Vēlas mazināt koku ciršanas ierobežojumus

2020. gada 18. februāris 00:00

1371

Vēlas mazināt koku ciršanas ierobežojumus

Latvijas Meža īpašnieku biedrības rīkoto semināru Vecgulbenes muižā ievadīja diskusija par mežsaimniecības un koksnes pārstrādes iespējām un izaicinājumiem darbaspēka nodrošināšanā, finansējumu attīstībai, resursu pieejamību un prognozējamību normatīvajos dokumentos. Tajā aktīvi iesaistījās Gulbenes novada kokrūpniecības uzņēmumu vadītāji.

Augstvērtīgu koksni ieved no Somijas
“Domāju, ka meža īpašnieks nav ienaidnieks savam īpašumam, lai gribētu tikai ātrāk visu nocirst. Viņš saprot, kāda mežam ir vērtība. Turklāt varam pārliecināties, ka arī septiņus gadus jaunā mežaudzē aug sēnes, izcirtumos nogatavojas avenes, tātad nav tiesa, ka tādējādi tiek apdraudēta sēņu augšana. Ja paskatāmies uz ziemeļu valstīm - Somiju un Zviedriju, tur galvenais uzsvars ir uz nosacījumu – ja nocirsts mežs, tas ir jāatjauno. Arī Latvijā pamazām uz to virzās,” stāsta Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks.
Viņš atzīst, ka Latvijā birokrātiskais slogs mežu īpašniekiem un apsaimniekotājiem ir par smagu. Šobrīd sabiedrībā plašu rezonansi raisījuši grozījumi noteikumos “Par koku ciršanu”. Savs viedoklis ir mežzinātniekiem, savs – meža īpašniekiem, kuri vēlas saimniekot pēc iespējas efektīvāk un gūt saimniecisko labumu, racionāli izmantojot ne tikai mežu, bet arī laiku.
Mežu īpašnieki un kokrūpnieki vēlas pielīdzināt koku ciršanas diametru Igaunijā noteiktajam. Skandināvijas valstīs šādi ierobežojumi neeksistē. “Mūsu uzņēmums gadā iepērk 50 000 kubikmetrus zāģmateriālu. Tad var rēķināt, cik daudz koku mežā ir jānocērt. Vairāk nekā 60 procentus augstvērtīgākās koksnes iepērkam Somijā, jo šajā valstī vairāk izmanto tievbaļķus. Tas nozīmē, ka nocērt agrāk un koksne ir labākas kvalitātes, tāpēc to var izmantot mēbeļu ražošanai,” norāda SIA “Avoti SWF” īpašnieks Uldis Misiņš.
Viņš Saeimas deputātiem paudis savu viedokli, ka ir jāsamazina cērtamo koku diametra caurmērs. U.Misiņš atzīst, ka mežu nevar uzskatīt par nacionālo parku. Arī tagad nereti kopšanas cirtē izzāģē tieva diametra kokus, bet drīz pēc tam tiek veikta kailcirte, tomēr likums ir ievērots. Turklāt šobrīd nav prasības, ka visas caurmēra cirtes ir jāatjauno, kā tas ir paredzēts jaunajos noteikumos. U.Misiņš skaidro, ka jebkurš uzņēmējs ir gatavs piemēroties izmaiņām, taču tām ir jābūt ilgtermiņā, tas ir, vismaz vienas vai divu Saeimas sasaukumu laikā.

Meža raža ir koki, kas izmantojami efektīvi
“Lai varētu apsaimniekot savus mežus, galvenais ir zināt likumus un noteikumus. Zinātnieki uzskata, ka katrai mežaudzei ir brīdis, kad tai ir vilielākā vērtība, bet ne vienmēr to izdodas nocirst. Līdz ar to samazinās koksnes un arī īpašuma vērtība. Ar mazāku koku caurmēra diametru var efektīvi izmantot mežu un zemi, kas ir Latvijas lielākā bagātība,” atzīst meža īpašnieks Aivars Vanags no Žīguriem.
Diskusijas vadītājs Pauls Rēvelis salīdzina, ka mežu īpašniekiem saistošie noteikumi ir apmēram tādā pašā apjomā kā valsts budžets – uz 1000 lappusēm.
SIA “Konto” īpašnieks Agris Koris mudina padomāt, kas notiktu valstī, ja lauksaimniekiem atļautu audzēt graudaugus un citas kultūras ar vienu noteikumu – laukos noteikti ir jābūt nezālēm, kur nosēsties bitēm. “Koki ir meža raža, tāpēc vajadzētu nodalīt rūpniecisko mežu no nacionālā parka, kur ir strikti aizsardzības noteikumi. Pirms 30 gadiem bija pavisam cita situācija, cits klimats un citi cilvēki. Viss mainās, arī mežs. Nav jēgas audzēt liela diametra kokus, ko zāģē būvmateriālos, jo to nestspēja nebūs pietiekama. Lai ēkas būtu drošas un varētu gatavot labas mēbeles, ir jābūt atbilstošam kokmateriālam,” pauž A.Koris.

Kokapstrādē trūkst kvalificētu darbinieku
Nepastāvīgie un siltie laika apstākļi šoziem ir radījuši lielus pārbaudījumus, atklājot trūkumus, kas parādās šādā ziemā. Tie ir grūti izbraucami ceļi mežu izvešanai un apgrūtināta mežizstrāde. Kad dažas dienas uzsala, tad SIA “Konto” pieveda tik daudz kokmateriālu, ka bija grūti tos pieņemt.
“Uzņēmumā tagad strādā nedaudz vairāk par 60 darbiniekiem. Uzstādījums – katru gadu to skaitu samazināt par 5 strādājošajiem, to vietā liekot jaunas iekārtas. Uzstādījums ir aizmirst par lēto darbaspēku un orientēties uz augstu pievienoto vērtību. Tiesa, var uzstādīt jaunas līnijas, bet atslēdznieku, mehāniķu Latvijā tikpat kā nav. Var ieviest augstās tehnoloģijas ar robotiem, bet trūkst speciālistu, kas tās uzstādītu. Ko darīt? Vai prasīt ļaut ievest strādniekus no trešajām valstīm?” spriež A.Koris.
No profesionāli tehniskajām skolām darbā piesakās uzņēmējdarbības speciālisti un ekonomisti, bet uzņēmumam vajag, lai viņi prastu skrūvēt, veikt nepieciešamās kokapstrādes operācijas. A.Koris secina, ka Latvijā nav moderno iekārtu ražotāju un apkalpotāju speciālistu.
Uzņēmējs secina, ka šobrīd mazie un vidējie kokapstrādes uzņēmumi ir nogaidīšanas periodā. Tirgus situācija – pasūtījumi un pircēji - ir nesaprotama. Pasūtījumu ir mazāk un nestandarta, tāpēc pagaidām netiek domāts par investīcijām. “Investēt miljonus, nezinot par rītdienu, nav prāta darbs. Lai paiet šī ziema,” saka A.Koris.

Paplašinās mēbeļu ražošanu Rēzeknē
SIA “Avoti SWF” ir Latvijā lielākais mēbeļu ražotājs, strādā eksportam. Tajā strādā apmēram 460 darbinieki. “Pagājušajā gadā esam saražojuši produkciju par vairāk nekā 50 miljoniem eiro. Nevienu miljonu nevarētu nopelnīt, ja mums nebūtu FSC sertifikāta. Tas apliecina, ka saimnieciskā darbība atbilst augstākajiem sociālajiem un vides standartiem, tātad nodrošina ilgtspējību, lai saglabātu dabas bagātības nākotnei,” uzsver U.Misiņš.
Gādājot par ražošanas attīstību perspektīvā, uzņēmums Latvijā ir nopircis divus robotus, viens no tiem strādā. “Pirms gada vēl vienu robotu nopirkām Lietuvā, tas drīzumā sāks strādāt. Ceturto robotu esam pasūtījuši Dānijā,” informē U.Misiņš. Viņš uzsver, ka visus darbus nevar veikt roboti, jo mēbeļu ražošanā ir nepieciešams cilvēku roku darbs. Šobrīd uzņēmumā strādā arī četri ukraiņi, viņu darba alga tiek pielīdzināta vidējai algai valstī. “Kāpēc tādu nemaksā mūsu strādniekiem? Ir atšķirība, jo ukraiņi grib strādāt, bet mūsējie – tikai atnākt uz darbu. Protams, tas neattiecas uz tiem, kuri labi strādā. Viņi arī atbilstoši nopelna, vēl vairāk nekā ukraiņi,” salīdzina U.Misiņš.
Lai attīstītu un paplašinātu mēbeļu ražošanu, ir iegādāts īpašums Rēzeknē. Jaunajā modernajā rūpnīcā paredzētas darba vietas līdz 300 darbiniekiem. “Gulbenes novadā darbaspēka resursi ir izsmelti, tāpēc rūpnīcu celsim Latgales reģionā. Turklāt tur blakus ir augstskola, koledža,” pamato U.Misiņš.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Vēlas mazināt koku ciršanas ierobežojumus

Kategorijas