Vājumu un citas kaites ārstē sports

2020. gada 7. februāris 00:00

1529

Sporta treneris Aivars Blauvs un viņa abi dēli Normunds un Armands ir Jaungulbenes patrioti. Aivars rūpējas par to, lai Jaungulbenes pagasta iedzīvotājiem regulāri būtu pieejamas sportiskās aktivitātes, jo, viņaprāt, tikai caur tām cilvēks kļūst stiprāks un arī veselāks. Aivara dēlus Armandu un Normundu drīz redzēsim TV3 šova “Lauku sēta” jaunajā sezonā. “Dzirkstele” aicināja Blauvu ģimenes stiprā dzimuma pārstāvjus uz sarunu par to, ko šodien nozīmē būt stipram un kas mūsdienās jaunos pieaugušos spēj aizraut tā pa īstam.

Agrāk Rīga mums pat neeksistēja
“Visa bērnība ir pavadīta Jaungulbenē. Atceros, ka agrāk šeit cilvēku bija kā jūra. Bija simtiem pieaugušo, bērnu un jauniešu. Neviens nekur prom nebēga,” savu bērnību atceras tētis Aivars un smej, ka agrāk citas lielpilsētas nevienu nevilināja, jo viss nepieciešamais bija tepat. “Paretam dzirdējām, ka kāds ir aizbraucis citur, bet visiem bija iespēja šeit mācīties vidusskolā vai arodskolā. Rīga mums neeksistēja.”
Darba iespējas pirms sešiem gadiem uz Rīgu aizvedušas vecāko brāli Normundu, bet jaunākais dzīvo pagastā kopā ar ģimeni. Armands ir pārliecināts, ka sava dzimtā puse vienmēr viņam būs īpaša. “Nesen atgriezos no darba Nīderlandē. Šī pieredze palīdz sakopot domas, sakārtot visu pa plauktiņiem un labāk saprast, ko darīt un ko nedarīt. Tomēr negribētos pilnībā dzīvot ārpus Latvijas, man nepatīk runāt svešā valodā. Gribu ikdienā domāt latviski un kontaktēties ar cilvēkiem savā valodā,” skaidro Armands.

Ģimene ir vērtība
Aivaram ar sievu Ingu kopā ir četri bērni. Abi dēli jau ir izauguši un domā par savu dzīvi, tagad visa uzmanība tiek veltīta jaunākajām atvasēm – meitām Ievai un Terēzei. “Man pašam arī bija liela ģimene. Augu kopā ar diviem brāļiem un divām māsām. Biju jaunākais, un, kā jau tādam pieklājas, vecākie bieži mani visur ņēma līdzi un arī par blēņām atbildēja viņi,” smejas Aivars.
Armands saka, ka mūsdienās jau pārsvarā nekas nav mainījies. Arī viņš kā jaunākais brālis izjutis vecākā brāļa klātbūtni. “Es esmu bieži ticis cauri sveikā, Normunds arī mani bieži ir aizstāvējis,” pozitīvi izsakās Armands. No brāļa ir bijis vērts mācīties tieši godīgumu kā rakstura vērtību. Savukārt Normunds novērtē jaunākā brāļa atvērtību ģimenē un spēju viņam uzticēties. “Nezinu, ar ko tas saistīts, bet jūtu, ka brālis visvairāk man uzticas, un man ar viņu ir ļoti viegli. To es ļoti novērtēju.”
Armands neslēpj, ka ģimene ir liela vērtība. “Ja tā sabrūk, problēmas sākas visiem. Esmu priecīgs, ka mums vecāki devuši jumtu virs galvas un ka mums nav tā, kā citās ģimenēs, kur vecāki izšķiras un dzīvo atsevišķi. Protams, ka arī es domāju par attiecībām, un, manuprāt, mana ideālā meitene būs tā, kura būs uzticīga,” atklāj jaunākais brālis.
Blauvu ģimenes vīri labus vārdus velta arī mammai Ingai. “Mamma mums ir iemācījusi labsirdību un to, ka jāizturas pret citiem tā, kā gribi, lai izturas pret tevi. Tas patiešām ir būtiski, jo bieži piedzīvoju, ka, otru pasveicinot vai novēlot viņam labu dienu, tas uzlabo noskaņojumu. Un tas ir jādara arī tad, ja no otra pretī to nesagaidi. Uzskatu, ka īpaši pēc šī šova “Lauku sēta” iemācījos novērtēt laiku, ko pavadu dzīvojot, un to, ka man ikdienā ir iespēja komunicēt ar cilvēkiem, veltīt viņiem kādu pozitīvu vārdu,” neslēpj Normunds.

Starp mūziku un ģimeni
Normundu vienmēr ir interesējusi mūzika. “Viņš ģitārspēli iemācījās pats. Atceros vasaras, kad viņš pelnīja lielu naudu, lasot ogas. Mēs ar mammu neko neiebildām: lai labāk nopelna un ar kaut ko nodarbojas, nekā notriec sapelnīto,” novērtē tētis. “Atceros, ka skolas laikā man bija motivācija strādāt, lai varētu pats iegādāties aparatūru un mūzikas instrumentus. Skolas laikā pēc vasaras pagastā sarunāju telpas, nodibinājām savu grupu, spēlējām,” stāsta Normunds.
Jaungulbenē mūzikas mēģinājumi pierimuši, bet šobrīd viss turpinās Rīgā. Mūzika vēl aizvien ir nopietns vaļasprieks. “Pats komponēju, eju pie vokālā pedagoga, mēģinu savākt rokgrupai dalībniekus, lai atkal varētu aktīvi atsākt spēlēt. Mums ir elektriskā ģitāra, ritma ģitāra, es vairāk uz vokālo, vēl ir solo ģitāra. Vajadzētu vēl tos, kas spēlē basģitāru un bungas. Pirms pāris gadiem piedalījos arī pirmajā “X Faktorā”, pirmajā atlasē tiku tālāk, bet otro neizturēju, tāpēc ir, ko strādāt,” apņēmības pilns ir Normunds. “Tomēr pēdējā laikā gribas vairāk uz māju pusi, bet ir ļoti daudz sapņu, ko gribas piepildīt. Reizēm pat nezinu, ar kuriem sākt vispirms un kā to visu pareizi sakombinēt.”

Ticēja, ka šovā tiks abi
Vecākais brālis Normunds bija tas, kurš pierunāja otru pieteikties šova atlasē. “Es biju iniciators, ieraudzīju reklāmu un domāju: kāpēc nepamēģināt? Brālis divreiz pat nedomāja, pateica: jā, ejam! Teicu, ka nezinu, vai tiksim, bet, ja tiksim, tad tiksim abi, nav citu variantu. Un tā arī notika! Uzskatu, ka abi esam atšķirīgi raksturā, lai arī pēc balss esam pat ļoti līdzīgi,” stāsta Normunds.
“Normunds prasīja, vai gribu piedalīties, teica, ka būs interesanti. Teicu: labi. Vēlāk zvanīja, uzaicināja mūs uz atlasi. Tad citu dienu zvanīja un apstiprināja, ka esmu viens no dalībniekiem. Tūlīt zvanīju brālim, dzirdēju, ka līnija aizņemta: sapratu, ka arī viņš ir pieņemts,” Armands atceras. Viņš domā, ka tas, ka abi ir brāļi, nostrādāja viņiem par labu.
Šoreiz šovā par galveno balvu sacentīsies tikai puiši. Armands piekrīt, ka puišiem vispār ir raksturīgi sacensties - gan par meitenēm, gan par tituliem. “Puiši visu laiku to dara, protams! Kad viņi ir vieni paši, viņi ir godīgāki pret otru un arī pret sevi. Ja blakus parādās meitenes, ir citādāk,” novērojis jaunākais brālis.
Armands uzskata, ka ir lietas, kas tomēr ir jādara tikai puišiem. Viņš gan īsti nav pārliecināts, vai šova laikā var noskaidrot visstiprāko puisi vai tomēr tas atklājas dzīvē. “Šovs ir šovs - tas ir jāņem vērā. Tas izklaidēs skatītājus,” precizē Armands.
Tētis Aivars ar interesi sekos līdzi šova pavērsieniem, jo tajā būs redzami dēli.

Sports padara stiprākus
“Mani vienmēr ir interesējis sports. Pirms kādiem 20 gadiem sāku strādāt par sporta skolotāju Gulbenes sporta skolā. Nostrādāju tur vienpadsmit gadus. Bija piedāvājums strādāt par treneri futbola klubā “FB Gulbene”. Braucu uz Rīgu, mācījos, nokārtoju licenci un sāku strādāt ar bērniem. Pie bērniem strādāt nozīmē, ka tev pašam iekšā jābūt “baltam”. Tu nevari, piemēram, kādu cigareti uzsmēķēt viņa priekšā, jo saproti, ka viņš no tevis ņems piemēru,” stingri nosaka Aivars.
Armands neslēpj, ka piemēra ņemšana notiek arī ģimenē: “Redzu, kā mūsu mazās māsas ņem piemēru no vecākiem! Tas notiek visu laiku!”
“Agrāk nebija interneta un datoru, visi jaunieši tusēja pie ezera vai karjeros, lēca un skrēja, iekšā nāca tikai vēlā naktī. Staigāja netīrām mutēm, saplēstām drēbēm, bet visi bija veseli un fiziski stipri,” atceras Aivars.
Viņu uztrauc tas, ko šodien redz skolās. “Šodien reti vari sastapt veselus un stiprus bērnus. Kad braucu uz savas meitas skolu, skatos, kādi bērni šodien staigā, un uzreiz pamanu, ka daudziem pat stājas nav. Bērnam galvenais ir vieglatlētika un tas, lai viņš jūtas fiziski stiprs, pēc tam pats var izvēlēties, ko spēlēt - volejbolu vai basketbolu,” norāda Aivars. Viņš arī ir pārliecināts, ka tieši sporta trūkums ir atbilde daudzām kaitēm. “Bērni mūsdienās patiešām ir vāji. Ja dators spēj bērnu iedvesmot, tev kā pieaugušajam ir jāprot viņu iedvesmot ar sportu. Iedod stimulu bērnam sportā, un viņš saslims ar to tāpat kā ar datoru vai internetu,” iesaka Aivars. Atbilde uz jautājumu, ko iesākt tam, kurš nezina, ko varētu darīt, Aivaram ir īsa: “Vingrot! Kaut vai sporta zālē, strādāt ar savu svaru, galvenais - sākt kaut ko darīt!”

Entuziasma un sporta mazāk nepaliek
“Mans galvenais mērķis, domājot par sportu pagasta dzīvē, ir motivēt bērnus un viņu vecākus. Atceros, ka pirms diviem gadiem taisīju futbola dienu, bija medaļu medaļas, saldumu saldumi, bet atnāca tik maz! Un es nezinu, kāpēc. Varbūt tāpēc, ka nav cilvēku, jo visi jaunie dodas prom. Dārziņš gan ir piepildīts - tas nozīmē, ka gan jau nākotnē atkal būs. Līdzīgi notika Lizumā - visi labie sportisti izauga un aizgāja tālāk dzīvē, tad bija jāgaida apmēram septiņi gadi, līdz atkal pagastā bija augšupeja,” cerīgi saka Jaungulbenes sporta dzīves veidotājs un norāda, ka pašvaldībai vispirms ir jādomā par ģimenēm un iedzīvotāju skaitu, ir jāatrod risinājumi, lai cilvēki nebrauktu prom.
Viena no tradicionālajām sporta tradīcijām, ko Aivars iedibinājis savā pagastā, ir zolītes turnīrs. “Tagad šie turnīri notiek visur, mums tā ir tradīcija jau gadu gadiem. Tūlīt būs noslēguma 10.kārta. Jauno spēlētāju šajos turnīros jau nav, esmu viens no jaunākajiem,” smejas Aivars, kurš šogad svinēs savu 49.jubileju. “Man entuziasma vēl pietiek! Šogad apstiprināja pagastā lielā āra baseina remontu. Iesniedzu tāmi novadā, deputāti neiebilda. Pavasarī sāksim darbus. Mums būtu jālepojas, ka mums ir tāds āra baseins. Cik zinu, tagad Rēzeknē ir uzcelts tāds baseins. Agrāk mūsu baseins bija vienīgais Baltijā!” lepojas Aivars.

Sports Blauvu vīrus vienojis vienmēr
“Ar sportu esam nodarbojušies vienmēr. Pats esmu gan futbola nometnes, gan peldēšanas sacensības saviem puišiem organizējis. Kopā sportojam vēl joprojām,” saka tētis.
“Ar tēti uzspēlēt kopā ir forši! Savstarpējais kontakts arī no tā kļūst labāks un, protams, pašsajūta. Spēle kādreiz izaicina pierādīt, ka esi labāks,” neslēpj Armands.
Savukārt vecākais brālis par vieniem no īpašākajiem kopā būšanas mirkļiem atceras ziemā hokeja spēlēšanu uz dīķa pie mājas. “Spēlējām kopā ar citiem zēniem un tēviem, kas varēja pievienoties. Citos gadalaikos biežāk esam spēlējuši futbolu, tur brālis vairāk iegāja azartā,” komentē Normunds.

Blauvu ģimene
◆ Tētis Aivars Blauvs – 48 gadi, Jaungulbenes sporta dzīves veidotājs un vadītājs, futbola treneris,

◆ mamma Inga Blauva – friziere,

◆ vecākais dēls
Normunds Blauvs – 26 gadi, dzīvo Rīgā, VUGD vada komandieris, “Termex” ugunsdrošības nodaļas projektu vadītāja asistents,

◆ jaunākais dēls -
Armands Blauvs – 21 gads, automehāniķis, dzīvo Jaungulbenē,

◆ meitas Terēze (bērnudārzniece) un Ieva (pirmklasniece).

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Vājumu un citas kaites ārstē sports

Kategorijas