Cēsis: veselīgi našķi un īsti dzērieni

2020. gada 31. janvāris 10:14

1464

Šķiet, Cēsis var lepoties ne tikai ar savu šarmu, bet arī ar darbīgajiem cilvēkiem. Pirms apmēram pieciem gadiem Cēsīs durvis vēra koprades jeb kopā strādāšanas māja “Skola 6”. Gribētāju tajā strādāt netrūkstot. Uzņēmējai Dainai Eglītei-Antonai šajā mājā ir darbnīca “Labas saknes”, kur viņa gatavo dažādus veselīgus našķus no Latvijas dārzeņiem.

Viss sācies ar burkāniem
Uzņēmumā “Labas saknes” darbojas ģimene trīs paaudzēs. Kāds audzē, laista, ravē un novāc dārzeņus, cits veic grāmatvedību. Arī pie degustācijas uzņēmējai palīdz viens no trīs dēliem, bet aiz loga vīrs ratiņos vizina jaunāko dēliņu.

“Burkānu mīlestība mums sākās sen - pirms kādiem desmit gadiem. Mums šķiet, ka burkāns ir ne tikai favorīts, bet arī dobes karalis, jo burkānos ir daudz vērtīgu vielu: vitamīni, minerālvielas, fitoncīdi. Laikā, kad slimības klejo apkārt, katru dienu vajag apēst vidēju (100 grami) burkānu dienā, lai stiprinātu savu imūnsistēmu,” stāsta uzņēmēja.

Sākumā viņi no burkāniem spieduši sulu, bet biezumus barojuši lopiem. Kad lopu vairs nebijis, domājuši, kur likt biezumus.

“Burkānu biezumi ir vēl vērtīgāki par pašu sulu, jo satur diezgan daudz šķiedrvielu. Eksperimentējām divus trīs mēnešus, likām klāt sēklas un dārzeņus, mēģinājām to masu dabūt tādu, lai bez kaltēšanas var noturēt rokās un saukt par veselīgu burkānu maizi - bez miltiem, bez olām, bez jebkādām citām papildus pievienotām garšvielām. Sākumā uzradās maize, bet, ejot pie citām mammām un dodot pagaršot, lai izsaka savas domas, mammas burkānu maizes šķēlīti lauza gabalos. Un tad mēs domājām, kāpēc mums jāražo maize, ja mēs varam gatavot mazus kantainus gabaliņus - kraukšķīgus veselīgus čipsus. Tie nav jālauž un ir kā uzkoda,” stāsta D.Eglīte-Antona.

Kad ir nodegustēti trīs veidu veselīgie čipsi, kuros ir, piemēram, burkāni, lapu kāposti (kalē), sīpoli, pētersīļi, tomāti, paprika, spināti, dilles, var ķerties pie konfekšu gatavošanas. Veselīgās augļu konfektes ir saldas, bet tajās nav cukura. Tās gatavo no žāvētiem augļiem un sēkliņām. “Var dot bērniem, lai enerģijas līmenis ir ilgākam laikam un nav “uzšauts gaisā”. Žāvētie augļi nodrošina maratona iešanu vai garu pastaigu. Visu to masu kaltējam, kas ir viens no retajiem veidiem, kad dārzeņos saglabājas visas minerālvielas. Kaltē līdz 45 grādu temperatūrā,” saka D.Eglīte-Antona.

Arī mums uz galda ir brūnas masas pikuči, no kuriem veļam mazas apaļas bumbiņas – konfektes. Tad bumbiņas ir iespējams apviļāt, piemēram, piparmētru vai aveņu miltos un konfektes ir gatavas. Piebildīšu, ka aveņu milti garšo vienkārši fantastiski!

Ikvienai gaumei katrā dzīves situācijā
Savukārt Amatas novada aDrabešu pagasta “Līvos” saimnieko novadnieks Mārtiņš Kurmis, kurš skolā gājis Druvienā. Viņš pēc profesijas ir celtnieks, bet tagad darbojas uzņēmumā SIA “Veselības laboratorija”. Varētu domāt, ka tur top kādas zāļu tējas vai veselīgi našķi, bet nekā - tur tiek ražoti pašmāju stiprie alkoholiskie dzērieni. Tiesa, arī medicīnā izmanto spirtu, tātad tikai jāievēro mērs.

Uzlējumi tiek gatavoti tikai no Latvijas augiem un augļiem, bet degustācijā var uzzināt gan par uzņēmuma sarežģīto tapšanas vēsturi, gan par dzērienu ražošanas procesu. M.Kurmis īpaši uzsver, ka “Veselības laboratorija” ir pirmais un vienīgais mājražotājs Latvijā, kura tehnoloģiskie procesi spējuši nodrošināt izcilas kvalitātes spirtu, kas pārbaudīts un attīrīts ar laboratorisku precizitāti.

Uzņēmējs lepojas ar savu astoņu ogu uzlējumu jeb Ziemassvētku liķieri.

“Meža zemene, mellene, lācene, meža avene, ķirsis, upene, brūklene, dzērvene - šis ogu salikums ir tāds, ka viens pār otru nedominē, bet, ja pielikšu kādu pīlādzi klāt, viss dzēriens būs sabojāts. Katrs sajūt savu garšu. Garšas kārpiņas mums ir atšķirīgas, un vienam būs ķirsis, citam - upene, vēl cits teiks, ka brūklene vai meža zemene. Bet vispirms jau jāzina, kas tur iekšā, tikai tad tu vari secināt. Ja tev iedos tādu dzērienu, tu jau nesapratīsi, kas tas ir. Tāpēc jau mēs esam laboratorija, un man iekšēji ir tāda pārliecība, ka vajag uztaisīt kaut ko tādu īsti latvisku. To dzērienu jau ir milzīgi daudz, bet mums ir unikālas ogas,” uzskata M.Kurmis.

Uzņēmumam viena kundzīte sezonas laikā salasa lielāko daļu ogu - apmēram pusotru tonnu, viņa spēj labā gadā salasīt 25 litrus meža zemeņu. “Gan ogu garša, gan stiprums ir jāsabalansē tā, lai nebūtu ne ko pielikt, ne ko atņemt,” saka M.Kurmis.

Sadarbībā ar “Latvijas ķiploku” top ķiploku šņabītis, bet pavasarī uzņēmums, iespējams, sāks sadarbību ar bērzu sulu pārstrādātāju.

Nesen “Līvos” ieradušās ceļotājas blogeres, kuras visur kur pasaulē bijušas. Viņas pārsteidzis tas, ka vienā mazā valstī, par kuru viena otra pat dzīvē nebija dzirdējusi, vienā sezonā izaug tik bagātīgs augļu un ogu klāsts.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Cēsis: veselīgi našķi un īsti dzērieni

Kategorijas