Lietuva: Frenkeļa villa - māja ar īpašu vēsturi
Lietuvas pilsētā Šauļos 1908.gadā Lietuvas ādas galantērijas karalis, ebreju fabrikants Haims Frenkelis uzcēla villu, kura ir vienīgais 20.gadsimta sākuma modernās arhitektūras piemineklis Šauļos un viens no nedaudzajiem šādiem visā Lietuvā.
Jūgendstila villa piesaista gan ar savu ārējo izskatu, gan ar interjeru. Tajā izvietota ekspozīcija, kas iepazīstina ar bagātas muižas dzīvi un sadzīvi Lietuvā pagājušā gadsimta sākumā, bet pirmajā stāvā izvietojies smalks restorāns. Interesanti, ka divos pagājušā gadsimta pasaules karos tika nopostītas vēsturiskās ēkas Šauļu centrā, bet Frenkeļa villa palika neskarta un saglabājusies līdz mūsdienām.
Viens no pirmajiem Lietuvas miljonāriem
No muzeja gides uzzinām, ka Haims Frenkelis dzimis Lietuvas ebreju ģimenē 1851.gadā Ukmerģē. Haims bija otrais dēls ģimenē, vecāki gribējuši, lai viņš kļūst par mācītāju, bet Haims izmācījies par ķīmiķi. Viņu ļoti interesēja ādas apstrāde, un 20 gadu vecumā kopā ar vecāko brāli Haims atvēra ādas apstrādes darbnīcu. Tā kā Ukmerģe bija maza pilsētiņa, rūpniecība tur neattīstījās, jo tālu bija dzelzceļš un osta. Tuvākās ostas bija Rīgā un Liepājā.
1879.gadā viņš ieradās Šauļos ar 5000 rubļiem kabatā. Tas tolaik bija ļoti daudz. Var uzskatīt, ka 19.gadsimtā 1 rublis bija apmēram 40 eiro. Par šo naudu viņš nopirka divstāvu māju. Pirmajā stāvā izveidoja ādas apstrādes darbnīcu, otrajā stāvā dzīvoja ģimene. Tolaik mājas vieta bija ārpus pilsētas. Haims Frenkelis nopirka zemi un uzcēla modernu ādas apstrādes rūpnīcu - 1906.gadā tur bija 48 ķieģeļu mājas. Šauļos tolaik pārsvarā bija koka nami, bet Frenkelis uzcēla ķieģeļu namus. Pēc 30 gadiem viņam bija 25 miljoni rubļu un viņš bija viens no pirmajiem Lietuvas miljonāriem.
1908.gadā tika uzcelta villa jūgendstilā, kas toreiz bija modē Eiropā. Stāsta, ka villu cēluši strādnieki no Rīgas. Tiesa, nav saglabājušies nekādi celtniecības dokumenti, bet tā stāstījuši vietējie iedzīvotāji.
Kad 1915.gadā Lietuvā ienāca vācu armija, Frenkeļa ģimene aizbrauca uz Krieviju. Kad 1917.gadā tur notika revolūcija, viņi aizbrauca uz Vāciju. 1918.gada sākumā Lietuva kļuva neatkarīga, bet līdz 1919.gadam vācu armija Lietuvu nepameta, bija iznīcināti 65 procenti Šauļu pilsētas. Cieta pilsētas centrs un rūpnīca. Gide stāsta, ka vācieši visu izzaguši - iekārtas, ķimikālijas, ādu, visu dedzinājuši. Tomēr villa saglabājusies neskarta. H.Frenkelis plānoja līdz 1920.gadam atjaunot rūpnīcu kopā ar dēlu, kurš mācījās ķīmiju Berlīnē, bet nepaspēja, jo 1920.gada maijā mira Rīgā. Dēls ar radiniekiem atjaunoja rūpnīcu un blakus rūpnīcai 1923.gadā atvēra vēl vienu mazu rūpnīcu “Batas”, kurā ražoja ādas apavus. Muzejā ir aplūkojams šo kurpju pāris.
Otrā pasaules kara laikā 1944.gadā Šauļos tika iznīcināti 85 procenti pilsētas. Tā ir visvairāk karā cietusī Lietuvas pilsēta. Rūpnīcu bombardēja, bet villa atkal necieta. Ilgu laiku villā atradies padomju kara hospitālis, kura direktors bijis krievu ebrejs. Pateicoties viņam, villas interjerā ir saglabājušās gandrīz visas detaļas, bet jāņem vērā, ka 50 gadus tur netika veikts nekāds remonts. 1993.gadā, kad padomju armija pameta reģionu, villa tika nodota muzejam. Muzejs projektā dabūja 11 miljonus litu un sāka villas restaurāciju. Pēc desmit gadiem villa tika atvērta kā muzejs. Tagad tajā ir divas pastāvīgās ekspozīcijas un izstāžu zāles.
Dižciltīgo dāmu dzīve
Gide pastāsta daudz interesanta par dižciltīgo ļaužu dzīvi. Piemēram, dižciltīgai dāmai bija jāprot ļoti labi izšūt. Viesistabā atradās speciāli galdiņi, zem kuru vākiem atradās diegi. Dižciltīgai dāmai tas bija vienīgais darbs, kas bija jāprot, tāpēc to arī darīja tā, lai visi redz. 19.gadsimta otrajā pusē personīgais stils bija kā revolūcija, jo tolaik bija viena moderna frizūra, viena moderna kleita - bija vienādas frizūras un vienādas kleitas. Bet dāmām, protams, bija dažādas figūras, tāpēc vilka korsetes. 19.gadsimtā iziet sabiedrībā bez korsetes bija tāpat kā šodien iziet bez apakšveļas. Arī grūtnieces nēsāja korsetes. Diemžēl korsetē sieviete saņēma par 40 procentiem mazāk gaisa, apakšējie orgāni tika saspiesti, tiesa, mugura vienmēr bija ideāla. Vairāk nekā 60 procenti grūtnieču mira dzemdībās, lai gan nav zināms, cik daudz tas saistīts ar korseti, jo bija arī citi faktori. Interesanti, ka dižciltīga dāma nedrīkstēja parādīt, ka lieto pūderi un krāsojas, jo tas saistījās ar kurtizānēm un aktrisēm. Tomēr dižciltīgās dāmas arī lietoja kosmētiku, bet neviens par to nerunāja, lai gan visi redzēja. Uz kosmētikas trauciņiem bija attēloti slaveni vīrieši, piemēram, Napoleons, bruņinieki. Vīriešiem gan 200 gadus nemainīgs bijis uzvalks, bet par modes lietu kļuvis kabatas pulkstenis.
Kategorijas
- Afiša
- Sporta pasākums
- Izstāde
- Koncerts
- Balle
- Teātris
- Pasākums
- Baznīcā
- Meistarklase
- Kino
- Izlaidums
- Jauniešiem
- Senioriem
- Bibliotēkā
- Bērniem
- Tirdziņš
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Palīdzēsim ķepaiņiem!
- Mēs pamanījām!
- Citas ziņas
- Atbildam lasītājiem
- Reklāmraksti
- Veselība
- Kultūra un izklaide
- Dzīvespriekam
- Konkursi
- Horoskopi
- Sports
- Cope un medības
- Vietējās ziņas
- Kriminālziņas
- VĒLĒŠANAS 2017
- SAEIMAS vēlēšanas
- Pašvaldību vēlēšanas
- Vārds deputāta kandidātam!
- Latvijas ziņas
- Noderīgi
- Interesanti
- Eiropas Savienībā
- Laika ziņas
- Skolēnu, jauniešu aktivitātes
- Statiskas lapas
- Ceļojumi
- Ēdamprieki
- Projekti
- Projekts "Riska bērni"
- Projekts "Saimnieko gudri"
- Projekts "Kam ticēt?"
- Projekts "Medijs vai mediju izstrādājums?"
- Projekts "Paver plašāk logu no senatnes"
- Projekts "Mediju kritika"
- Projekts "10 gadi Gulbenes novadā - vai veiksmes stāsts?"
- Projekts "Rūpēsimies par vidi!"
- Projekts "Mediju projekts"
- Projekts "Vide"