Novada publiskie ūdeņi izpētīti

2020. gada 4. februāris 00:00

Gulbenes novada pašvaldības administrācijas telpās 29.janvārī notika sabiedriskā apspriešana par publisko ūdeņu izpētes rezultātiem Gulbenes novada publiskajos ūdeņos - Ādmiņa, Kalmodu, Lielā Virānes, Ludza, Sudala, Ušura ezerā un Dzirnavu dīķī Gulbenē.
Apspriešana notika sadarbībā ar Vides risinājumu institūtu, kura pētnieki kopā ar vides inspektoriem pagājušā gada jūlijā minētajās ūdenstilpēs veica kontrolzveju un ievāca ūdens un grunts paraugus, lai pēc detalizētas izpētes sniegtu atzinumus par to ekoloģisko stāvokli. Klātesošos iepazīstināt ar pētījuma rezultātiem bija ieradies Vides risinājumu institūta vadošais pētnieks Matīss Žagars, kurš atzina, ka kopumā flora un fauna ūdeņos, izņemot Dzirnavu dīķi, ir laba.

Vislabākais – Ludza ezers
Vislabāk tika novērtēts Ludza ezers, kurš ir aktīvāk apsaimniekots un kur varot just cilvēku darbību.
“2011.gada ūdens kvalitātes pētījumi šajā ezerā liecināja, ka aļģes, fosfors un slāpeklis ir “debesīs”, bet šogad viss ir normas robežās. Cits jautājums ir par zivju bagātību. Pārsvarā dominē asari, taču tie nav īpaši liela izmēra. Ir arī zandarti, taču nevar teikt, ka ezers ir ļoti labā stāvoklī zivju ziņā. Visticamāk, cilvēku ietekme uz šo ūdenstilpi ir jūtama. Barības bāze šīm zivju sugām ezerā ir laba un zivis aug normāli, taču gribētos vairāk redzēt tieši lielāka izmēra zivis,” sacīja M.Žagars.
Arī par Sudala ezeru vērtējums ir līdzīgs, tikai vienā vietā ūdens kvalitāte nav izrādījusies tā labākā. Tiesa, negribētos ticēt, ka tur ezerā plūst iekšā kas tāds, kam tur nevajadzētu būt. “Runājot par zivju bagātību, nekā unikāla jau tur nav. Ir laisti iekšā zandarti, taču jāsaprot, kas un kā apsaimniekos ezeru, tas pieder divām pašvaldībām. Izteikti laba augšana ir raudām, bet plaužiem nedaudz zemāka, un šīs abas sugas konkurē barības ziņā. Neslikti ir arī asari, kas ir laba ūdenstilpes indikatora suga, lai noteiktu, cik veselīga ir ekosistēma,” teica M.Žagars.
Ušura ezerā, izņemot ūdens kvalitāti, nekā laba neesot. Visticamāk, ka tur vainojams maluzvejnieku spiediens, par kuru satraukti bijuši ezera apkārtnes iedzīvotāji. Savukārt pārējos trīs ezeros stāvoklis esot aptuveni vienāds, taču sakarā ar to atrašanās vietu un sliktajām piekļuves iespējām tie ir grūti apsaimniekojami un kontrolējami. Bez pašvaldību un uzņēmīgu iedzīvotāju kopējām pūlēm laikam šajos ezeros saimniekot būšot grūti.

Dzirnavu dīķim – ļoti zema vērtība
Notika diskusija par ezeru iespējamo nākotnes apsaimniekošanu, jo līdz šim sistemātiski tas nenotiek, tam piekrīt arī pašvaldības. M.Žagars teica, ka apsaimniekošanai vajadzētu būt tādai, lai pietiek arī mūsu bērniem un mazbērniem. Visplašākā diskusija izvērsās par Gulbenes Dzirnavu dīķi jeb Krustalīces uzplūdinājumu, par kuru M.Žagars teica: “Cik saprotu, pašvaldībai ir padziļināta interese par šo ūdenstilpi. Pieļauju, ka vēlāk būs atsevišķa saruna kopā ar speciālistiem, kad būs skaidri zināmi plāni. Šobrīd varam runāt tikai par ekoloģisko situāciju, kura nav no tām labākajām. Tur jau pat ar laivu knapi kur varēja iebraukt! Slāpekļa daudzums, kas norāda uz lauksaimniecības ietekmi, bija normāls, savukārt fosfora - stipri augsts. Tas norāda uz sadzīves notekūdeņu klātbūtni, jo nav jau noslēpums, ka tur ir problēmas ar pilsētas kanalizāciju. Vārdu sakot, visi rādītāji apstiprina, ka ūdens kvalitāte dīķī ir dramatiski slikta. Naftas produktu piesārņojums, salīdzinot ar 1998.gadu, ir samazinājies un ir pat zem piesardzības robežas, taču gan Latvijas, gan Eiropas Savienības regulās ir teikts, ka šim produktam šādās vietās nav jābūt vispār. Arī zivju populācija ir nabadzīga. Šī ūdenstilpe ir ar ļoti zemu vērtību,” sacīja M.Žagars.
Diskusijās piedalījās arī pašvaldību pārstāvji. Gulbenes pilsētas pārvaldes vadītājs Gints Āboliņš teica, lai attīstītu ideju par Dzirnavu dīķa sakopšanu, nepietiks ar tā tīrīšanu. Līdztekus tam ir jāstrādā ar apkārtējo māju kanalizācijas sistēmu sakopšanu. Savukārt novada domes izpilddirektores vietnieks Sandis Sīmanis piebilda, ka jau tagad ir izstrādāts mehānisms, lai veicinātu dzīvojamo māju pieslēgšanu centralizētajai ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmai. Gulbenes novada pašvaldība turpmāk piešķirs līdzfinansējumu būvniecības izmaksām. Līdz šim saņemti jau seši pieteikumi.

Apsekotajos Gulbenes novada publiskajos ezeros sadalījums pa zivju sugām ir aptuveni vienāds, izņemot Sudala un Ludza ezerus, kur mitinās arī zandarti, kas tur ir speciāli ielaisti.

Rekomendējoša rakstura norādes zivju daudzuma palielināšanai:
◆ zandarts - laišana iespējama,
◆ līdaka - atražojas dabiski, laišana iespējama,
◆ asaris - atražojas dabiski, laišana nelietderīga,
◆ plaudis, līnis, rauda - atražojas dabiski, nav redzama iemesla aktīvi apsaimniekot.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Novada publiskie ūdeņi izpētīti

Kategorijas