Kādu labumu dod katrs pensiju līmenis?

2020. gada 7. februāris 00:00

“Tagad ļoti daudz runā par pensiju 2. līmeņa mantošanu un popularizē iespējas pieteikties pensiju 3. līmenim. Gribētu skaidrojumu, ko īsti nozīmē šie līmeņi un kā tie ietekmēs manu pensiju nākotnē?” jautā kāds pirmspensijas vecuma lasītājs.
Skaidrojumu sniedz “Swedbank” sabiedrisko attiecību pārstāvis Jānis Krops:
- Vienkārši skaidrojot, 1. līmenis ir sociālās iemaksas, 2. līmenis ir obligātās pensiju iemaksas, kad daļa no sociālajām iemaksām tiek ieguldītas fondos, lai pensijas uzkrājums kļūtu lielāks, savukārt 3. līmenis ir brīvprātīgas iemaksas, kuras krājēji var veidot kā papildu uzkrājumus. 3. pensiju līmenim var pieteikties internetbankā, 2. līmeņa pārvaldnieku var izvēlēties portālā “Latvija.lv”, bet 1. līmenī piedalās visi, kuri veic sociālās iemaksas – šīs iemaksas nonāk valsts budžetā bez iespējas vairot to apmēru caur ieguldījumiem.
Plašāku skaidrojošu informāciju par pensiju sistēmas līmeņiem var iegūt portālā “Manapensija.lv”.

1. līmenis – obligāts, bet neuzkrāj
Pensiju 1. līmenis ir valsts obligātā nefondētā jeb neuzkrājošā pensiju shēma. Tajā iesaistās visi iedzīvotāji, kuri paši veic vai par kuriem tiek veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas. Tie ir visi oficiāli strādājošie. Šis līmenis nozīmē, ka iedzīvotājs krāj gan savai pensijai, gan rūpējas par šodienas pensionāriem. Tas paredz – jo ilgāk strādā un maksā sociālās iemaksas, jo lielāku garantēto valsts pensiju iedzīvotājs saņem vecumdienās.
Pensiju 1. līmeni ieviesa 1996. gada 1. janvārī, un tajā iesaistīti visi sociālās apdrošināšanas iemaksu veicēji. Šis līmenis nodrošina vecuma pensijas visiem, kuri strādājuši algotu darbu vismaz desmit gadus. Pēdējie likuma “Par valsts pensijām” grozījumi paredz, ka no 2014. gada 1. janvāra minimālais apdrošināšanas stāžs tiesībām uz valsts vecuma pensiju tiek palielināts uz 15 gadiem, bet no 2025. gada 1. janvāra – uz 20 gadiem.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) aprēķina un nodrošina 1. līmeņa vecuma pensiju izmaksu. Pašlaik sociālā iemaksa ir 35,09 % no strādājošā bruto algas un pensijas kapitālā tiek reģistrēti 20 %. Iedzīvotājam ir atvērts konts, kurā tiek reģistrētas veiktās iemaksas.
Pensiju 1. līmenis ir balstīts uz paaudžu un dzimumu solidaritātes principa. Paaudžu solidaritāte nozīmē to, ka iedzīvotāju maksājumi vecuma pensijām netiek uzkrāti kā ilgtermiņa ieguldījumi, bet izlietoti, lai izmaksātu vecuma pensijas esošajai pensionāru paaudzei. Dzimumu solidaritāte izpaužas noteikumā, ka gan sievietēm, gan vīriešiem pēc došanās pensijā tiek prognozēts vienāds pensiju izmaksu laika periods, ņemot vērā vidējo vīriešu un sieviešu dzīves ilgumu pēc došanās pensijā.

2. līmenis – lielākam pensijas uzkrājumam
Pensiju 2. līmenis ietver valsts fondēto jeb uzkrājošo pensiju shēmu. Tas dod iespēju veidot uzkrājumus papildus pensiju 1. līmeņa nodrošinātajai valsts vecuma pensijai. Tā mērķis ir palielināt iedzīvotāja pensiju kapitālu un pensijas lielumu, daļu no sociālajām iemaksām uzkrājot un ieguldot finanšu un kapitāla tirgū – vērtspapīros un banku noguldījumos.
Iemaksas pensiju 2. līmenī tiek veiktas automātiski no bruto algas kā daļa no sociālajām iemaksām. Tālāk tās tiek ieguldītas iedzīvotāja izvēlētā ieguldījumu plāna naudas kontā turētājbankā. Pensiju 2. līmeņa kapitāla pārvaldīšanu līdzekļu pārvaldītājs veic ar turētājbankas starpniecību. Turētājbankas uzdevums ir ne tikai glabāt pensiju 2. līmeņa līdzekļus, bet arī uzraudzīt, lai līdzekļu pārvaldītājs tos ieguldītu saskaņā ar ieguldīšanas noteikumiem.
Pārvaldītājs dod rīkojumu turētājbankai ieguldīt pensiju kapitālu finanšu tirgū, ievērojot ieguldījumu plānā noteikto ieguldījumu politiku. Tādējādi tiek radīts kapitāla pieaugums – iedzīvotāja ieguldītā nauda pelna finanšu tirgū, lai saņemtu lielāku pensiju.
Pārvaldītāja un turētājbankas pārraudzību no valsts puses veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija.
Uzkrātā pensiju 2. līmeņa kapitāla apmērs ir atkarīgs no algas, spēkā esošās iemaksu likmes, ieguldījumu peļņas un dalības ilguma pensiju 2. līmenī pirms vecuma pensijas pieprasīšanas. Sasniedzot pensijas vecumu, iedzīvotāja ieguldītā nauda, kā arī kapitāla pieaugums tiek izmantoti iedzīvotāja pensijai.
Pensiju 2. līmenis tika ieviests 2001. gada 1. jūlijā. Kopš šī datuma daļa no iedzīvotāja veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām netiek izmaksāta esošajiem pensionāriem, bet gan ieguldīta un uzkrāta. Ieguldījumu mērķis ir nodrošināt, lai pensijas kapitāls pieaugtu straujāk nekā inflācija un vidējā darba alga valstī. Uzkrātā nauda līdztekus 1. līmeņa pensijai dos papildu ienākumus vecumdienās.
Ja iedzīvotājs dzimis pēc 1971. gada 1. jūlija, strādā un ir vismaz 15 gadus vecs, tad pensiju 2. līmenim viņš pievienots automātiski – atliek tikai izvēlēties savu ieguldījuma plānu un līdzekļu pārvaldītāju. Lai to izdarītu, ir jāiesniedz iesniegums par valsts fondētās pensijas kapitāla līdzekļu pārvaldītāja un ieguldījumu plāna izvēli/maiņu.
Ja iedzīvotājs dzimis laikposmā no 1951. gada 2. jūlija līdz 1971. gada 1. jūlijam, tad ir iespēja brīvprātīgi pievienoties pensiju 2. līmenim – ir jāiesniedz iesniegums par valsts fondētās pensijas kapitāla līdzekļu pārvaldītāja un ieguldījumu plāna izvēli/maiņu. Iesaistoties pensiju 2. līmenī, papildu sociālās apdrošināšanas iemaksas nav jāveic.
Interesēties par norādītajām iespējām var VSAA nodaļās un portālā “Latvija.lv”.

3. līmenis – brīvprātīgs papildinājums
Pensiju sistēmas 3. līmenis ir iespēja iedzīvotājam brīvprātīgi veidot uzkrājumus papildus savai pensijai. Tas nozīmē, ka papildus pensiju sistēmas 1. un 2. līmenim iedzīvotājs individuāli vai ar sava darba devēja starpniecību daļu savu ienākumu var brīvprātīgi ieguldīt kādā no privātajiem pensiju fondiem. Tā ir iespēja parūpēties par savām vecumdienām, regulāri veicot iemaksas ilgu laika posmu. Laika gaitā veidotais uzkrājums kalpos par papildinājumu valsts garantētajai pensijai.
Privātā brīvprātīgā pensiju shēma jeb pensiju 3. līmenis sāka darboties 1998. gada jūlijā. Naudas summa, ko iedzīvotājs vai viņa darba devējs regulāri iemaksā pensiju fondā, tiek ieguldīta dažādos vērtspapīros.
Pastāv divu veidu privātie pensiju fondi. Slēgtie fondi paredzēti fondu dibinātāju (uzņēmumu) darbiniekiem, bet par atklāto fondu dalībniekiem var kļūt jebkura privātpersona tieši vai ar darba devēja starpniecību. Likums paredz, ka tiesības veidot privātos fondus ir Latvijas komercbankām, kurām ir tiesības pieņemt fizisko personu noguldījumus, apdrošināšanas sabiedrībām, kurām ir tiesības uz dzīvības apdrošināšanu, kā arī juridiskajām personām. Privātie pensiju fondi iemaksāto naudu iegulda ar mērķi ne vien saglabāt, bet arī vairot uzkrājumu vērtību ilgā laika termiņā.
Ja iedzīvotāju neapmierina izvēlētā pensiju fonda darbība, viņam ir tiesības pārskaitīt uzkrāto pensijas kapitālu uz citu pensiju fondu.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Kādu labumu dod katrs pensiju līmenis?

Kategorijas