Lai meža īpašums nezaudē vērtību

2020. gada 12. februāris 00:00

Egļu astoņzobu mizgrauzis, kas ir ietekmējis mežsaimniecību un koksnes tirgu visā Eiropā, nav nekas svešs Latvijai. Jaunākie dati no šī meža kaitēkļa monitoringa rāda, ka tieši centrālā Vidzeme un Ziemeļvidzeme šobrīd ir aktuālas vietas, kur šis kukainis ir savairojies. Ja pavasarī būs silts un karsts laiks, kukainis modīsies un meklēs jaunas egļu audzes, kurām uzbrukt. 13.februārī Gulbeni apmeklēs nozares eksperti, lai diskutētu un informētu interesentus par aktualitātēm.

Arī bezsala ziemas apstākļi meža īpašniekus dara bažīgus, jo stipros vējos egles tiek izšūpotas, un tas padara tās vājākas. Tieši novājinātām eglēm uzbrūk kaitēkļi, un tās ir mazāk spējīgas ar tiem cīnīties, tāpēc meža īpašniekiem būtu jāapseko egļu audzes savos īpašumos, lai pārliecinātos, ka nepastāv šī kaitēkļa izplatīšanās drauds. Viena mizgraužu invadēta egle apdraud piecas citas egles. Cirst egles izlases cirtēs vasarā var būt bīstamāk, nekā necirst nemaz, jo kaitēklis lido uz sveķu smaržu. Par to, kā tieši ierobežot šī kaitēkļa izplatību, ko drīkst darīt un ko nedrīkst darīt, sīkāk stāstīs Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” vadošais pētnieks Agnis Šmits.

Meža īpašniekiem un kokrūpniekiem pēdējie trīs gadi ir bijuši kā pa viļņiem – pirms trīs gadiem bija ļoti slapjš, pēdējās divas vasaras bija karstas, šoziem nav sala, 2018.gadā bija rekordaugstas cenas papīrmalkai. Tātad vesels faktoru komplekss, ko veido dabas un tirgus apstākļi. Kā šī ziema, kad piekļūt cirsmām ir sarežģīti, ietekmē koksnes pieejamību, pieprasījumu pēc kurināmā, kas sagaidāms pavasarī un vasarā, tam seko līdzi koksnes pārstrādes nozares speciālisti, un arī par šo tēmu tiks diskutēta seminārā.

Publiski plaši izskanējis jautājums par grozījumiem koku ciršanas un atjaunošanas noteikumos, kas paredz izmaiņas diametros, pēc kura drīkst cirst kokus, kas noteiktu arī prasību šīs cirtes obligāti atjaunot, stādot ar kvalitatīvu stādāmo materiālu. Par šo noteikumu iespējamajiem grozījumiem arī tiks skaidrots seminārā, kā arī tiks runāts par biotopu kartēšanas procesu un to, kā tas skar īpašniekus. Meža īpašnieks Jānis Gipslis no Lizuma stāsta, ka daudzi mežu īpašnieki decembrī no Dabas aizsardzības pārvaldes saņēma informatīvas vēstules par atrastiem biotopiem viņu īpašumos, taču skaidrības par savām tiesībām un to, kādus riskus meža ekonomiskajai vērtībai tas uzliek, īpašniekiem nav.

Pamazām tuvojas jaunais plānošanas periods Eiropas Savienības fondiem. Semināra dalībniekiem būs iespēja izteikt viedokli par prioritātēm, kuras būtu obligāti jāiekļauj mežsaimniecības atbalsta pasākumos. Līdz šim populārākais pasākums bija jaunaudžu kopšana, kur meža īpašnieki ir veiksmīgi apguvuši Eiropas Savienības finansējumu un ieguldījuši darbu kvalitatīvu mežaudžu veidošanā.

Uz semināru 13.februārī Vecgulbenes muižā aicināti visi interesenti. Sākums - pulksten 12.00.

Vairāk informācijas - Aiga Grasmane (Latvijas Meža īpašnieku biedrība), tālrunis 29421875.

www.mezaipasnieki.lv

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Lai meža īpašums nezaudē vērtību

Kategorijas