Mūsdienās cenzūra ir aizliegta

2020. gada 14. februāris 00:00

Pēc kādiem kritērijiem padomju laikā noteica to, vai grāmata/darbs/autors tiks aizliegts? Vai arī mūsdienās Latvijā pastāv kādi kritēriji un kādas grāmatas vai autori ir aizliegti?
Atbild Latvijas Nacionālās bibliotēkas sabiedrisko attiecību speciālists Augusts Zilberts:
- Padomju laikā šādus kritērijus noteica un īstenoja galvenokārt Galvenā literatūras pārvalde jeb tā saucamais “glavļits”. Mūsdienās cenzūra ir aizliegta, taču vienlaikus Latvijas likumdošanā ir paredzēts sods par, piemēram, naida kurināšanu neatkarīgi no formas, kādā tā tiek pausta. Par īpašiem kritērijiem attiecībā uz literatūru gan nevarēšu komentēt.
Piemērs no aizliegtās un no bibliotēku krājumiem izņemtās literatūras saraksta ir digitalizēts un pieejams digitālajā bibliotēkā – gramatas.lndb.lv.
1941. gadā publicētais grāmatu un brošūru saraksts pieejams uz vairāk nekā 90 lappusēm, katrā no tām minēti vidēji 20 autori un/vai darbi. Laika gaitā šis saraksts tika papildināts. To, kādēļ konkrētie autori, grāmatas, darbi aizliegti, var secināt pēc autoru politiskajiem uzskatiem, dzīvesgājuma un spriest jau pēc darbu nosaukumiem. Jāteic gan, ka lielu daļu autoru visticamāk literatūras mīļotāji nemaz nezina tieši tādēļ, ka viņi bijuši aizliegto sarakstā. Piemēram, sarakstā lasāms rakstnieks Bankavs, kurš ir autors “Trīs zvaigznēm” un “1919. gads”, Raimonds Bebris – “Latvju māte”, Pēteris Apkalns – “Dievam, tēvzemei, brīvībai”. Sarakstā var izlasīt simtiem nezināmu autoru vārdus un viņu radošo darbu nosaukumus.
Aizliegti bijuši darbi, ko rakstījusi un veidojusi Armijas štāba apmācības daļa, Izglītības ministrijas skolu programmu apraksti, kā arī likumi. Aizliegta bijusi garīga rakstura literatūra, izdevumi par reliģiju un Dievu, patriotiska rakstura dziesmu un dainu krājumi, darbi, kuros runāts par ģimenes vērtībām, valstu dažādām iekārtām, valsts nozīmi cilvēka dzīvē, Latvijas vēsturi un tās veidošanā zīmīgiem notikumiem un cilvēkiem, piemēram, Oskaru Kalpaku, Brīvības cīņām, Latvijas dibināšanu, Ulmaņa apvērsumu un citiem.
Aizliegts bijis arī Aspazijas darbs “Kaisītās rozes”, Ausekļa “Rakstu izlase”, Aleksandra Grīna “Dvēseļu putenis” un citi viņa darbi, kā arī Ernesta Brastiņa, Viļa Plūdoņa, Andreja Eglīša, Kronvaldu Ata, Edvarta Virzas, Līgotņu Jēkaba radošais devums latviešu literatūrā. Tāpat lasīšanai liegtas un bibliotēkās izvietošanai nav atļautas Kārļa Ulmaņa atziņas, kā arī Frīda Zālīša rakstītās Latvijas vēstures grāmatas un komponista Jāņa Norviļa “Mazpulku dziesmas”. 1941. gadā Andreja Pumpura eposs “Lāčplēsis” nav bijis aizliegto sarakstā, bet aizliegts bijis kāds viņa rakstu krājums.
No pasaules literatūras pārstāvjiem, kuru darbi bijuši aizliegti, zināmākie ir Mārtiņš Luters un vācu rakstniece Hedviga Kurts-Mālere ar vairākiem desmitiem grāmatu un darbu.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Mūsdienās cenzūra ir aizliegta

Kategorijas