Dzirkstele.lv ARHĪVS

Valentīndienas noskaņās

Antons Krikums

2020. gada 11. februāris 00:00

10
Valentīndienas noskaņās

“Kur tu esi, mīļā? Mums jāsatiekas,” es zvanu savai sirdsdāmai Anniņai, kad slepus uz mirkli esmu izlavījies no laulības ostas. Tuvojas taču Valentīndiena. Siltas jūtas manī puto kā šampanietis.
Bet viņa atbild: “Es tev pārzvanīšu. Mani te paņēma pa apli. Gribu izbaudīt!”
Saruna pārtrūkst. Protams, esmu neapmierināts. Tas ir pat maigi teikts. Aizdomu un traka nemiera pilns uzstājīgi zvanu viņai atkal, bet šī man neatbild. Atspiež. Negrib runāt, nevar... Neziņas nomocīts skrienu pēc kortelīša. Kad pudele jau pusē, uz esošo situāciju sāku skatīties filozofiski.
Pēc laba brīža šī zvana pati. Mana Anniņa. Debešķīgā noskaņojumā viņa man saka: “Ja tu zinātu, Anton, cik lieliski tas bija! Man ar vienu reizi nepietika. Es lūdzu, lai parotējam vairākkārt. Un tavs kaimiņš Toļiks piekrita. Tava laulātā draudzene Antonija arī piedalījās. Mēs visi kopā to izbaudījām. Pasakaini!”
Pie šiem vārdiem es sāku apšaubīt latviešu teicienu par veco mīlestību, kura esot kā nerūsējošs titāns, kas, starp citu, ir devītais izplatītākais elements Zemes garozā. Anniņa ir man neuzticīga! Svingero kopā ar manu sievu Antoniju un kaimiņu Toļiku! Jūtos satriekts.
Bet Anniņa bez kādām bremzēm tālrunī jūsmo tik tālāk: “Anton, vai pievienosies mums?”
Atžirgstu. Un sev pašam par brīnumu es piedāvājumam piekrītu. Norunājam, ka satiksimies pie pulksteņa. Drīz vien man ir jāielec gandrīz neprātīgi aulekšojošā “žigulī”, kuram pie stūres sēž mans kaimiņzēns Toļiks, viņam blakus mana mīļotā Anniņa, bet lauleni Antoniju ieraugu aizmugures sēdeklī. Ieslīgstu šai blakus. Un tad mēs visi četri pensionāri braucam. Es neko nejautāju. Es gaidu, kas notiks tālāk.
Un tad piepeši arī es... izbaudu, ko nozīmē paņemt un izrotēt pa apli. Tiešām bauda! Es sajūsmā kliedzu: “Vēl, gribu vēl! Nekad es šajā miestā neko tik lielisku neesmu pieredzējis!”
Tajā brīdī abas manas sievietes raugās manī mīlošām acīm un duetā kaut ko dūdo.
Kas var būt labāks par šo?! Es aicinu ikvienu doties uz Brīvības ielu un izjust ekstāzi par infrastrukturālu ieguldījumu tautas labsajūtā, kā arī kopības sajūtā.