Dzirkstele.lv ARHĪVS

Atbildība būt blakus

Atbildība būt blakus

Gatavojoties savai pirmajai oficiālajai darba dienai šajā redakcijā, gluži nejauši manās rokās nonāca pabalējis, iedzeltens “Dzirksteles” eksemplārs, kurš iznācis pirms 28 gadiem! Aplūkojot nedaudzos stāstus tajā, secinu, ka cilvēki vienmēr ir bijuši gatavi runāt par savām problēmām un finansiālajām grūtībām. Tās arī vienmēr ir pastāvējušas, un, cik nu atļāvusi vara, žurnālistu drosme un paši cilvēki par to runājuši. Šajā 1992.gada 5.februāra redaktora slejā galvenā redaktore I.Vītola pie lasītājiem vēršas ar skaudru realitātes attēlojumu – trūkst līdzekļu un gan “Dzirksteles”, gan citas redakcijas, viņas vārdiem - piedzīvo dramatisku situāciju, kurā ļoti būtisks ir valdības solītais atbalsts. Jāteic, arī šodien, lai gan situācija ir krietni stabilāka daudzās dzīves jomās, medijiem nemitīgi jācīnās par pastāvēšanu, jo sabiedrībai tie ir nepieciešami. Gan toreiz, gan šodien ar mediju starpniecību var tikt risināti pat ļoti sarežģīti cilvēku stāsti. Manuprāt, pēdējā laika satraucošākais un mediju izgaismotākais stāsts ir stāsts par Latvijas pilsoni Kristīni Misāni, viņas bērnu traģisko pieredzi ar vardarbīgo civilvīru Dienvidāfrikā un neskaidro situāciju šobrīd, atrodoties apcietinājumā Dānijā. Lai gan Dānija vērsās pie Latvijas, mūsu valsts prokuratūra savu pilsoni neizprasīja izdošanai tiesāšanai Latvijā. Šobrīd medijos tiek uzdots daudz jautājumu par to, kādēļ tā notika, un meklēti risinājumi. Šķiet, visi, kas seko līdzi šim stāstam, aiztur elpu un gaida Latvijas valdības panākumus lietas atrisinājumā. Tādi stāsti liek novērtēt to, kas pašiem dots, gan arī uzdot jautājumu, kāds ir mediju spēks, iestājoties un informējot auditoriju.  Nesen man bija iespēja aprunāties ar Gulbenes vienas skolas 3.klases skolēniem. Vaicāju, par ko viņi gribētu kļūt, kad izaugs lieli. Visi pārliecinoši nosauca nākotnes iedomātās nodarbes. Pārsteidza, ka atskanēja visai daudz atbilžu, ka viņi gribētu būt tie, kas risina aktuālos jautājumus sabiedrībā, kļūstot par “influenceriem”, “blogeriem” un “jūtuberiem”. Profesionāli to varētu nosaukt par sabiedriskās domas ietekmētājiem. Gribas vēlēt, lai izdodas, jo gan pirms 28 gadiem, gan arī nākamajos gadu desmitos mēs meklēsim skaidrojumus un aizstāvjus mūsu ikdienas lielākām un mazākām problēmām. Mediju daba, formāts un aktuālitātes mainās. Galvenais, lai paliekam ar atbildību būt blakus parastajam cilvēkam savā novadā un valstī. Priecājos pievienoties atbildīgajai novada laikraksta redakcijai!