas ar apjomu, jo vienai saimniecībai ir grūtāk atrast bioloģisko graudu noieta tirgu. Tas nozīmē, ka vajadzētu apvienoties kooperatīvā. Turklāt ir jārēķinās, ka bioloģiski audzētu graudu raža ir mazāka nekā integrēti audzētai labībai. Mazāki ir arī izdevumi, bet katram ir jāvērtē, cik ekonomiski izdevīgi tas ir,” norāda speciāliste.

Efektivitāti nodrošina saimniekošana kooperatīvā
Aitkopji par saviem izaudzētajiem dzīvniekiem var saņemt 1 eiro par kilogramu. Šķiet, ka tas varētu liecināt – aitas gaļas ir daudz. Diemžēl veikalos to nopirkt nevar, vienīgi tirgū. “Tas atkal ir zemnieku saimniecību apvienošanās jautājums. Katrs zemnieks, kam ir 100 vai pat 300 aitas, nevar tirgū spēlēt nozīmīgu lomu – aizvest uz kautuvi un pēc tam piegādāt “Rimi”,” atzīst I.Freimane. Viņa salīdzina, ka par graudu eksportētāju lielvalsti Latvija varēja kļūt tāpēc, ka ir izveidojušies spēcīgi graudu kooperatīvi. Tie ir apvienojuši zemniekus un piedāvā labību, ko nodrošina daudzi. “Šis ceļš ir ejams arī citu lauksaimniecības produktu ražotājiem – gan aitu, gan liellopu gaļas audzētājiem. Arī liellopu izsolēs netiek piedāvāta laba samaksa,” secina I.Freimane.
Paredzams, ka šogad palielināsies cūkgaļas cena. Tas gan nenozīmē, ka tagad vairāk attīstīs cūkkopību. Gulbenes novads ir starp tiem, kur joprojām spēkā ir noteikumi un ierobežojumi sakarā ar Āfrikas cūku mēra izplatību. Turklāt ir noteikti vajadzīgas mēslu krātuves un atbilstoši lopbarības resursi. Viens no nedaudziem cūku audzētājiem novadā, kas izturēja šo laiku, ir lizumnietis Aivars Strupausis. Tiesa, viņš gatavojas atteikties no cūku audzēšanas un pievērsties graudkopībai. Informācija masu saziņas līdzekļos liecina, ka kārtējo reizi izplatās putnu gripa. “Šogad putnu gripa ir Polijā, kas mums ir tuvu, tāpēc mūsu putnu audzētāji ir gatavi pasargāt savus ganāmpulkus. Putnus nelaidīs laukā vai arī vilks tīklus pāri aplokiem, lai saslimšanas gadījumā nebūtu visas jālikvidē,” saka I.Freimane.
Novadā nav putnu gaļas audzētāju, bet iegūst olas, kurām cena jau tagad nav maza. “Mūsu putnkopji ar olām apgādā galvenokārt vietējos konditorus un kulinārus, tiesa, ved arī uz galvaspilsētu. Tas nozīmē, ka gan olu, gan putnu gaļas ražošana varētu vēl attīstīties,” uzskata I.Freimane.

Vēlas samazināt PVN svaigajiem pārtikas produktiem
Pagājušajā gadā tika samazināts PVN dārzeņiem. Tagad secināts, ka tas ir devis pozitīvu rezultātu, tāpēc notiek diskusijas par iespēju samazināt PVN arī svaigajiem pārtikas produktiem. I.Freimane norāda, ka novada dārzeņu audzētāji savu produkciju pārdod galvenokārt tirgū, tāpēc viņiem nodokļa izmaiņas neko daudz nenozīmē.
“Sekoju šai diskusijai. Svaigie produkti ar samazinātu PVN varētu būt piens un piena produkti, arī gaļa, olas. Taču būtu svarīgi samazinātu nodokļa likmi piemērot tikai vietējiem produktiem. Pašlaik par to domā. Tiek veikti aprēķini, kādi būtu zaudējumi valstij, ieviešot samazināto likmi, un cik varētu iegūt, palielinot šo produktu pārdošanu,” komentē I.Freimane.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Gadu sāk ar piesardzīgu optimismu

Kategorijas