Helmuts Brasovs: emocijas ir slikts padomdevējs

2020. gada 18. februāris 00:00

1311

Helmuts Brasovs: emocijas ir slikts padomdevējs

Pagājušā gada pati skaļākā lieta Gulbenes novadā bija divu vīru nāvi nesušais iereibušas trijotnes konflikts pilsētā, kas notika kādā dārzā 17.maijā.
Šis kriminālprocess atrodas Vidzemes tiesas apgabala prokuratūras uzraudzībā, bet izmeklēšanu veic Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Gulbenes iecirkņa darbinieki. Gulbenes rajona prokuratūras virsprokurors Helmuts Brasovs “Dzirkstelei” saka, ka šajā gadījumā nav pamata runāt par slepkavību, jo kautiņā neesot izmantoti nekādi ieroči vai miesas bojājumu nodarīšanai pielāgoti priekšmeti. “Parasts sadzīves skandāls. Kopīga alkohola lietošana. Banāls sižets. Aizvainojoši izteicieni, rupja fiziska spēka pielietošana, vicinot dūres, kā rezultātā divas personas no gūtajiem miesas bojājumiem gāja bojā. Varam atmest emocijas un padomāt, ko trīs pieauguši vīrieši darbdienas (tā bija piektdiena – red.) vidū dara dārza mājiņā. Alus, degvīns. Kopīga alkohola lietošana ar sekojošu konfliktu,” teic Gulbenes rajona prokuratūras virsprokurors.

Tenkas lietas izmeklēšanā nelīdz
H.Brasovs komentē viena bojā gājušā vīrieša mātes izteikto versiju, ka, iespējams, dēls sists, lai no viņa izspiestu ģimenei Litenē piederošo meža īpašumu. “Par to vispār nav adekvāti runāt. Ir kaut kādas baumas, tenkas, kuras var paklausīties, bet konkrētajā lietā noskaidrot objektīvo patiesību maksimāli, cik vien tas ir iespējams. To kodolu! Kas tur notika, kas un ko izdarīja, kādas ir nodarījuma sekas, cēloniskais sakars, nodarītā juridiskā kvalifikācija, iespējamais sods,” saka H.Brasovs. Par to, kur šī lieta varētu tikt izskatīta, šobrīd informācijas neesot. H.Brasovs skaidro: “Tiesā notiek datorizēta lietu sadale. Lieta tiek nodota pēc piekritības Vidzemes rajona tiesai, kā to paredz Kriminālprocesa likums. Vidzemes rajona tiesas ēkas atrodas Limbažos, Alūksnē, Gulbenē, Madonā, Valmierā, Cēsīs, Valkā. Jebkurā no šīm vietām var gadīties, ka nāksies izskatīt lietu. Atkarībā no slodzes, datorizētās lietu sadales rezultātā pienākums izlemt lietu tiks uzticēts konkrētam tiesnesim. Tā tiek nodrošināts lietu nejaušas sadales princips.”

Varēja piezvanīt, neizkāpjot no auto
Šā gada 3.janvārī Jaungulbenes pagastā ceļa malā tika atrasta 74 gadus veca sieviete, kura tur bija bezpalīdzības stāvoklī nogulējusi gandrīz diennakti. Šis gadījums bija satraucošs, jo nebija saprotams, kā tā varēja notikt, kā neviens nepamanīja un ātrāk nesniedza palīdzību cietušajai. H.Brasovs saka – diemžēl nav pamata saukt pie atbildības nevienu civiliedzīvotāju, kurš pabrauca garām ceļa malā gulošajai sievietei un nereaģēja. Rīcība vai bezdarbība šādā situācijā ir atkarīga no katra cilvēka pilsoniskās apziņas. “Tīri cilvēciski var pārmest, bet juridiski ne,” saka virsprokurors. Tajā pašā laikā H.Brasovs uzsver: “Varētu jau gribēt, lai cilvēki ir sociāli aktīvāki. Nekas taču netraucēja ikvienam, kurš garāmbraucot redzēja ceļa malā gulošo, piezvanīt uz operatīvo dienestu tālruni un ziņot, lai veic pārbaudi. Garāmbraucējam nebūtu pat jāaptur automašīna, lai izkāptu no tās. Vienkārši bija jāpiezvana. Zvanot var pat nenosaukt savu uzvārdu. Protams, ne vienmēr uzreiz var saprast, ka cilvēkam tiešām nepieciešama neatliekama palīdzība, ka cilvēks, iespējams, atrodas dzīvībai bīstamā stāvoklī, bet tieši tāpēc varbūt labāk ir informēt atbildīgo dienestu, kas to izvērtēs. Toties sajūta būs laba. Cilvēks nebūs bijis vienaldzīgs par cita nelaimi.”
Tajā pašā laikā H.Brasovs aicinātu arī senioru piederīgos būt vērīgiem. Ja ir bijis viens savāds gadījums, otrs, vajadzētu tomēr nodrošināties, lai cilvēks viens pats nekur tālu nedotos ārpus mājas. Taču, protams, ne jau vienmēr sirmgalvji ņem vērā savu pieaugušo bērnu lūgumus vai ieteikumus, uzsver H.Brasovs.

Neveselīga tendence - nenākt uz tiesu
H.Brasovs raksturo kādu raksturīgu šodienas kaiti: “Cietušais uzstāj, lai tiktu uzsākts process un lieta nonāktu tiesā, taču pēc tam sazin kāpēc cietušais vairs nenāk uz tiesu. Acīmredzot tāpēc, ka materiālā kompensācija no Juridiskās palīdzības administrācijas jau ir saņemta. Piemēram, par vidēji smagiem miesas bojājumiem tie var būt aptuveni 1000 eiro. Vairs neko nevajag?” Šāda attieksme traucē tiesībsargājošo institūciju darbu. Nākas cietušo meklēt un piespiedu kārtā atgādāt uz tiesu. Kamēr viņu meklē, ir jāatliek viena, otra tiesas sēde. Tas ir viens stāsts. Nemaz nerunājot par apsūdzētajiem, daļai no kuriem arī ir tendence neierasties uz tiesu. Rezultātā lietas izskatīšana tiek atlikta daudzas reizes un visiem procesā iesaistītajiem ir trīs vai četras reizes vairāk darba, nekā varētu būt. Tiek tērēti resursi, laiks. “Un tas tikai tāpēc, ka kāds negrib pildīt savu pienākumu, kaut likumā ir noteikts - apsūdzētajam ir pienākums pēc procesa virzītāja uzaicinājuma ierasties uz procesuālo darbību izdarīšanas vietu. Apsūdzētajam tostarp var grozīt drošības līdzekli un apcietināt viņu. Var izsludināt viņa meklēšanu. Kad apsūdzētais uz tiesu tiek atvests ar konvoju, viņš kļūst ieinteresēts ātrākā lietas izskatīšanā. Rezultātā lietā, kurā sākotnēji sods varēja būt piespiedu darbs, apsūdzētajam ir ierobežota brīvība jau pirmstiesas periodā, iespējams, pat vairāku mēnešu garumā. Jo nav izslēgts, ka var rasties problēmas arī ar liecinieku savlaicīgu ierašanos uz tiesu,” saka H.Brasovs. Ilustrācijai viņš pastāsta konkrētu gadījumu. “Bija gadījums, kad kāds vīrietis, kurš tika apsūdzēts narkotiku lietā, savu vainu kategoriski noliedza, teica, ka pierādījumi falsificēti. Lieta tika nodota izskatīšanai tiesā. Apsūdzētais pazuda. Viņš tika izsludināts meklēšanā. Pēc aptuveni gadu ilgas meklēšanas saņēmām informāciju no Spānijas, ka šī persona atrodas tur un tiks izdota Latvijai, bet vispirms viņam jāizcieš vairāk nekā 4 gadu ilgs cietumsods par narkotiku kontrabandu,” stāsta H.Brasovs. Viņš skaidro, ka konkrētajā gadījumā noilgums neiestāsies, personai būs tiesa un nāksies saņemt sodu arī par Latvijā nodarīto.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Helmuts Brasovs: emocijas ir slikts padomdevējs

Kategorijas