Nededziniet tiltus, dedziniet grābekļus!

2020. gada 14. februāris 00:00

162

Nededziniet tiltus, dedziniet grābekļus!

Savam dēlam gulbenietis Gatis Rožlapa saka – esmu vienmēr sasniedzams, savai sievai – es tev uzticos, bet pats sev - ka nesadzīvos ar netaisnību. Par to arī būs mūsu saruna. To, ka paša dzīvība pret pārējo pasauli ir nekas, gulbenietis Gatis Rožlapa piedzīvoja pirms vairākiem gadiem, kad atradās vien 300 metru attālumā no brutālas apšaudes Kotdivuārā. Toreiz dzīvību zaudēja vairāk nekā četrdesmit cilvēki.

Daži simti metru no nāves maina dzīves vērtību
“Kad paskaties, kā cilvēki dzīvo, piemēram, Āfrikā, saproti, ka tur tas var būt piecu minūšu jautājums, ka vari tikt nošauts. Tā bija reāli mana pieredze,” Gatis stāsta par vienu no skarbākajām pieredzēm savā dzīvē, kas pilnībā mainīja viņa skatu uz dzīvi.
2016. gadā viņš kopā ar vēl trīs latviešu puišiem strādāja Kotdivuārā. “Aizbraucām svētdienas dienā uz okeānu atpūsties. Vienam pazīstamajam anglim tur bija viesnīca, tuvojāmies vietai, kur gribējām palikt, bet ieraudzījām, ka tur pilns ar šikiem cilvēkiem, visi kaklasaitēs. Izlēmām - nekas, ejam tālāk uz pludmali. Bijām pagājuši kādus 300 metrus tālāk, kad tajā vietā, kur pirms tam gribējām būt, sākās apšaude un cilvēki pūlī krita viens pēc otra. Latvijā portāli ziņoja, ka teroraktā šajā kūrortpilsētā bojā gājuši kādi sešpadsmit cilvēki. Patiesībā tie bija četrdesmit septiņi vietējie. Kādam vienkārši tur kaut kas nepatika. Tur dzīvība var tikt atņemta vienā brīdī. Es saprotu, ka varēju būt viens no viņiem,“ atzīst Gatis un saka, ka tieši tajā brīdī dzīvi sācis saprast citādāk.
Cilvēkam taču gribas dzīvot un darīt labus darbus. Kā vienu no lielākajām vērtībām Gatis min, ka viņam kļuvis vieglāk saprast daudzas lietas, kuras pirms tam nav varējis izprast, un viena no tām bija attiecības ar paša dēlu. “Kad tava dzīvība ir bijusi mata galā vien 300 metru attālumā, tu sāc saprast, kas ir jāierauga dzīvē!”

Ja vajag, esmu sasniedzams
“Mans dēls kādreiz nevarēja man pateikt: tēti, es tevi mīlu. Tagad viņš to var izdarīt bez problēmām. Mums ļoti ir mainījusies attieksme vienam pret otru!” saka Gatis un norāda, ka tas ir bijis iespējams tāpēc, ka viņš ir bijis blakus kā tēvs. ”Es vienmēr viņam esmu teicis: ja mani vajag, es esmu vienmēr sasniedzams, un vienalga kas - zvani! Man ir arī audžudēls, braucu vairākas reizes gadā ar viņu uz kartinghalli. Es taču redzu, ka viņam to ļoti gribas - vai tad man grūti atrast tam laiku.”
Gatis atzīst, ka pašam bērnībā trūcis tēva piemēra. “Vecāki bija šķīrušies, tēva fotogrāfija gan plauktā stāvēja, bet pats viņš reāli nebija klāt. Neatceros viņu jau kopš tā laika, kad man bija kādi seši gadi. Visu, ko šobrīd zinu, es pats esmu uzcēlis caur kļūdām un to, ko esmu redzējis,” viņš saka.
Par sevi Gatis saka, ka ir liels novērotājs un bieži vēro citus cilvēkus, to, kā dzīvo viena vai cita ģimene. “Tad es saprotu, kā es gribu dzīvot, saprotu, ka es negribu, lai man mājās kariņš būtu jāspēlē. Būtu citādāk, ja man būtu kādi 25 gadi, bet man jau ir 46. Tagad es gribu mierīgi dzīvot, strādāt un nopelnīt naudu.”

Vīrietis jāaudzina no agras bērnības
Uz jautājumu, kas ir vislabākais, ko tēvs var iedot tālāk dēlam, Gatis min kādu teicienu par to, ka nevajag nodedzināt tiltus, bet vajag dedzināt grābekļus, lai uz tiem vairs nevajadzētu uzkāpt. “To es vienmēr esmu dēlam atgādinājis. Stāstu arī, ka ir nozīme, vai, labojot mašīnu, atslēgu stingri paņem rokās vai vienkārši griez kaut ko. Ja darīsi vienkārši kaut kā, darbs nebūs kvalitatīvs, bet, ja darām, tad darām tā, kā vajag. Arī dzīvē nedrīkst dzīvot tā – kaut kā. Atgādinu dēlam arī to, ko viņam mācījusi ome, mana mamma – ja redzi citus darām sliktus darbus, tad nedari tos pats un mācies no tām citu kļūdām, ko ieraugi.”
Gatis uzskata, ka lielākā vecāku kļūda ir savu bērnu no visa pasargāt, jo tad tādi trausli stādiņi dzīvē vien sanāk. “Vīrieti ir jāsāk audzināt jau no agras bērnības. Ir arī jāsaprot, kad tev pašam nav bijusi taisnība. Jābūt gatavam par to atvainoties. Uz manu četrdesmit piekto jubileju viņš zvana, prasa, ko uzdāvināt. Es atsaku, ka neko nevajag, galvenais, lai viņam pašam viss ir, un ka man galvenais, ka man ir viņš, un vairāk neko nevajag. Viņš atbild: labi, kaut ko izdomāšu. Paiet divas dienas, atnāk ziņa: nopērc sev kaut ko, esmu ieskaitījis summu. Cik viņš agrāk nav no manis ņēmis, bet tagad patīkami, ka tādā veidā dod atpakaļ!”

Mīliet un esiet atbildīgi!
Ja Gatim būtu šobrīd vēlreiz astoņpadsmit, vai viņš izvēlētos to pašu ceļu iet? “Jā, es gan būtu uzmanīgāks ar cilvēkiem, bet darītu to pašu, ko šobrīd. Censtos gan pirms tam pieiet lietām ar lielāku informācijas apguvi, varbūt ne tik mehāniski.” Gatis gan uzskata, ka tie, kam šodien ir astoņpadsmit, daudz ko no iespējām neizmanto. “Viņi tikai domā, ka ir ļoti mobili, “sēž” tehnoloģijās, bet daudzi tās nemāk izmantot savā labā. Es smejos, ka daudziem tā “cepumu paka” ir pabirusi, jo mūsdienās liela daļa jaunatnes lieto tiešām visādus draņķus. Tā ir lielākā jauniešu muļķība, ko viņi var izdarīt. Piemēram, visi “spaisi” ir tik notrulinoši, tu vairs nespēj ieraudzīt to, kas ir aiz tuvākajām durvīm,” brīdina G.Rožlapa.
Gata novēlējums februāra noskaņās, kad svin Valentīndienu: “Mīliet viens otru! Un atcerieties, ka esat atbildīgi par savām lietām. Īpaši par tām, kur esat pieņēmuši lēmumu. Ar katra lēmuma pieņemšanu iestājas arī atbildība!”

Esmu sakārtojis savu dzīvi
Atbildība noteikti ir arī sakārtot savu dzīvi. Ar savu sievu Gatis iepazinās pirms trim gadiem, bet pirms pāris nedēļām oficiāli apprecējās. “Kā mēs nonācām pie tā, ka jāprecas? Viņa man vienkārši vienā sestdienas rītā atklāti uzprasīja: tad kas mēs esam – mīļākie līdz mūža galam? Es prasīju: vai gribi būt mana sieva? Un viņa atbildēja: jā! Teicu: pirmdien lai dokumenti ir līdzi un ejam sarakstīties. Es gribēju, lai viņai būtu šī te drošības sajūta,” uzsver G.Rožlapa.
“Jā, esam sakārtojuši savu dzīvi. Kad viņa parādījās, sapratu: lūk, kur ir mans cilvēks, ar ko kopā novecot! Kādā sarakstē pat viens otram rakstījām: līdz kaulainā mūs šķirs. Uzticos viņai absolūti visā, un esam izrunājuši arī to, par ko esam atbildīgi,” stāsta Gatis.

Siltums un labas vakariņas
“Vīrietim ir jārūpējas, lai viņa sievietei vienmēr auto būtu kārtībā, lai viņa varētu nokļūt tur, kur nepieciešams! Vīrietim arī jābūt atbildīgam, lai ģimenē būtu nauda un viss pārējais nepieciešamais nodrošinājums,” īsi un kodolīgi uzsver Gatis, neslēpjot arī to, ko sagaida pretī.
“Sieviete ģimenē noteikti var ienest siltumu un labas vakariņas. Jā, tā jau tikai var likties - kas ir vakariņas? Bet, ja visu dienu esi noskrējies, tad siltām vakariņām ir ļoti liela nozīme!” Tomēr vīrietim ir jāspēj saredzēt arī, kad iedot savai sievai atpūtas brīdi. “Mans darba laiks ir nenormēts, viņa strādā no pulksten 8.00 līdz 17.00. Mēs katrs darām to, ko varam darīt. Tomēr var taču vīrs sestdienas rītā pasniegt kafiju gultā vai uztaisīt brokastis. Ir bijuši vakari, kad es saku: viss, kastroļus pie vietas, braucam vakariņās uz krogu! Esam arī izrunājuši laiku, kas ir pilnībā mūsu. Mums tie ir trešdienu vakari, kad es noteikti nestrādāju līdz desmitiem vakarā!” atklāj Gatis.
Daudz kur bijis pasaulē, tomēr vienmēr atgriezies atpakaļ dzimtajā Gulbenē. Viņš uzskata, ka valsts un zeme ir divi atšķirīgi lielumi. Tāpēc viņš uzdrīkstas apgalvot, lai arī nav šīs valsts patriots, tomēr mīl šo zemi. “Es saku: ja mīlat šo zemi, tad mīliet, bet ar netaisnību gan nevajag sadzīvot! Mēs taču visi redzam, kas notiek valdībā! Ikdienā mums tiek melots, acīs skatoties. Tas grauj patriotismu. Tu redzi netaisnības, un tas ļoti kremt! Un tad ir tas lielais jautājums katram iekšā, ko ar to visu iesākt. Kāpēc igauņi var uztaisīt ceļus? Kāpēc mēs to nevaram? Dzīvojot Norvēģijā, biju pilsētiņā, kas bija nedaudz lielāka par Gulbeni. Pilsētā bija divi policisti un viens finanšu inspektors, un visi dzīvoja pilnīgā mierā un kārtībā. Cik mums te ir?” saka G.Rožlapa.
Viņš uzskata - kamēr paši neiesim un nedarīsim, un pa plauktiem nesakārtosim to, kas jāsakārto, labāk nebūs. Par jaunajiem domās tie jaunie, kas ieies politikā, jo no esošās politiķu paaudzes to vairs nesagaidīt.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Nededziniet tiltus, dedziniet grābekļus!

Kategorijas