Izdzīvošanas vai iespēju budžets?

2020. gada 28. janvāris 00:00

4894

Deputāte Guna Pūcīte publiski tika vaicājusi, vai šis ir izdzīvošanas budžets, ņemot vērā, ka pašvaldībai šogad būs ierobežota iespēja aizņemties naudu.
“Iespēju budžets!” savu viedokli pauda deputāts Stanislavs Gžibovskis. Novada domes priekšsēdētājs Normunds Audzišs uzsvēra, ka pašvaldības 2020.gada budžets ir labi pārskatāms un, tēlaini runājot, pat caurspīdīgs. “Tik precīzi un skrupulozi, kā šogad ir pieiets pie budžeta sastādīšanas, iepriekš, kad es biju deputāts, nejutu. Mana pārliecība ir, ka mēs ejam ļoti tuvu īstenībai. Protams, būs reāli izmaiņas, kuras būs jāievieš,” viņš teica.

Steiga un ierobežotas iespējas
Iespējams, pirmo reizi pašvaldības gada budžeta pieņemšana Gulbenes novadā notika ar tādu opozīcijas pretestību. 23.janvārī finanšu komitejas sēdē, kurā piedalījās visi 7 tās locekļi un klāt kā klausītāji bija vēl vairāki vietējie deputāti, par budžetu diskutēja asi, veltot šim jautājumam vairāk nekā trīs stundas. Tomēr simtprocentīgi visu deputātu finanšu komitejas sēdē klāt nebija un tādas obligātas prasības arī nebija un nevarēja būt. Jau nākamajā dienā N.Audzišs izsludināja ārkārtas domes sēdi, lai apstiprinātu budžetu. Publiski Valtis Krauklis domes ārkārtas sēdē pateica – budžets jāapstiprina, lai pašvaldības iestādēs “varētu saņemt atalgojumu”. Nekas netraucējot turpmāk grozīt budžetu vai pieņemt blakuslēmumus attiecībā uz to, ja deputāti to rosinās atsevišķās pozīcijās.
Opozīcijas deputāti aicināja nesteigties, atlikt budžeta izskatīšanu, lai varētu labāk iepazīties ar skaitļiem. Tomēr vairākums kolēģu neatbalstīja šādu budžeta pieņemšanas “bremzēšanu”. Opozīcijas deputāti Guna Pūcīte, Intars Liepiņš, Anatolijs Savickis līdz domes sēdei tā arī nesaņēma prasīto papildu informāciju. Viens no tādiem jautājumiem bija - kā konkrēti plānots tērēt sporta atbalstam paredzēto 91 tūkstoti eiro. Sporta pārvaldes vadītājs Lauris Krēmers jau finanšu komitejas 23.janvāra ārkārtas sēdē skaidroja, ka vispirms ir vajadzīgs deputātu konceptuāls lēmums, ka šāda summa sporta atbalstam vispār tiek piešķirta. Par izlietojumu deputāti varēs lemt turpmāk. Domes 24.janvāra ārkārtas sēdē to pašu uzsvēra deputāts V.Krauklis.
Opozīcijas deputātiem faktiski domes sēdē vairs maz bija iespēju jautāt un noskaidrot. Neskaidrais tā arī palika gaisā karājoties. A.Savickis pauda: “Budžets nav slikts. Runa jau nav par visu kopumu, runa ir par detaļām”. I.Liepiņam domes ārkārtas sēdes laikā N.Audzišs izteica vairākus brīdinājumus sakarā ar deputāta aktīvo vēlmi runāt. I.Liepiņam arī tika adresēts ieteikums vērsties tiesā, ja viņš uzskata, ka ir aizskartas viņa kā deputāta tiesības. Deputāts Normunds Mazūrs opozīcijas uzvedību nodēvēja par “skaistu teātra spēlēšanu”, “pozu” un “opereti”. Deputāts opozīcijai atgādināja: “Mēs visi šeit esam kolēģi, lai kāda būtu politiskā laiva.”
Domes 24.janvāra ārkārtas sēdē apjomīgais budžeta jautājums tika skatīts divos lasījumos. Tas varēja kļūt par sava veida attaisnojumu lielajai steigai, jo divi lasījumi dod iespēju ilgāk domāt, jautāt, noskaidrot, ierosināt. Tomēr abi šie lasījumi tika sasteigti vienā dienā, bet deputātu diskusiju ierobežoja pašvaldības nolikuma 71.punkta piesaukšana - “uzstājoties debatēs, katram runātājam tiek dotas ne vairāk kā trīs minūtes” un “debatēs par attiecīgo jautājumu var uzstāties ne vairāk kā divas reizes”.

Izpilddirektori noved līdz asarām
Jāpiebilst, ka budžeta izskatīšana divos lasījumos nebija pašvaldības administrācijas ideja. Ierosinātāji bija seši opozīcijas deputāti (Andris Vējiņš, G.Pūcīte, I.Liepiņš, A.Savickis, Larisa Cīrule, Indra Caune), pamatojoties uz pašvaldības nolikuma 59.punktu. Šāda kārtība paredzēja iespēju saņemt papildu vai precizējošu informāciju, bet debates var pārtraukt, ja par to nobalso ne mazāk kā 2/3 klātesošo deputātu. Starp pirmo un otro lasījumu bija apmēram pusotru stundu liels starplaiks. Tikmēr deputāti varēja vēlreiz pārdomāt budžeta saturu, lai uzdotu papildu jautājumus pirms otrā un galīgā balsojuma. Tomēr jau pēc budžeta pirmā lasījuma opozīcijas spiediens līdz asarām noveda pašvaldības izpilddirektori Lienīti Reinsoni, kurai šī domes sēde savā ziņā izvērtās par viņas profesionalitātes publisku izvērtēšanu. Koalīcijas deputāti metās aizstāvēt izpilddirektori, sakot viņai un darbinieku komandai pateicības vārdus . Izskanēja, ka budžeta sastādīšanai veltītas ne tikai darba, bet pat nakts stundas.
Domes sēdē pirmajā budžeta lasījumā sākumā piedalījās 15 no 17 deputātiem un par pašvaldības 2020.gada budžetu nobalsoja 9 deputāti, pret bija 4 – A.Savickis, L.Cīrule, A.Vējiņš, G.Pūcīte. No sēdes pirms balsošanas aizgāja Ilze Mezīte, kurai bija neatliekami tiešā darba pienākumi. Uz sēdi nebija ieradušās deputātes Lāsma Gabdulļina un Indra Caune. Otrajā un galīgajā budžeta lasījumā par bija 9, pret – 3 (A.Vējiņš, A.Savickis, L.Cīrule) deputāti. I.Liepiņš balsojumā nepiedalījās, paziņojot, ka savu viedokli par to paudīs rakstiski. Arī otrajā budžeta lasījumā klāt nebija un tāpēc nebalsoja I.Mezīte. Objektīvu iemeslu dēļ no budžeta otrā lasījuma sēdes bija atprasījusies G.Pūcīte. Nepiedalījās arī L.Gabdulļina un I.Caune.
Deputāti debatēs izteicās spilgti. Lūk, daži citāti! Tā Gunārs Ciglis teica: “Man pašvaldībā ir 30 gadu pieredze, un es varu pateikt, ka šajos gados es neesmu redzējis nevienu godīgu valsts budžetu, nevienu godīgu pašvaldības budžetu. Kas ir budžets? Tā ir no iedzīvotājiem ar vardarbīgām metodēm izņemtas naudas pārdalīšana kopīgu nepieciešamo pasākumu īstenošanai.”
A.Vējiņš gan ārkārtas finanšu, gan ārkārtas domes sēdē pauda satraukumu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanos pašvaldības budžetā. Viņš teica: “Visticamāk, cilvēku paliek mazāk. Es arī skaidri un gaiši norādīju, ka ir vesela virkne izdevumu pozīciju, kurās pašvaldība nerīkojas kā godīgs saimnieks. Mēs šos līdzekļus pārtērējam - dzīvojam tādā, piedodiet, mūžīgajā ballītē. Saprotot, ka šobrīd nav jēgas laiku tērēt diskusijai, es uzskatu – šis budžets izdevumu pozīcijā no pašvaldības puses ir negodīgs. Tā nav godprātīgi tērēta nauda.”

Novada svētki tomēr būšot
“Es uzstāju!” tā par to, ka ir tomēr jāatjauno novada svētku tradīcija, sacīja I.Mezīte gan finanšu komitejas sēdē 23.janvārī, gan domes 24.janvāra ārkārtas sēdē. Viņa teica, ka tā domā ne tikai viņa pati, bet arī daudzi vietējie iedzīvotāji, kuri par šo tēmu ir runājuši ar deputāti. “Tas nav tikai mans untums,” akcentēja deputāte.
Šogad novada svētki patiešām Kultūras pārvaldes plānos nav ierakstīti. L.Reinsone sacīja, ka ir diskutēts par šo jautājumu. Esot vajadzīga atbilstoša norises vieta un aktivitātes, kuras derētu novada svētku formātam, piemēram, pilsētas svētki Gulbenē vai Stāmerienas pils pasākums. Esot jāvērtē arī kultūras darbinieku kapacitāte, jo šogad galvenais akcents tiek likts uz XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem Rīgā, kas notiks no 6. līdz 12.jūlijam. L.Reinsone norādīja, ka sarunās ar kultūras nozares darbiniekiem esot “izkristalizējies” viedoklis “par sliktu novada svētkiem”. Izpilddirektore uzskata, ka būtu jāorganizē sanāksme par šo jautājumu.
N.Audzišs pauda, ka būtu “jāorientējas uz to, ka šogad noteikti būs novada svētki”, organizatoru darba grupā būšot jāaicina arī I.Mezīte. Viņa ironizēja, ka vienmēr pēc saviem ierosinājumiem tiek iekļauta darba grupā, tā bijis ar latvāņu apkarošanas ideju. “Katram jādara savs darbs,” teica deputāte, piebilzdama, ka viņa nebūšot “diriģente” novada svētkiem. I.Mezīte uzsvēra, ka novada cilvēkiem vajag pēc iespējas vairāk kopā būšanas svētku, jo tas iedvesmojot. Atmiņas par līdz šim organizētajiem novada svētkiem iedzīvotājiem esot ļoti labas. “Nevajadzēja ne Intaru Busuli pieaicināt, ne ļoti dārgu citu koncertu,” teica I.Mezīte. Tā kā pašvaldība atbalstot tautas mākslas kolektīvus, esot tikai normāli, ja tie sevi parāda novada svētkos.
Viena šāda novada svētku norises vieta varētu būt arī Litene. 23.janvāra finanšu ārkārtas sēdē deputāti A.Savickis un G.Ciglis aktualizēja nepieciešamību remontēt estrādes grīdu, kur viens dēlis esot ielūzis un kāds cilvēks pagājušajā gadā pasākuma laikā pat guvis vieglu kājas traumu. Atklājās, ka Litenes estrādes grīdas remonts nav iekļauts šāgada pašvaldības budžeta plānā. Taču 24.janvāra domes ārkārtas sēdē L.Reinsone ziņoja, ka deputātu rosinājums ir ņemts vērā un Litenes estrādes grīdas remontam ir ieplānoti 30 tūkstoši eiro.
L.Cīrule aicināja pašvaldībā palielināt bērna piedzimšanas pabalstu. Šobrīd tie ir 150 eiro par katru dzimušo bērnu. N.Mazūrs pārmeta, ka kolēģe šo ieteikumu ir izteikusi pēdējā brīdī pie pašvaldības budžeta apstiprināšanas. S.Gžibovskis uzsvēra, ka L.Cīrules ieteikums ir labs un varbūt pat vajadzētu novadā dubultot bērna piedzimšanas pabalstu, ņemot vērā, ka bērnu novadā nedzimst nemaz tik daudz.

Fakti

◆ Gulbenes novada pašvaldības pamatbudžets 2020.gadam ieņēmumos veido vairāk nekā 25,9 miljonus eiro, izdevumos – 29,5 miljonus eiro. Aizņēmumu atmaksai tiks tērēts 1,1 miljons eiro.

◆ Prognozētais novada pašvaldības iedzīvotāju ienākumu nodoklis – 10 miljoni eiro, kas ir par 232 tūkstošiem eiro mazāk nekā 2019.gadā.
◆ No pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda Gulbenes novada pašvaldība saņems 5,9 miljonus eiro, kas ir par 1,1 miljonu eiro vairāk nekā 2019.gadā.
◆ Plānotie ieņēmumi no azartspēļu nodokļa pašvaldībai šogad ir 18,8 tūkstoši eiro - tikai 5 procenti no šiem ieņēmumiem, pārējo paņems valsts (2019.gadā pašvaldība no šā nodokļa paturēja 25 procentus - 70,8 tūkstošus eiro).
◆ Garantētais minimālais ienākums vienai personai – 64 eiro mēnesī (par 11 eiro vairāk nekā iepriekš).
◆ Novada teritorijā ir plānots ieviest atskurbināšanas pakalpojumu.

no Pašvaldības prezentācijas materiāliem

Šāgada projekti

◆ Ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu: infrastruktūras uzlabošana uzņēmējdarbības attīstībai Brīvības ielas zonā; vispārējās izglītības iestāžu mācību vides uzlabošana; veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi; energoefektivitātes projekti; “Parki bez robežām”.
◆ Ar Lauku atbalsta dienesta starpniecību: meliorācijas sistēmu atjaunošana Rankā un Druvienā; biedrības “Sateka” atbalstītie projekti Galgauskā, Šķieneros, Stāķos, Litenē, Druvienā.

◆ Pašvaldības finansējums:
◆◆ apkures sistēmu maiņa Druvienā, Līgo, Staros;
◆◆ saules enerģijas izmantošana pašvaldības administratīvajā ēkā;
◆◆ Gulbenē - Baložu ielas un Raiņa ielas pārbrauktuves sakārtošana, Spārītes parka labiekārtošana, asfalta seguma atjaunošana Gaitnieku ielā 8a;
◆◆ jumta maiņa Daukstu pagasta pārvaldes ēkai un Rankas kultūras namam;
◆◆ Stāķu skolas notekūdeņu un kanalizācijas sistēmas būve;
sētas uzlikšana bērnudārza “Ābolīši” ēkām Lejasciemā, Jaungulbenē, Stāmerienā;
◆◆ Tirzas sporta laukuma izveide (2.kārta);
◆◆ Gulbīšu parka metu konkurss Gulbenē;
◆◆ videonovērošanas sistēmas izveide Gulbenē (Spārītes parks, rotācijas aplis, Blaumaņa un Rīgas ielu krustojums, muzejs, Baložu un Brīvības ielas krustojums, kultūras centrs, autoosta) un Tirzas pamatskolā;
◆◆ Latviskās dzīvesziņas centra 2.stāva telpu remonts Druvienā;
◆◆ Druvienas vecās skolas-muzeja jumta remonts;
◆◆ Jaungulbenes baseina sienu stiprināšana;
◆◆ bērnudārzu telpu remonts;
◆◆ remonts telpās, kur Gulbenē izvietota ekspozīcija “Dzelzceļš un Tvaiks”;
◆◆ automašīnu iegāde Beļavas, Jaungulbenes, Lizuma, Lejasciema, Tirzas, Līgo pagastu pārvalžu, kā arī Kultūras pārvaldes un Sporta pārvaldes vajadzībām;
◆◆ flīģeļa iegāde Gulbenes mūzikas skolai; 32 datoru iegāde novada bibliotekāru darba vajadzībām.

◆ Tehnisko projektu izstrāde objektiem:
◆◆ stāvlaukums un apgaismojums Beļavā, Avotu ielā 2;
◆◆ Skolas ielas iekšpagalma detaļplānojums Gulbenē;
◆◆ stāvlaukums pie Stāķu sporta zāles;
◆◆ laukums pie Lejasciema skolas; skrejceļa sakārtošana sporta laukumā blakus novada valsts ģimnāzijai;
◆◆ Stāmerienas pils iekštelpu rekonstrukcija;
◆◆ Stāmerienas tautas nama pamatu siltināšana;
◆◆ Tirzas kultūras nama kāpņu restaurācija.

no Pašvaldības prezentācijas materiāliem

Pašvaldības iniciatīvas

◆ No Jaungulbenes “Sila” pārdošanas 100 tūkstošus eiro ir paredzēts izmantot ielu apgaismojumam Jaungulbenē, Beļavā, Galgauskā, Lizumā, Strados, Tirzā un Lejasciemā.

Pašvaldība 2020.gadā atvēlēs:
◆ pusdienu izmaksu segšanai izglītojamajiem – 450 tūkstošus eiro;
◆ izglītības atbalstam – 37 tūkstošus eiro;
◆ atbalstam par sasniegumiem sportā – 8,6 tūkstošus eiro;
◆ sporta atbalstam – 91 tūkstoti eiro;
◆ bērnu dzimšanas pabalstiem – 29 tūkstošus eiro;
◆ politiski represēto atbalstam – 10 tūkstošus eiro;
◆ Černobiļas AES avārijas seku likvidētāju atbalstam – 2 tūkstošus eiro;
◆ sociālajiem pabalstiem – 18 tūkstošus eiro;
◆ uzņēmējdarbības sākšanas atbalstam – 50 tūkstošus eiro;
◆ daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes atbalstam – 7 tūkstošus eiro;
◆ kanalizācijas pieslēgšanas privātmājām atbalstam – 25 tūkstošus eiro;
◆ daudzdzīvokļu māju teritorijas labiekārtošanas atbalstam – 20 tūkstošus eiro.
◆ No visa kopbudžeta 1 procents tiks atvēlēts iedzīvotāju iniciatīvu atbalstīšanai. Ar savām iniciatīvām pašvaldībā varēs vērsties ikviens tās iedzīvotājs, kas sasniedzis 16 gadu vecumu.
Avots: no Pašvaldības prezentācijas materiāliem

Kultūrai:
◆ kultūras/tautas namiem, amatiermākslai – 1,57 miljoni eiro;
◆ bibliotēku nozarei – 894 tūkstoši eiro;
◆ muzejiem, kultūrvēsturiskā mantojuma centriem – 372,9 tūkstoši eiro;
◆ novada pasākumiem – 80 tūkstoši eiro;
◆ atbalstam par sasniegumiem kultūrā – 21 tūkstoti eiro.

no Pašvaldības prezentācijas materiāliem

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Izdzīvošanas vai iespēju budžets?

Kategorijas