Dzīve viduslaiku garā

2020. gada 31. janvāris 00:00

2157

2017.gadā Ilona “Facebook.com” pamanīja paziņojumu, kurā aicina piedalīties viduslaiku realitātes projektā “Uz savas ādas”. Projektam pieteikusies, jo bijusi liela interese. Tas bija pirmais solis, lai vērtu durvis uz viduslaiku pasauli, kaut gan tas viņu interesējis jau sen, bet nebijis iespējas tam pievērsties. Viņa apmeklēja zobenu cīņas treniņus, šāva ar loku, iemēģināja roku dažādos viduslaiku amatos, kalēja vadībā varēja mācīties izkalt vienkāršas lietas – naglas, bultu uzgaļus un vienkāršus nažu asmeņus. Notika arī dažādas lekcijas par dzīvi Latvijas teritorijā viduslaiku periodā. Projekta laikā viņa izturēja dzīvi viduslaiku garā. Tā finālā Ilona atklātā cīņā sacentās ar citiem savu prasmju demonstrēšanā plašākai publikai, lai parādītu savu raksturu un spēku. “Esmu piedalījusies zobenu cīņā, kad cīnās viens pret otru. Tas nav viegli, jābūt labai fiziskajai sagatavotībai, bet pamatus esmu iemācījusies. Lai turpinātu vēl nopietnāk, tad jārēķinās ar to, ka mācības notiek Rīgā,” stāsta Ilona.
Bija arī citi pārbaudījumi - jāšauj ar loku, jāmet šķēpi, naži. Tas viss notika smagās folkmūzikas un seno amatu festivālā “Zobens un lemess”. Pēc šī pasākuma Ilona kārtējo reizi tikai pārliecinājusies, ka tas ir tas, kas viņu patiesi saista.
Ilona atminas, ka 2012.gadā Gulbenē arī bija iespēja izbaudīt senatnes atmosfēru. Notika senlatviešu ieroču, rotu, apģērbu, sadzīves priekšmetu demonstrējumi. Toreiz aizgājusi kā skatītāja. “Mērīju lībiešu rotas. Aizgāju, ziņkārības dzīta, un gribēju arī pati pamēģināt. Kad ieraudzīju projektu “Uz savas ādas”, sapratu, ka man to vajag. Bija pienācis laiks,” viņa saka.
Ilona ir mācījusies Lejasciema vidusskolā. Vēsture viņu ir aizrāvusi jau skolas laikā, īpaši mitoloģija. “Man vēsturi mācīja Aldis Doropoļskis. Kā tiku pie vēstures grāmatas, uzreiz šķīru vaļā nodaļu par mitoloģiju, jo tā man bija jāizlasa pirmā,” stāsta Ilona.

“Sirojums” pēc iespaidiem
Ilonai vēl joprojām spilgti atmiņā palicis apvienības “Exercitus Rigensis” rīkotais pārgājiens “Ziemeļu sirojums”. “Sanākam kopā vienādi domājoši cilvēki, piedalāmies dažādos pasākumos, kur mūs uzaicina, dodamies pārgājienos. 2018.gadā izlēmām braukt “sirojumā” uz Skandināviju. “Sirojums” bija pēc iespaidiem, ne jau kādu aplaupīt. Visa pārgājiena laikā, kas ilga vairākas dienas, bijām tērpušies vikingu tērpos, un tas nebūt nebija viegli. Mūsdienu apģērba mums līdzi nebija. Tā arī tur staigājām, veikalos tādi gājām. Norvēģijā sastaptie cilvēki mūs sauca gan par vikingiem, gan tūristiem, kā arī vietējie mūs fotografēja. Arī šeit ir cilvēki, kas mani dēvē par vikingu. Katrā ziņā pārgājiens bija interesants. Mums bija izstrādāts savs maršruts, uz kādām vietām doties. Man ļoti patika Lapzemē. Gulējām ārā, bija auksti, līdzi kažokādas, nekādu paklājiņu vai guļammaisu. Devāmies arī uz galējiem ziemeļiem - Nordkapu. Iespaidīgi! Šo vietu es ļoti vēlējos redzēt. Daba skarba, bet man patīk. Man patīk arī kalni,” stāsta Ilona.
Viņa labprāt dodas arī garos pārgājienos uz mūsu novada pilskalniem, kā arī meklē svētavotus. “Primārais man ir Gulbenes novads. Tas, kas ir mums. Man patīk Lazdukalna pilskalns, Krapas pilskalns, jo tie ir vareni, kā arī savs vietējais Krāču pilskalns. Tur ir patīkami uzturēties,” atzīst Ilona. Lejasciemā ir kāds avots, kuru tautā dēvē par īpaši dziedniecisku – Cincu acu avots. Esot nostāsti, ka kādreiz dāmas ir devušās uz šo avotu dziedināties. Arī to Ilona ir meklējusi un atradusi. “Būtu jāsaved kārtībā tas avotiņš,” viņa secina.
Ilona aizraujas arī ar loka šaušanu. Viņai pašai ir savs viduslaiku loks, kuru speciāli izgatavojis meistars. “Man ir arī viduslaiku bultu maks vikingu stilā,” saka Ilona. Ja ir iespēja, viņa piedalās arī sacensībās, piemēram, loka šaušanas biatlonā “Apšuriņķi”, kā arī darbojas loka šaušanas klubā “Ķekavas Šautra”.

Piedalās tematiskās fotosesijās
Ilona lepojas, ka viņai pašai ir savs vikingu un lībiešu tērps. To, kas ir vienkāršāks, cenšas darināt pati, bet, kas sarežģītāks, piemēram, vikingu vilnas kleita, to darinājusi meistare. “To nav viegli darināt,” uzsver Ilona. Viņa vēlas iemācīties seno laiku kaula adatas pinumu. “Tā ir senā adīšana. Pati vēlos iemācīties darināt arī tērpus un kaut ko jau mēģinu,” saka Ilona.
Viņai ir plašs dažādu seno rotu klāsts: meža cūkas zobu auskari, greznas saktas, dažādas kaklarotas, stilizēts kronis, kura dizainu izdomājusi pati, bet ideju realizējusi kāda meistare. “Gribu iemācīties pati izgatavot šādas rotas. Palaikam notiek pasākumi, kuros šādas prasmes māca – izkalt gredzenu, aproci. Pati šobrīd gatavoju rotas no dabas materiāliem, īpaši gliemežvākiem,” stāsta Ilona.
Viņa cer, ka kādreiz šis vaļasprieks - seno laiku rekonstrukcija - varētu kļūt arī par viņas darbu, kad būs apgūtas prasmes darināt tērpus, rotas, apavus. “Ja es to visu iemācīšos, tad arī Gulbenē varētu organizēt dažādas nodarbības, kaut gan cilvēki vairāk interesējas par loka šaušanu. Tā ir populārāka,” novērojusi Ilona.
Viņa sevi raksturo, kā sava ceļa gājēju. “Man ir arī šamaņu bungas. Tās izmantoju, kad meditēju, un meditēju es dabā, jo telpā to nav iespējams darīt. To man vajag, lai justos labāk,” atklāj Ilona. Viņai ir vēl viena aizraušanās - Ilona piedalās tematiskās fotosesijās, kurās pārtop par kādu interesantu tēlu, kas tiek veidots saistībā ar vēsturi un raksturu. “Visvairāk man patīk pārtapt par raganu, burvi vai meža meitu,” saka Ilona.

Biedrības “Exercitus Rigensis” vadītājs Juris Ņečajevs:

“Ar vēstures rekonstrukciju biedrība nodarbojas vairāk nekā 14 gadus, bet oficiāli reģistrēta tikai 2015.gadā. Šobrīd biedrībā ir 39 biedri. Mūsu mērķis ir pētīt Latvijas vēstures viduslaiku periodu. Balstoties uz vēstures avotiem, maksimāli precīzi kopējam tālaika sadzīves priekšmetus, apģērbu un bruņojumu. Praksē lietojot šīs seno priekšmetu kopijas, cenšamies labāk izprast to pareizu pielietojumu, analizējam vēsturnieku pētījumus un salīdzinām tos ar mūsu gūto pieredzi. Regulāri rīkojam īpašus pasākumus gan vēstures rekonstruktoriem, gan interesentiem no malas. Katru gadu piedalāmies aptuveni 20 dažādos vēstures tematikai veltītos pasākumos gan Latvijā, gan ārpus tās. Organizējam īpašas nodarbības amatu pētīšanai un apguvei, kā arī treniņus, kas saistīti ar viduslaiku karamākslu. Ilona Plociņa biedrībā ir vairāk nekā divus gadus un aktīvi piedalās dažādās mūsu biedrības aktivitātēs.”
Vizītkarte

◆ Pseidonīms: Helga Midnattsol.
◆ Dzimtā puse: Sinole.
◆ Dzīvo: Gulbenē.
◆ Pēc horoskopa: Dvīnis.
◆ Bērni: meitas Beverīna un Aurora.
◆ Mācījusies: Lejasciema vidusskolā, Rīgas 1. medicīnas koledžā, kādu laiku strādājusi slimnīcā Rīgā, bet interesē netradicionālā medicīna.
◆ Dien: Zemessardzes 25. kājnieku bataljonā, kur iestājās, patriotisku jūtu vadīta.
◆ Darbojusies: vienu sezonu Gulbenes Tautas teātrī.
◆ Raksta: dzeju, bet tā pagaidām vēl nekur nav publicēta.
◆ Patīk: aktīvs dzīvesveids - skriet, nūjot.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Dzīve viduslaiku garā

Kategorijas