Turpina popularizēt ideju par vienu skolu Gulbenē

2020. gada 31. janvāris 00:00

3282

Turpina popularizēt ideju par vienu skolu Gulbenē

Vētra ūdensglāzē tomēr, kaut neliela, bija - tā var sacīt par Gulbenes novada Izglītības pārvaldes 29.janvārī organizēto tikšanos pilsētas skolu 6. līdz 11.klašu skolēnu vecākiem.
Sapulcēšanās vieta bija Gulbenes 2.vidusskolas zāle. Interesentu netrūka. Bija ieradušies ne tikai vecāki, bet arī pa kādam skolēnam un, protams, skolotāji, starp kuriem bija arī novada valsts ģimnāzijas direktore Lidija Ķeķere un 2.vidusskolas direktore Inese Ubaga.
“Dzirkstele” uzrunāja gulbenieti Agri Upīti, kurš ir divu Gulbenes 2.vidusskolas skolēnu tētis. Viņš pastāstīja, ka vienam bērnam gaidāmās izmaiņas izglītībā ir aktuālas, otram – vairs ne. “Man ir, protams, savs subjektīvais viedoklis. Mans puika mācās 7.klasē, es negribētu, ka viņam būtu jāmaina skola,” sacīja A.Upītis. Viņš arī atzina, ka līdz galam pagaidām nav iedziļinājies, kā vidusskolas posmā notiks mācību process saistībā ar tā saucamajiem izglītības “groziem”. A.Upītis teica: “Ja jau 9.klasē skolēnam ir jāizvēlas priekšmeti, kurus mācīsies padziļināti, tas īstenībā ir diezgan liels “sviests”.”
Tikšanās sākās ar aicinājumu vecākiem sadalīties pa grupām, lai sagatavotu savu skatījumu un priekšlikumus par turpmākajiem izglītības īstenošanas modeļiem Gulbenē. Klāt bija arī Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Normunds Audzišs, vairāki deputāti un, protams, pašvaldības Izglītības pārvaldes darbinieki ar vadītāju Edīti Kanaviņu priekšgalā.

Vidusskolēnu skaits ir nepietiekams
Uzrunājot klātesošos, E.Kanaviņa informēja ne tikai par gaidāmajām pārmaiņām izglītības satura un pieejas ziņā, kas vidusskolas posmu skars jau tuvākajā laikā – nākamajā mācību gadā. Viņa akcentēja, ka nav vēlmes iznīcināt, bet gan saglabāt visu to vērtīgo, kas ir pilsētas skolās. “Stāsts ir par labākajiem risinājumiem,” viņa teica.
Šobrīd Gulbenē no trim ēkām, kas tiek izmantotas bērnu skološanai, divās jau esot pienācīgi sakārtota fiziskā vide. Pavasarī sākšoties remonti trešajā ēkā. Problēma, ka vidusskolēnu skaits Gulbenē kopumā šobrīd esot salīdzinoši mazs – akcentēja E.Kanaviņa.
Izglītības un zinātnes ministrija virza pieņemšanai Ministru kabinetā, ka turpmāk minimālais skolēnu skaits vidusskolas posmā (no 10. līdz 12.klasei) būs 120 skolēni. Atsevišķās situācijās tas īsu laiku varēs būt mazāks – līdz 90 skolēniem. Šobrīd Gulbenes 2.vidusskolā posmā no 10. līdz 12.klasei mācās 117 skolēni, novada valsts ģimnāzijā – 89. E.Kanaviņa atzina, ka abas minētās skolas šobrīd redz savas pastāvēšanas iespējas kā divas atsevišķas skolas.
Novada Izglītības pārvaldes vadītāja piedāvāja apspriest dažādus variantus. Arī abu pilsētas skolu saglabāšanu, kurās katrā tiktu īstenota izglītība no 1. līdz 9.klasei. Tādā gadījumā no jauna tiktu dibināta trešā skola Gulbenē – vidusskola skolēniem no 10. līdz 12.klasei.
Viss būtu labi, bet pilsētas kopējais vidusskolēnu skaits šobrīd ir neliels, lai ar tādu pastāvētu atsevišķa izglītības iestāde – pauda E.Kanaviņa. Valstī vispār netiekot šobrīd piedāvāts šāds modelis. “Mēs varētu nākt ar ierosinājumu! Bet tad mums vajadzētu vismaz 300 vidusskolēnus,” viņa teica. Pēc pašreizējām aplēsēm visā Gulbenes novadā (kopā ar Lizuma un Lejasciema vidusskolu 10. līdz 12.klašu skolēniem) ir tikai 245 vidusskolēni. Vai ir citi varianti? Valsts nostāja ir, ka, piemēram, sākumskolā (no 1. līdz 6.klasei) jābūt ne mazāk par 350 skolēniem.
Rezumējums – Gulbenes novada Izglītības pārvalde piedāvā apsvērt modeli par vienu vienīgu vispārējās izglītības iestādi Gulbenē ar skolēniem no 1. līdz 12.klasei. Nav izslēgts arī modelis – viena pamatskola ar skolēniem no 1. līdz 9.klasei un viena vidusskola ar skolēniem no 1. līdz 12.klasei.

Kardinālām skolu tīkla pārmaiņām nav gatavi
“Dzirkstele” novēroja, ka vairums skolēnu vecāku, visticamāk, nav gatavi kardinālām pilsētas skolu tīkla pārmaiņām. Tikai retais, piemēram, novada valsts ģimnāzijas skolotāja un divu skolas vecuma bērnu mamma Inga Anča, “Dzirkstelei” pauda, ka izglītības iestāžu reorganizācija Gulbenē ir neizbēgama un ka vilcināties var vēl ilgākais tikai vienu gadu.
Laura Matisone, kuras ģimenē ir četri dažāda vecuma bērni un kura strādā par skolotāju Gulbenes 2.vidusskolā, teica – viņai ir svarīgi, lai visi bērni mācītos vienā skolā un ikdienā varētu cits citu atbalstīt.
Atšķirīgi bija vairāku vecāku un skolotāju izteikumi par to, kādu gribētu redzēt sava bērna klases kolektīvu. Aigars Cīrulis pauda - “nebūs skolēnu, nebūs klases kolektīva”. Ieva Vītola sacīja – optimālais skolēnu skaits, ja klasē ir līdz 20 bērniem, jo tad ir iespējams individuālais darbs ar katru skolēnu. Arnis Dzerkaļs uzskata – svarīgi ir skolotāji ar atbilstošu kvalifikāciju, kuri spēj strādāt ar optimālu skolēnu skaitu klasē, vēlams līdz 23 skolēniem. Svarīgi, lai bērni justos novērtēti un piederīgi.
A.Dzerkaļs arī vaicāja, vai tiešām Gulbenē grib atteikties no ģimnāzijas statusa. E.Kanaviņa tūlīt jautāja auditorijai, vai vecāki ir gatavi atbalstīt šo viedokli un vēlas stiprināt ģimnāziju ar pietiekamu skolēnu skaitu vidusskolas klašu posmā. Tas izraisīja neviennozīmīgu reakciju.
Gulbenes 2.vidusskolas skolotāja Dita Grigore, kura pati ir arī skolnieces mamma, sacīja: “Izglītības “grozi” noteiks izvēli! Ja 2.vidusskola neiedos padziļinātu “grozu” matemātikā, dabiski, ka skolēns, izvēloties šo “grozu”, dosies uz ģimnāziju, un neviens viņu nenoturēs. Ja būs kāds skolēns, kuram padziļināti vajadzēs apgūt sociālās zinības un vēsturi, viņš arī meklēs savu skolu. Piedodiet, mums visiem ir tik ļoti bail, bet būs šī dabiskā pārvietošanās.” Viņa uzsvēra, ka izšķirošā loma būs skolēnu vecākiem un viņu izvēlei.
Trīs viena vecuma meitu mamma Arta Katane, kura ir arī novada valsts ģimnāzijas darbiniece, sacīja – viņas bērni mācās 8.klasē un apmeklē gan vienu, gan otru pilsētas skolu. Katrā no šīm skolām esot savi plusi un savi mīnusi. Viņa lika saprast, ka iestājas par modeli, lai pilsētā tomēr būtu divas skolas un tātad arī izvēles iespējas.
Šogad pilsētā ir septiņi 1.klases skolēnu komplekti – piebilda pašvaldības Izglītības pārvaldes izglītības metodiķe Dace Kablukova.

Rezumēja vecāki un pašvaldības pārstāvji
Atis Jencītis tāpat kā daudzi citi vecāki gribēja zināt, kur Izglītības pārvalde redz bāzes skolu pilsētā, ja tiešām reorganizācija notiks. Runa bija tieši par vidusskolas posmu. E.Kanaviņa teica – tur, kur vislabāk to var nodrošināt.
A.Jencītis paziņoja, ka viņš patiesībā ir pret to, jo esot iesaistījies jau pagājušajā gadā notikušajā reorganizācijā. “Kāpēc ir jāskrien atkal vilcienam pa priekšu?” viņš jautāja. Zālē skanēja aplausi. Ja tomēr pašvaldība nonākšot pie nepieciešamības pilsētā veidot tikai vienu izglītības iestādi, kā skolēniem tiks nodrošināta normāla vide, kā, piemēram, izvietos, paēdinās bērnus, kuri mācīsies septiņās paralēlklasēs – gribēja zināt A.Jencītis.
E.Kanaviņa paskaidroja, ka tādā gadījumā tiks saglabātas visas pilsētā esošās trīs skolu ēkas mācību norisei un ēdināšana būs nodrošināta divās vietās tāpat kā līdz šim.
A.Dzerkaļs gribēja zināt, kāds ir finansiālais pašvaldības izdevīgums, ka Gulbenē būs tikai viena skola. N.Audzišs atbildēja: “Protams, modelis no 1. līdz 12.klasei vienā skolā finansiāli ir izdevīgāks.”
Pašvaldības izpilddirektore Lienīte Reinsone, kuras ģimenē arī ir 9.klases skolēns, sacīja: “Realitāte ir tāda, ka skolēnu skaits ir nepietiekams vidusskolas posmā divās izglītības iestādēs. Šobrīd ļoti maz tiek runāts par atbildības dalīšanu starp vecākiem, pedagogiem un arī bērniem, izdarot pareizo izvēli, jo satura maiņa izglītībā noteikti uzliek papildu pienākumus, domājot par kvalitāti.” Viņa uzsvēra, ka virzība ir uz bērnu atbildību domāt par nākotnes karjeru un beigt vidusskolu ar sekmīgu vērtējumu.
Vietējā deputāte Larisa Cīrule uzsvēra, ka deputāti pagaidām vēl nekādu lēmumu saistībā ar skolu tīkla optimizāciju Gulbenē nav pieņēmuši. N.Audzišs apgalvoja, ka pašvaldībā ir skaidrs redzējums, tomēr pret sabiedrības kopējo noskaņojumu pieņemt lēmumus deputāti nesteigsies. “Mēs neiesim lauzienā,” viņš teica. Tomēr tādā gadījumā agri vai vēlu korekcijas ieviesīšot pati dzīve.

Uzziņai

Izglītība un pašvaldības 2020.gada budžets

◆ Izglītības izdevumu īpatsvars pašvaldības budžetā ir nemainīgi lielākais – 40,06 procenti, kas ir 12 miljoni eiro no kopējiem izdevumiem.
◆ 10 vispārizglītojošo skolu uzturēšanai no pašvaldības budžeta ir ieplānoti 2,353 miljoni eiro, kas ir 8 procenti no kopējiem budžeta izdevumiem (šogad novadā ir 2127 skolēni - par 189 mazāk nekā pagājušajā mācību gadā). Skolu telpu remontdarbiem ieplānoti 129 tūkstoši eiro no pašvaldības budžeta.
◆ 1. līdz 4.klašu pusdienu izdevumi solidāri tiks apmaksāti no pašvaldības un no valsts budžeta, valsts finansējums ir 35,8 tūkstoši eiro, kas ir par 109 tūkstošiem eiro mazāk, nekā bija plānots.
◆ Pašvaldības skolu 10. līdz 12.klašu skolēnu stipendijām ir ieplānoti 11 tūkstoši no pašvaldības budžeta.
◆ Skolu mācību vides uzlabošanai ieplānoti 405 tūkstoši eiro.
◆ 60 tūkstoši eiro no pašvaldības budžeta ir ieplānoti skolu tīkla sakārtošanai, bet atbalsta sistēmas izveidei – 20 tūkstoši eiro.
◆ Pašvaldību savstarpējiem norēķiniem par skolēniem, kuri mācās ārpus pašvaldības, ir ieplānoti 310 tūkstoši eiro.

Avots: Normunda Audziša ziņojums pie pašvaldības 2020.gada budžeta

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Turpina popularizēt ideju par vienu skolu Gulbenē

Kategorijas