Prot uz skatuves atveidot Māru Zālīti (labots)

“Es gribu iegūt pieredzi. Man īsti tā nepatīk sēdēt pēc skolas un neko nedarīt,” par sevi saka četrpadsmitgadīgā Marta Paula Vītola, kura mācās Gulbīša pamatskolas 8.klasē. Un dara viņa patiešām daudz! Nupat varējām viņu redzēt spēlējam uz Stāmerienas tautas nama skatuves, kur viņa Jaungulbenes amatierteātra “Kuriozs” izrādē “Pieci pirksti” atveidoja latviešu dramaturģes Māras Zālītes bērnības prototipu Lauru. Pārējās nedēļas dienās Marta atrod laiku gan mūzikas skolai, gan pagasta ansamblim, popgrupai, Gulbīša pamatskolas korim un arī tautas dejām.
Ģimenes bagātība – piecas paaudzes
“Man ir divas māsas – Sabīne un Līna, mamma Inese Lesiņa un tētis Uldis Vītols. Viena māsa dzīvo Vācijā, otra Rīgā,” ar savu ģimeni iepazīstina Marta. Viņa ir priecīga, ka attālums nekad nav bijis šķērslis, lai visa ģimene sanāktu kopā. “Mēs patiešām turamies kopā un diezgan bieži viens pie otra ciemojamies,” stāsta meitene. “Manai vecvecmammai ir 92 gadi, viņa dzīvo Vectilžā, un, kad tiekamies, kopā no sieviešu puses ģimenē sanākam veselas piecas paaudzes,” saskaita Marta un atzīst, ka patiešām ir ļoti īpaši tie brīži, kad visas paaudzes sapulcējas svētkos pie viena galda. Viņai pašai vismīļākie ir Ziemassvētki.
Atbalsta, jo redz interesi
“Mēs vienmēr ģimenē cits citu esam atbalstījuši. Arī es šobrīd izjūtu, ka tieku atbalstīta savās nodarbēs. Nekad neviens man nav teicis: neej un nespēlē to teātri! Arī mamma dažreiz spēlē teātri, varbūt tāpēc viņa zina, ko tas nozīmē, un sniedz savu atbalstu man. Viņa redz, cik ļoti man tas patīk. Savukārt tētis skatās izrādes, kurās piedalos,” stāsta Marta. Viņas ģimenē kultūra cienīta vienmēr. Arī māsas skolas laikā piedalījušās skolas ansambļos, dziedājušas, dejojušas un gūta arī mūzikas skolas pieredze.
Marta šobrīd, mācoties 8. klasē, aizvada savu noslēguma mācību gadu Gulbenes mūzikas skolā. Viņa ir pateicīga savām mūzikas pedagoģēm – Lūcijai Hemeļevskai un Laurai Anžei. Protams, papildu mācības mūzikas skolā prasa lielu gribasspēku un ne vienmēr ir bijis viegli. “Man ir bijuši vairāki lūzuma punkti. Pirms es iestājos, viena no māsām centās mani atrunāt, teikdama, ka man apniks. Pirmos trīs gadus man ļoti patika. Tad, kad sāka palikt grūtāk, es bieži uzdevu sev jautājumu – kādēļ vispār iestājos.” Šobrīd Marta vairs šo jautājumu neuzdod, viņa ir ļoti priecīga, jo tuvojas skaistais noslēguma brīdis mācībām klavierklasē. Jauniete neizslēdz iespēju, ka nākotnē domās vēl par ģitārspēles apguvi. Viņu iedrošina māsas pieredze, kurai tas izdevies pašmācības ceļā.
Varone Laura palīdz izprast vēsturi
Marta amatierteātrī spēlē jau trešo gadu un ļoti novērtē šo iespēju. Īpašas ir tās izrādes, kuras ir skatītāju iemīļotas un pieprasītas. “Piemēram, “Kristāla kurpīti” mēs esam nospēlējuši septiņpadsmit reizes uz dažādām skatuvēm!” pārsteigta ir Marta un piebilst, ka tomēr visdrošākā sajūta ir spēlēt uz pašas pagasta tautas nama skatuves. “Šeit, šķiet, skatītāji vienmēr ir savējie un ir jūtama šī sava atmosfēra. Uzkāpjot uz šīs skatuves, liekas, ka tu te visu pazīsti,” atklāj meitene.
“Lai arī pašai man ir ļoti grūti atrast laiku lieliem prozas darbiem, šis Māras Zālītes darbs un izrāde, kāda mums tā izdevusies, man ļoti patīk. Tā patiešām dod priekšstatu par vēsturi un palīdz izprast šo smago posmu, ko latvieši izdzīvoja. Kad skolā mācījāmies par šo laika periodu, man bija iespēja dalīties par to, ko biju ieraudzījusi caur šo lugu,” atceras Marta.
Lauras varones tēlotāja ar satraukumu gaida iespēju Smiltenē reģionālajā skatē 7.martā satikt pašu prozas autori klātienē. “Man par to, protams, ir uztraukums un būs bail, ka nesajaucu tekstu, jo tā taču ir pašas autores bērnība!”
Vai meitene spēj iztēloties tik skarbu dzīves sākumu? “Iztēloties jau es varu, bet, paldies Dievam, man tas nav bijis jāizdzīvo. Manai Laurai ir bijusi ļoti smaga bērnība,” vērtē Marta, atklājot, ka viņai pašai smagākais bērnības pārdzīvojums ir sešos gados diagnosticētais cukura diabēts. “Sākumā tas bija ļoti smagi. Nu jau ar to sadzīvoju astoņus gadus - ļoti jādomā, ko lietoju uzturā,” uzsver jauniete.
Īpašākā epizode izrādē
Marta izrādē “Pieci pirksti” atveido Lauru, kas patiesībā ir pati Māra Zālīte bērnībā. “Tur ir aprakstīts, kā viņa piedzimst Sibīrijā, kādi tur bija laiki, kā viņa ar ģimeni atbrauc atpakaļ uz Latviju, satiek savas mammas vecākus, un arī par to, kāds vispār ir stāvoklis Latvijā tobrīd. Šis ir stāsts par viņu pašu, viņa gan nenosauc meiteni savā vārdā Māra, jo tas esot pārāk smags vārds,” zina stāstīt Marta.
Vai ir kāda vismīļākā izrādes epizode? “Jā, man tā laikam ir pati pirmā. Tajā Laura ar savu mammu un tēti vilcienā brauc uz Latviju. Īpašs man liekas tas viņu prieks, ieraugot Lauras vecvecmammu un vecvectēvu,” dalās Marta. Izrādes režisore Sarmīte Supe uz skatuves šo vilciena kupejas epizodi veiksmīgi izveidojusi vien ar divām koka kastēm.
Saprast pašam bez spiediena no malas
Būšana daļai no pagasta amatierteātra gan nedod pārliecību jaunajai meitenei, ka nākotnē varētu iet aktiermeistarības ceļu. “Saprast, ko pats vēlies dzīvē, manuprāt, palīdz, ja tev ir kaut aptuvens priekšstats, kas patīk un ko patiešām gribētu pats darīt. No malas nevienam neko nevajadzētu uzspiest,” ir pārliecināta 8. klases skolniece.
Marta atzīst, ka daudzi viņas vienaudži vēl nenojauš, kādu dzīves ceļu gribētu iet. Sastopami arī tādi, kas sākuši par to nopietni domāt, jo 9.klase vairs nav tālu. “Man pašai pagaidām nav ne jausmas, par ko gribu kļūt, bet zinu, ka vēlos skatīties kultūras virzienā. Tiesa, skolā mīļākie priekšmeti pašlaik man ir vēsture, bioloģija un ķīmija,” min Marta.
Arī jaunieši var mainīt pasauli
Jauniete atzīst, ka tieši tāpat, kā viņu interesē daudzas nodarbes, garām nepaslīd arī sabiedrības aktuālās norises. Kas ir tie virsraksti, kas medijos un interneta portālos liek apstāties Martai un pievērst uzmanību?
“Pašlaik noteikti visvairāk uzmanību pievēršu globālās sasilšanas jautājumiem un par vīrusiem, kas izplatās. Tas mani ļoti uztrauc, jo redzu, ka tas mūs var ietekmēt. Ja mēs neko nemainīsim, tad ilgāk par četrdesmit gadiem nenodzīvosim,” nopietni saka Marta.
Viņa uzskata, lai jaunietis varētu šodien ko ietekmēt, svarīgi ir gan mācīties, gan interesēties par to, kas notiek. Saprast pasauli un paplašināt redzesloku noteikti palīdz arī citu kultūru iepazīšana un ceļošana. “Lai arī daudzi šodien saka, ka te nekā nav un savu dzīvi nesaista ar laukiem, es tomēr vienmēr gribēšu atgriezties Latvijā,” domā jauniete. Saskatīt Latvijas un sava pagasta vērtību viņai palīdzējusi tieši ceļošana. “Bieži mēs ceļojam pie māsas uz Vāciju. Man ļoti prātā palikuši mūsu ģimenes ceļojumi uz Gruziju un Turciju. Mana sapņu valsts, kur vēl nav būts, bet ļoti vēlos aizbraukt, ir Francija,” stāsta Marta un piebilst, ka ar nepacietību gaida pavasari, jo tad ar mammu dosies uz Itāliju.
Kategorijas
- Afiša
- Sporta pasākums
- Izstāde
- Koncerts
- Balle
- Teātris
- Pasākums
- Baznīcā
- Meistarklase
- Kino
- Izlaidums
- Jauniešiem
- Senioriem
- Bibliotēkā
- Bērniem
- Tirdziņš
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Palīdzēsim ķepaiņiem!
- Mēs pamanījām!
- Citas ziņas
- Atbildam lasītājiem
- Reklāmraksti
- Veselība
- Kultūra un izklaide
- Dzīvespriekam
- Konkursi
- Horoskopi
- Sports
- Cope un medības
- Vietējās ziņas
- Kriminālziņas
- VĒLĒŠANAS 2017
- SAEIMAS vēlēšanas
- Pašvaldību vēlēšanas
- Vārds deputāta kandidātam!
- Latvijas ziņas
- Noderīgi
- Interesanti
- Eiropas Savienībā
- Laika ziņas
- Skolēnu, jauniešu aktivitātes
- Statiskas lapas
- Ceļojumi
- Ēdamprieki
- Projekti
- Projekts "Riska bērni"
- Projekts "Saimnieko gudri"
- Projekts "Kam ticēt?"
- Projekts "Medijs vai mediju izstrādājums?"
- Projekts "Paver plašāk logu no senatnes"
- Projekts "Mediju kritika"
- Projekts "10 gadi Gulbenes novadā - vai veiksmes stāsts?"
- Projekts "Rūpēsimies par vidi!"
- Projekts "Mediju projekts"
- Projekts "Vide"