Grāmatu krātuves atslēga - novada lasītājiem

2020. gada 4. februāris 00:00

Gulbenes novada bibliotēkās kā ierasts janvārī izvērtē paveikto pagājušajā gadā un ieskicē ieceres nākamajam darba periodam.
“Varam secināt, ka bibliotēku darbs ir bijis veiksmīgs – ir palielinājies gan lasītāju, gan apmeklējumu, gan izsniegto grāmatu un preses izdevumu skaits. Ir prieks, jo tas apliecina, ka esam vajadzīgi sava novada iedzīvotājiem,” atzīst Gulbenes novada bibliotēkas direktore Antra Sprudzāne.

Pēc jaunākās daiļliteratūras stājas rindā
Apkopotā informācija liecina, ka bibliotēkās vispieprasītākās ir jaunākās - pēdējos gados izdotās - ārzemju un latviešu daiļliteratūras grāmatas. “Kad parādās informācija par jaunu grāmatu, kas guvusi ievērību, protams, daudzi vēlas to izlasīt. Tas nozīmē, ka veidojas lasītāju rinda, lai gan bibliotekāri cenšas apmierināt palielināto pieprasījumu. Protams, iespējas iegādāties jaunās grāmatas nosaka pašvaldības piešķirtais budžets. Nekad nevarēs teikt, ka naudas šim mērķim ir pietiekami, tāpēc bibliotēkas dalās ar grāmatām, dodot iespēju tās saņemt arī no citām publiskajām bibliotēkām,” skaidro A.Sprudzāne.
Jauno grāmatu izvēle tiek izvērtēta katrā bibliotēkā. Pēc laika jaunās grāmatas zaudē savu aktualitāti, bet tās paliek kopējā grāmatu krājumā. “Pagājušajā gadā visās novada bibliotēkās ir iegādātas 4413 grāmatas. Vienas grāmatas vidējā cena ir 9,90 eiro,” akcentē bibliotēkas direktore.
Pilsētas bibliotēkā 2019.gadā 50 procenti no kopējā lasītāju skaita bija darbspējīgā vecumā, 38 procenti – bērni un jaunieši līdz 18 gadu vecumam un tikai 12 procenti ir seniori no 63 gadu vecuma. Tas liecina, ka nav patiess mīts – bibliotēku lasītāji ir gados vecāki cilvēki. “Negribu piekrist arī apgalvojumam, ka mazinās vēlme lasīt drukātās grāmatas un preses izdevumus. Jā, grāmatas var lasīt arī elektroniskajā vidē, tādu iespēju nodrošina bibliotēka. Katrs izvēlas savu lasīšanas veidu, tomēr pieredze liecina – vairāk lasa papīra formātā gan grāmatas, gan preses izdevumus visās novada bibliotēkās,” secina A.Sprudzāne.

Aug pieprasījums pēc e-pakalpojumiem
Liels pieprasījums bibliotēkās ir ne tikai pēc grāmatām un preses izdevumiem, bet arī pēc e-pakalpojumiem. Turklāt šis pieprasījums arvien pieaug. “Tie ir internetbankas pakalpojumi, dažāda veida maksājumi, informācija un darbības VID un “Latvija.lv”, transporta un kultūras pasākumu biļešu iegāde, e-veselība, darba meklējumi un citi pakalpojumi, kas tiek kārtoti internetā. Informācija ir ļoti daudzveidīga, bet bibliotēka ir vieta, kur to saņemt un izmantot. Tādā veidā ir iespējams mazināt sekas, kādas rada banku un valsts iestāžu aiziešana no Gulbenes, sniedzot pakalpojumus elektroniskajā vidē,” norāda A.Sprudzāne.
Viņa uzsver, ka šos pakalpojumus bibliotēkas piedāvā jau vairākus gadus, tāpēc cilvēki ir pieraduši un uzticas bibliotēku darbiniekiem. Līdz ar to veidojas vēl ciešāka saikne starp iedzīvotājiem un bibliotēkām. Protams, tiek nodrošināta personu datu aizsardzība. “Bibliotēku darbinieki konsultē, kā ir veicamas noteiktas darbības interneta vidē, bet tās veic katrs pats. Nesen bibliotēkā notika apmācības senioriem darbā ar datoru un e-pakalpojumiem. Lai gan tās tiek organizētas jau vairākus gadus, pieprasījums nav mazinājies,” atzīst A.Sprudzāne.
Pagājušajā gadā tika slēgta Mālmuižas bibliotēka, jo bibliotekāre devās pelnītā atpūtā. “Šajā apkārtnē ir maz iedzīvotāju un lasītāju, tāpēc izlēmām nodrošināt iedzīvotājiem apkalpošanu mājās. Tas ir izdevies, un cilvēki ir apmierināti. Apkalpošana mājās ir arī dialogs ar cilvēkiem nomaļākās vietās, viensētās, kur gados vecāki cilvēki dzīvo vieni. Apmeklējot viņus, bibliotekārs veic arī sociālo funkciju. Turklāt Mālmuiža nav vienīgā vieta, kur lasītājus apkalpo mājās. Ir prieks, ka pagastu bibliotekāri to dara. Arī Gulbenē tas notiek, te prioritāte ir cilvēki ar invaliditāti,” stāsta A.Sprudzāne.
Piemēram, Stāmerienas pagasta bibliotēkas vadītāja reizi mēnesī izbrauc ar grāmatām uz bānīša staciju, lai būtu tuvāk lasītājiem attālākajā pagasta pusē. Tur ir izveidojies tāds kā lasītāju klubiņš, kura dalībnieki izmanto iespēju ne tikai apmainīt grāmatas, bet arī tikties un parunāties.
Trijās pagasta bibliotēkās - Beļavā, Galgauskā un Stāķos - ir jauni darbinieki, kas veiksmīgi uzsākuši darbu. “Lepojamies, ka Gulbenes bērnu bibliotēkas vadītāja Solvita Lībere ir saņēmusi Voldemāra Caunes balvu “Gada bibliotekārs darbā ar bērniem un jauniešiem”. Tas ir augsts darba vērtējums gan Solvitai, gan bibliotēkai kopumā,” ir gandarīta bibliotēkas direktore.

Pieprasītas ir tikšanās, ekspedīcijas un spēles
Nozīmīgu piedāvājumu bibliotēkas veido ar sabiedriskajām aktivitātēm, kas saista daudzus interesentus. “Bibliotēkas vide, ko esam radījuši, ir ļoti piemērota, tāpēc cilvēkiem patīk nākt pie mums, lai darbotos kopā. Par to liels paldies mūsu lasītājiem, jo viņi dod stimulu turpināt dažādas aktivitātes un domāt arvien kaut ko jaunu! Pagājušajā gadā Gulbenes pilsētas bibliotēka tika organizējusi 274 pasākumus gan ļoti maziem bērniem, gan senioriem - visu paaudžu interesentiem,” saka bibliotēkas vadītāja.
Protams, ar pašvaldības finansējumu nepietiek, tāpēc tiek sagatavoti projekti. Pērn bibliotēka saņēmusi finansiālu atbalstu 11 projektiem, no kuriem 3 projektus turpina īstenot šogad. Vairāki projekti, kuros ir paredzētas tikšanās ar literātiem, tiek īstenoti sadarbībā ar pagastu bibliotēkām. Aktivizējušās ir bibliotēkas Lizumā, Druvienā un Tirzā, kuras nākušas ar iniciatīvu sadarboties.
“Ir svarīgi saprast, ka uz Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu literatūras nozarē nevar cerēt vairākas novada bibliotēkas vienlaikus, turklāt tās būtu konkurentes, tāpēc labāk ir veidot sadarbības projektus. Tādā veidā piedalīsimies konkursos arī šogad,” stāsta A.Sprudzāne.
Ir īstenoti dažādi projekti, arī izzinošas ekspedīcijas, Dzejas dienu pasākums, stāstu talka, kā arī dalība starptautiskā pieredzes apmaiņā bibliotekāriem. Otro sezonu lielu popularitāti ir ieguvusi erudīcijas spēle “Zini, mini, uzzini”. “Šīs spēles organizēšana ir pilsētas bibliotēkā strādājošo kopdarbs. Lai to radītu un sagatavotu jautājumus, kā arī vadītu, ir iesaistīti pilnīgi visi darbinieki. Tas ir ļoti dinamisks process ar dažādu viedokļu apmaiņu, lai nonāktu pie labākā rezultāta. Spēle ir mūs vairāk saliedējusi kā kolektīvu,” secina bibliotēkas direktore. Gulbeniešiem patīk šī spēle, bet īpašs prieks ir par komandām, kuras uzsāka spēli pirmajā sezonā un turpina to arī šajā. Turklāt šogad ir nākušas klāt jaunas komandas. “Spēle ir jauka kopā būšana, kurā ir svarīgi ne tikai sasniegt labu rezultātu, bet var arī kopā pasmieties par sevi. Ir ļoti veselīga, labvēlīga un sirsnīga atmosfēra, kas rada kopēju prieku par spēli,” saka A.Sprudzāne.
Netradicionāli ir pasākumi “Slēpo kopā ar bibliotekāru!”., “Minies kopā ar bibliotekāru!”, kuros iesaistās tie, kam patīk slēpot vai braukt ar velosipēdu. Pērn izzinošā ekspedīcijā iepazīti Druvienas, Litenes un Galgauskas pagasti. Ir sagatavots projekts, lai ekspedīcijas varētu turpināt šogad. “Esam sapratuši, ka cilvēkiem ļoti patīk doties ekspedīcijās kopā ar ekspertiem, turklāt ir iespēja izbraukt no pilsētas uz pagastu, lai par to uzzinātu vairāk. Tas mums ir veiksmes stāsts,” atzīst A.Sprudzāne.
Janvārī ir sācies jauns projekts - “Vējaina diena”, kas turpināsies līdz vasarai. A.Sprudzāne spriež, ka ar šo projektu ir izdevies ieinteresēt tos, kuri ikdienā nemēdz nākt uz bibliotēku. Projektā rīkotajos pasākumos viņi ir atraduši savu vietu un iespējas, ko piedāvā bibliotēka. “Tikšanās ar Daini Īvānu un Madaru Dišleri, ar Marinu Kosteņecku un Karīnu Pētersoni parādīja, ka mums ir jārunā par Trešo atmodu un vēsturiskajiem notikumiem, par tiem ir jāstāsta bērniem, kamēr vēl ir dzīvi šo notikumu dalībnieki,” saka direktore. Projekta turpinājumā katru mēnesi ir izraudzīta cita tēma, lai daudzpusīgāk paraudzītos uz to laiku.

Gulbenes novada bibliotēkā pagājušajā gadā

◆ Reģistrēti 3157 lasītāji - 41 procents no pilsētas iedzīvotāju skaita.
◆ Vidēji bibliotēku apmeklējuši 232 cilvēki dienā, bet pavisam bijuši 65 232 apmeklējumi.
◆ Izsniegti 110 973 dokumenti (grāmatas, preses izdevumi, DVD diski, kinofilmas, kartes, spēles, novadpētniecības mapes) - vidēji 395 dienā.

Pagastu bibliotēkās pagājušajā gadā
◆ Kopā reģistrēti 4724 lasītāji - 34 procenti no iedzīvotāju skaita.
◆ Bibliotēkas apmeklējuši vidēji 240 cilvēki dienā, pavisam bijuši 67 474 apmeklējumi.
◆ Izsniegti vidēji 435 dokumenti dienā, pavisam 122 317 dokumenti (grāmatas, preses izdevumi, DVD diski, kinofilmas, kartes, spēles, novadpētniecības mapes).

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Grāmatu krātuves atslēga - novada lasītājiem

Kategorijas