Kazāks: Bankas kredīta vietā biežāk sākušas piedāvāt līzinga pakalpojumus

Bankas kredīta vietā biežāk sākušas piedāvāt līzinga pakalpojumus, trešdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
Savukārt Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste, komentējot 2020.gada tendences ekonomikā Eiropā un Latvijā, norādīja, ka banku sektorā uzņēmumu kreditēšana arvien saglabājas vāja, un kredīttemps pagājušā gada nogalē ir samazinājies.
Viņš skaidroja, ka kredītu izsniegšanas nosacījumi kļuvuši stingrāki saistībā ar nenoteiktību finanšu sektorā. Bankas kļuvušas piesardzīgākas, to riska apetīte ir samazinājusies.
Atbildot uz komisijas vadītāja Mārtiņa Bondara (AP) jautājumu, kamdēļ tas tā noticis, Rudkaste skaidroja, ka tad, kad ir pārmaiņas, kas rada zināmu neziņu, dabīgā reakcija ir rīkoties prātīgi un nogaidīt. Līdzīgi esot arī banku sektorā - -izaugsme kļūstot lēnākai, pastāv sabremzēšanās riski. Viņš norādīja, ka Latvijas uzņēmējdarbības finansēšanas avoti ir ļoti centriski un ilgākā perspektīvā banku interesēs būtu dažādot finansēšanas avotus.
Tikmēr Latvijas Bankas prezidents uzsvēra, ka Latvijas ekonomikas interesēs ilgtermiņā ir diversificēt finanšu struktūru. Viņš arī vērsa uzmanību, ka banku finanšu struktūra Latvijā mainās un kredīta piešķiršanas vietā tās biežāk sākušas piedāvāt līzinga pakalpojumus.
"Līzings pēdējo gadu laikā audzis ar divciparu skaitļiem, finanšu struktūra varētu būt norotējusi no kredītizsniegšanas uz līzingu," sacīja Kazāks, skaidrojot, ka lielākie līzingu devēji ir banku meitas kompānijas. Tomēr, ja iepriekš līzinga finansējumam bija straujš pieaugums (2018.gadā virs 10%), tad 2019.gadā tas sācis mazināt tempus un, piemēram, septembrī vairs bija tikai 1,4% līzinga pieaugums gada laikā.
Komentējot to, kādēļ sarukusi banku aktivitāte aizdevumu izsniegšanai nekustamā īpašuma iegādei, viņš norādīja, ka bankām pārsvarā ir dažādi riska ierobežojumi. Pieprasījums aizdevuma nekustamā īpašuma iegādei var pastāvēt, bet bankas šo segmentu savā portfelī vairs negrib palielināt, jo to pārējais kredītportfelis aug mazāk strauji.
Pēc viņa sacītā, lai arī Eiropā monetārā politika ir atbalstoša, Latvijā Eiropā atbalstošās monetārās politikas pozitīvo ietekmi kavējusi lēnāka kreditēšana un augstākas procentu likmes.
Kategorijas
- Afiša
- Sporta pasākums
- Izstāde
- Koncerts
- Balle
- Teātris
- Pasākums
- Baznīcā
- Meistarklase
- Kino
- Izlaidums
- Jauniešiem
- Senioriem
- Bibliotēkā
- Bērniem
- Tirdziņš
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Palīdzēsim ķepaiņiem!
- Mēs pamanījām!
- Citas ziņas
- Atbildam lasītājiem
- Reklāmraksti
- Veselība
- Kultūra un izklaide
- Dzīvespriekam
- Konkursi
- Horoskopi
- Sports
- Cope un medības
- Vietējās ziņas
- Kriminālziņas
- VĒLĒŠANAS 2017
- SAEIMAS vēlēšanas
- Pašvaldību vēlēšanas
- Vārds deputāta kandidātam!
- Latvijas ziņas
- Noderīgi
- Interesanti
- Eiropas Savienībā
- Laika ziņas
- Skolēnu, jauniešu aktivitātes
- Statiskas lapas
- Ceļojumi
- Ēdamprieki
- Projekti
- Projekts "Riska bērni"
- Projekts "Saimnieko gudri"
- Projekts "Kam ticēt?"
- Projekts "Medijs vai mediju izstrādājums?"
- Projekts "Paver plašāk logu no senatnes"
- Projekts "Mediju kritika"
- Projekts "10 gadi Gulbenes novadā - vai veiksmes stāsts?"
- Projekts "Rūpēsimies par vidi!"
- Projekts "Mediju projekts"
- Projekts "Vide"