Valdorfskolas vārda nesēja Gulbenē

2020. gada 11. februāris 00:00

2215

Pirms trim gadiem Rūta Avota kopā ar ģimeni no Rīgas, kur dzīve bija kļuvusi par smagu un smacīgu, nonāca laukos - Druvienas pagasta Pērlē.
Rūtai bija doma par Valdorfskolas izveidi Druvienā, tāpēc gada garumā viņa organizēja seminārus skolotājiem, vecākiem un citiem interesentiem, lai iepazīstinātu ar Valdorfpedagoģiju un sapulcētu ap sevi līdzīgi domājošus.
“Tā bija mana iniciatīva, jo pirms pieciem gadiem Rīgā ar citām entuziasma pilnām mammām atvērām Valdorfskolu, kur 1.klasē sāka mācīties arī mana vecākā meita. Kad pārcēlāmies uz laukiem, vairs nebija tādas iespējas, līdz ar to meita mācās Tirzas pamatskolā. “Viņai skolā patīk, bija viegli iejusties. Viņai ir jautājumi, kāpēc šis ir jāmācās. Man arī bieži vien nav atbildes, kāpēc. Paskaidroju, ka tāda ir šīs skolas sistēma, tādas ir prasības un, ja ej šajā skolā, mums tās ir jāizpilda. Tā ir jauka skola, kurā viņa mācās, un man patīk šīs skolas gaisotne, taču vēlējos, lai manai otrai meitiņai, kurai šajā mācību gadā bija jāuzsāk mācības 1.klasē, būtu iespēja mācīties Valdorfskolā. Sapratu, ka mums tāda ir jāveido Druvienā. Es saku “mums”, jo liels atbalsts šajā visā ir mans vīrs,” stāsta Rūta.
Uz 1.klasi pieteicās četri bērni, no kuriem trīs bija no Gulbenes, līdz ar to ticis nolemts skolu veidot Gulbenē, lai gan viņu pašu iekšējās sajūtas teikušas, ka šī tomēr nav tā vieta, kur gribētu dzīvot. “Pērlē mēs dzīvojām ļoti savrup no visiem - mežā pie upes, kur mēs nevienu neredzam un nedzirdam un mūs neviens neredz un nedzird. Bet, tā kā rūpes par skolu bija tik svarīgas, sapratām, ka esam gatavi atkal mainīt dzīvesvietu. Varbūt uz laiku. Uz cik ilgu, tas ir nenosakāmi, jo ģimenē ir četri bērni. Atnācām tuvāk Gulbenei - uz Galgausku, lai varam būt tuvumā skolai. Bet Pērlē vēl joprojām ir mūsu mājas,” saka Rūta.

Pašai vēl ir garš ceļš priekšā
Rūta atklāj, ka savās sajūtās un dziļi dvēselē kopš bērnības viņai ir bijis citāds skats uz pasauli, citāda sajūta par dzīvi, par dzīvesveidu, par attiecībām. Kad piedzimis pirmais bērns, tas bija gandrīz pirms 12 gadiem, viņa uzzinājusi par Valdorfpedagoģiju. Tad arī sapratusi, ka tā ir atbilde, jo caur Valdorfpedagoģiju viņa savas sajūtas var izteikt ar vārdiem. “Tā nav tikai pedagoģija. Pamatā ir filozofija, kuru ir izveidojis Rūdolfs Šteiners, un šo filozofiju sauc par antropozofiju (gudrība par cilvēku jeb “gara zinātne”). R.Šteiners bija ģeniāls cilvēks un atstāja mums milzīgu mantojumu, sniedzot ievirzes tādās jomās kā biodinamiskā lauksaimniecība, antroposofā medicīna, pedagoģija, arhitektūra, reliģija, māksla, bizness. Es par to interesējos astoņus gadus. Lasu, apmeklēju dažādus seminārus un lekcijas gan Latvijā, gan ārpus Latvijas. Joprojām vēl esmu pašā ceļa sākumā. Valdorfpedagoģija nav tikai metodes, kuras pielieto klasē, skolā vai mājās. Tam visam pamatā ir garīgās vērtības. Tam jākļūst kā dzīvesveidam, lai to saprastu un spētu nodot tālāk. Man pašai vēl ir garš ceļš priekšā,” atzīst Rūta.
Viņa mācījusies gan pilsētas, gan lauku skolā, un skolas laikā gūtā pieredze nebūt nav bijusi tik jauka. “Jā, skolas dzīve bija krāsaina un priecīgu notikumu pilna, bet netika iedots tas, kas man īstajā brīdī bija vajadzīgs. To esmu sapratusi, kad pašai ir četri bērni. Šobrīd ir tā, ka skolas ražo tādus “produktus”, kuriem “cena” ir liecība vai atestāts. Un tas ir tas, ko es noteikti negribētu saviem bērniem! Tāpēc veidoju skolu arī citiem bērniem, domājot par saviem bērniem,” skaidro Rūta.

Šobrīd – pieci skolēni
Pirmais mācību gads Valdorfskolai Gulbenē nav viegls. Mācību gada sākumā 1.klasē bija deviņi bērni. Šobrīd ir pieci. Rūta tam skaidrojumu rod sasteigtībā, kādā tika atvērta šī skola Gulbenē. “Viss notika pēdējā brīdī. Jūlijā sapratām, ka Druvienā nespēsim skolu atvērt, jo neizdosies nokomplektēt klasi. Augustā sākām domāt par Gulbeni. Piedzīvotais laiks bija ļoti drudžains. Nepadomājām par to, kādas ģimenes piepulcējām, vai ģimenēm tiešām ir izpratne. Proti, Valdorfskola ir uz brīvprātīgas vecāku iniciatīvas balstīta skola. Vecākiem, ģimenei jāapzinās tas, ka būs jāsadarbojas, jāiesaistās skolas dzīvē, jāiegulda savs laiks, spēks, domas un līdzekļi, lai skola varētu dzīvot, attīstīties un augt. Mēs īstenojam pamatizglītības programmu. Pirmais mācību semestris bija grūts. Es kā Valdorfskolas vārda nesēja Gulbenē biju pārāk daudz apņēmusies, pārvērtējot savas spējas un varēšanu saistībā ar skolas organizatoriskajiem un garīgā pamata veidošanas jautājumiem. Četri bērni aizgāja uz citām skolām, bet, neņemot to vērā, šobrīd mums ir spēcīgas piecas ģimenes, kuras ir entuziasma un apņēmības pilnas veidot šo skolu tālāk,” stāsta Rūta.
Ir padomā katru gadu piepulcēt klāt vienu jaunu klasi - nākamgad būtu 1. un 2.klase. Iecerēts ir izveidot arī bērnudārza grupiņu. Rūta, uzsver, ka tās izveide ir diezgan obligāta, lai sagatavotu bērnus Valdorfskolai. “Tradicionālajos bērnudārzos strādā pēc citām metodēm, ir cita sistēma, bet, atnākot uz Valdorfskolu, bērni ir it kā nonākuši pavisam citā pasaulē. Bērnudārzā bērni raksta ar rakstītiem burtiem, rēķina, ko Valdorfskolā pirmajās klasēs dara citādāk. Valdorfskolas ritms ir rāmāks un lēnāks, jo bērni izdzīvo katru burtu un katru ciparu. Bērniem ir daudz stāstu un daudz pasaku, un pats galvenais - viss notiek ritmiski, ņemot vērā bērna attiecīgo vecumposmu,” stāsta Rūta.

Mācības notiek periodos
Valdorfpedagoģija balstās uz to, ka bērnā ir jāattīsta ne tikai galva, bet bērnam ir arī locekļi, jūtas, griba, kas viss tiek savienots kopā. “Skolā bērnam ir jānosēž stunda, kad bieži vien notiek tikai intelektuālās daļas kustināšana, tiek atstātas novārtā jūtas, dvēsele un arī miesa. Valdorfskola domā, kā to apvienot. Tiek domāts par noteiktiem vecumposmiem un to, kas katrā vecumposmā ir un nav vajadzīgs. Valdorfa bērnudārzā bērni vēl nemācās - viss notiek caur brīvu spēli, ikdienas darbiņu darīšanu un pieaugušā atdarināšanu. Pieaugušais dara labus darbus - gatavo ēst, apkopj augus, kārto, kopj telpu, darina rotaļlietas - visi darbiņi ir jēgpilni un kalpo kā labs piemērs bērniem. Bērnudārzā valda ģimeniska vide. Gatavību skolai nosaka pēc dažādiem kritērijiem, piemēram, vai bērnam ir sākuši mainīties zobi un izauguši pirmie pastāvīgie zobi,” zina stāstīt Rūta.
Valdorfskolā mācības notiek periodos. 1.klasē galvenie periodi ir latviešu valoda, matemātika un formu zīmēšana. Viens periods ilgst apmēram mēnesi. Mēnesi bērni mācās tikai matemātiku, mēnesi – latviešu valodu, mēnesi - tikai formas, tad par to aizmirst. “Svarīgi, lai bērns aizmirst, atpūšas no tā priekšmeta, jo pēc tam viņš atkal pie tā varēs ķerties ar jaunu sparu. Tam, ko bērns mācījās, jāļauj viņā dzīvot klusumā, aizmirstībā, un tad tas atkal nāks ārā. Papildus nāk pārējie mācību priekšmeti - angļu, krievu valoda, rokdarbi, māksla, gleznošana, mūzika, vingrošana, dabaszinības, sociālās zinības un eiritmija (vienmērīgu, harmonisku kustību un dejas veids – red.). Šie priekšmeti ir visu laiku neatkarīgi no perioda. Klases skolotāja māca galvenos priekšmetus. Pārējos māca citi kompetenti skolotāji. Piemēram, eiritmijas skolotāja brauc no Rīgas. Mēs ļoti aktīvi turpinām meklēt skolotājus jaunajam mācību gadam, un daudzi ir arī atsaukušies no Gulbenes skolām. Šobrīd mēs domājam par viņu izglītošanu, jo, lai strādātu Valdorfskolā, nepietiek tikai ar pedagoģisko izglītību, nepieciešama arī Valdorfpedagoģijas izglītība,” stāsta Rūta.

Par Rūtu
◆ Vārds, uzvārds: Rūta Avota.
◆ Dzimusi: Siguldā.
◆ Vecums: 31 gads.
◆ Ģimenē: aug 4 bērni.
◆ Intereses: Valdorfpedagoģija, “mālošana”, zaļais dzīvesveids.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Valdorfskolas vārda nesēja Gulbenē

Kategorijas