Vāc in formāciju kā puzles gabaliņus

2020. gada 7. februāris 00:00

257

Tirzmalietei Līgai Lācei nav savu atmiņu par vectēva Otto brālēnu – vienu no ievērojamākajiem latviešu māksliniekiem Ludolfu Libertu. Viņa nebija vēl dzimusi, kad izcilais gleznotājs un scenogrāfs devās mūžībā. Toties Līgai ir dārga piemiņa - vectēvam dāvinātā Ludolfa Liberta glezna.
“Atceros, ka albumā bija arī Ludolfa fotogrāfija ar veltījumu brālēnam. Bija arī grāmata, ko tēvs atdeva brālim, bet gleznu – man. Domāju, ka gleznā varētu būt redzama mana vectēva tēva māja “Meiši”. Kolhoza gados tur dzīvoja mana vecmāmiņa,” spriež Līga. Viņa secina, ka L.Liberta sākotnējie darbi rāda lauku mājas, ainavas, cilvēkus, kas, protams, bija tuvi Tirzā augušajam gleznotājam. Tā tas bija līdz laikam, kad L.Liberts devās uz ārzemēm, jo tad viņa darbos dominē lielpilsētu skati.
Domājot par radniecības saiknēm, Līga secina, ka sevī sajūt gleznotāja gēnus. “Skolas laikā man ļoti patika zīmēt. Piedalījos zīmēšanas olimpiādēs, un bija arī doma attīstīt savu talantu. Pēc Tirzas pamatskolas vēlējos iestāties Rēzeknes lietišķās mākslas vidusskolā, bet vecāki negribēja laist tik tālu prom no mājām. Turpināju mācīties Lizuma vidusskolā, un domas mainījās. Tā kā labi padevās vācu valoda, izšķīros studēt Latvijas Universitātē un kļuvu vācu valodas skolotāja. Pirmā darbavieta bija Tirzas skolā, bet pavisam skolā nostrādāju 30 gadus,” skaidro L.Lāce.

Dzīvo no radiem mantotā mājā
Studiju laikā Līgai radās interese un vēlme pētīt radurakstus un veidot dzimtas koku. Iespējams, tam ierosmi deva Igaunijā sagatavotais pētījums par vecmāmiņas dzimtu, viņa bija igauniete. “Studiju gados Latvijas Universitātē sāku veidot dzimtas koku, kurā apzināju piecas paaudzes. Tagad esmu atsākusi interesēties un apkopot plašāku informācijas apjomu, turklāt ir arī vairāk iespēju to atrast gan baznīcu grāmatās, gan interneta vietnēs,” saka L.Lāce.
Par vectēva brālēnu Ludolfu Libertu Līga ir iekārtojusi atsevišķu mapi, kurā apkopoti gan biogrāfiskie dati, gan vācu laikrakstos atrodamā informācija par Ludolfa gleznu izstādēm, gan attēli. Līgai ir prieks, ka plašāks stāsts par gleznotāju atrodams pērn izdotajā grāmatā “Tirzas raksti”. Tas ir avots, kas papildina Līgas apkopotos materiālus.
Viņa sagatavojusi uzmetumu, lai paplašinātu savu dzimtas koku. Tajā redzams, ka Jānis Lācis bija Ludolfa Aleksandra Liberta vectēvs. Viņš bija mežsargs, kuru sauca par Voldiņu, acīmredzot pēc mājas vārda “Voldiņi”. “Jānim un Majei bija četri bērni, no kuriem viens ir mans vecvectēvs Kārlis, kurš apprecējās ar Jūli Rubeni. Meita Matilde Alvīna Lāce apprecējās ar Mārci Libertu, viņi ir Ludolfa vecāki. Par dēlu Johanu Oto nav ziņu. Zināms tikai, ka Oto bija Ludolfa krusttēvs. Meita Emma apprecējās ar Kārli Lūsi, bet viņiem bērnu nebija. Tagad dzīvoju viņu mājā “Jaunjostos”,” skaidro Līga.
Tirza ir viņas bērnības zeme, bet pirmajos dzīves gados viņa dzīvoja pie Kancēna kapiem.

Libertu ģimene dzīvoja Tirzas muižā
Libertu dzimta savukārt cēlusies no kādreizējā Līvu pagasta pie Cēsīm. Jau 1665.gada dokumentos šajā pagastā minētas Libertu mājas. Dzimtas ciltstēvs bijis Tenis, Libertu māju saimnieks, kas dzimis ap 1680.gadu. Ludolfa vectēvs Mārcis Liberts izputināja dzimtas mājas, tāpēc kļuva par kalpu. Gleznotāja tēvs, arī Mārcis Liberts, kā jau kalpa dēls no 5 gadu vecuma gāja ganos. Pēc tam bijis Tirzas muižas alus brūža pagraba pārzinis un apprecējās ar 19 gadus veco Matildi. Libertu ģimene dzīvoja Tirzas muižas brūzī, kur viņiem bija istaba un virtuve. Tur 1895.gada 22.marta vakarā dzimis Ludolfs, viņš 11.maijā tika kristīts Tirzas baznīcā. Puisēnam bijuši septiņi krustvecāki. Tirzas muižā un mātes dzimtajos “Voldiņos” Ludolfs pavadījis pirmos 7 dzīves gadus.
“Vasarās zēns gājis ganos pie vecvecākiem “Voldiņos”. Tiesa, iespējams, ka tolaik šo māju nosaukums varēja būt “Jaunzemnieki”, jo tā mājas minētas baznīcas grāmatā,” spriež L.Lāce. Ludolfa māte Matilde cēlusies no divām vecām tirzmaliešu dzimtām – Lāču un Liepkalnu, kas dzīvoja kaimiņos - “Lejasvīndedzēs” un “Lejasliepu” mājās. Tās atrodas Tirzas upes senlejā, kalnā, no kura paveras skaists skats. Mūža nogalē L.Ludolfs gatavoja grāmatu par savu radošo mūžu, bet tā palika nepabeigta. Pēdējās nodaļas manuskriptā viņš raksta: “Man gribētos uzgleznot dzimto māju Tirzā. Māju tā uzgleznot, lai jūt, ka tur sirds guļ.”

Atjauno ceriņu stādījumus “Voldiņos”
“Kā parasti, kad nav vairs cilvēku, kuriem varētu pajautāt, rodas vēlme izzināt senču dzimtas saknes. Tagad viss jāsaliek kā no maziem puzles gabaliņiem,” secina Līga.
Viņai faktus noskaidrot palīdz Alvila Klēbaha rokrakstā sagatavotā grāmata “Galgauskas pagasts”, kas atrodama tikai dažos eksemplāros. “Mani vecāki ir dzimuši Galgauskā. Tautas skaitīšanas dati liecina, ka tēvs Mārtiņš ar vecvecākiem dzīvoja mājās “Maldoņi”. Onkulis man stāstīja, ka vasarās devies pie Lūšiem, kas bija manu pašreizējo māju saimnieki. Tā atrodas tuvu Tirzas un Galgauskas pagastu robežai tāpat kā “Voldiņi”, savukārt tām tuvu ir vēl citas radu mājas,” stāsta L.Lāce.
Tiesa, padomju varas gados viņa par to neko nezināja, jo neviens no tuviniekiem nepieminēja, ka tur ir viņu īpašums. Viss atklājās līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu un mantojumu atgūšanu. “Ceriņi bija gandrīz pie visām lauku mājām. Tie kupli auga arī pie “Voldiņu” mājām, kuras Liberts ir gleznojis 1926.gadā. Šo māju tagadējais saimnieks ir sakopis apkārtni un stāda ceriņus, jo daļa ir zudusi,” norāda L.Lāce. Arī viņa ir iedevusi ceriņu stādus “Voldiņiem” no savas mājas stādījumiem.
Paredzams, ka vasarā “Voldiņu” māju apkārtnē būs gleznošanas plenērs. Augustā būs pasaules tirzmaliešu saiets, kad atcerēsies gan L.Libertu, gan citus ievērojamos novadniekus.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Vāc in formāciju kā puzles gabaliņus

Kategorijas