Pārdomas par atkritumu apsaimniekošanu

2020. gada 18. februāris 00:00

Pakalpojumu saņemu, izmantoju, samaksāju – tāda ir Civillikuma noteiktā kārtība. Šeit pēkšņi SIA “Pilsētvides serviss” prasa priekšapmaksu, jo netiek galā ar parādniekiem. Ir taču juridiskie dienesti, kuri to var kārtot un atrisināt tāpat kā citi pakalpojumu sniedzēji! Principā ir tā: pakalpojumam ir jābūt sniegtam, es samaksāju par izmantoto. Otrs jautājums – kāpēc tā sarežģī ar atkritumu izvešanas pieteikšanu un atteikšanu? Jūs piedāvājiet atkritumu izvešanas grafiku vienu, divas vai trīs reizes mēnesī! Klients, zinot, ka pakalpojums ir vajadzīgs, piesakās uz konkrēto datumu. Un viss ir kārtībā! Un nav vairāk nauda jāskaita uz priekšu un atpakaļ. Taču strikti noteikt, ka tik reizes mēnesī obligāti ir jāsaražo atkritumi nedrīkst. Klientam jādod iespēja izvest atkritumus tad, kad konteiners ir pilns. Trešais jautājums ir par šķiroto atkritumu konteineru aizslēgšanu. Jo vairāk ir atslēgu, jo vairāk atkritumu ir mežā. Šķiroto atkritumu konteineriem ir jābūt vaļējiem, jo tā ir vieta, kur visi var brīvi nest un ievietot. Vairums cilvēku taču prot sašķirot savus atkritumus. Varbūt daži arī neprot, bet vai viņu dēļ ir jācieš visai sabiedrībai kopumā? Šiem konteineriem ir jābūt vaļējiem. Apsaimniekotājs pēc tam izšķiros un zinās, ko darīt tālāk. Jāsaprot, ka atkritumu urnu aizslēgšana ir amorāla. Apsaimniekotājam nav jāierobežo, bet jāmudina cilvēki atdot firmai savus atkritumus. Tālākais ir pārstrādes vai noglabāšanas jautājums.
Vajadzētu arī šķiroto atkritumu konteinerus metālam. Vai atkritumu konteineri ir pie garāžu kooperatīviem? Kas notiek? Saliek plastmasas pudeles metāla mucā un aizdedzina! Un mēs visi elpojam.
Gribu teikt, ka ir vajadzīgs piedāvājums arī neapzinīgajai iedzīvotāju daļai vai tiem, kuri nespēj samaksāt par savu atkritumu apsaimniekošanu. Vēl viens jautājums ir par atkritumiem atpūtas vietās - pie Gaujas tilta, pie Tirzas tilta! No sākuma tur uzlika konteinerus, jo gribēja, lai cilvēkiem būtu labi. Izrādījās, ka tur veda daudz atkritumu un nebija, kas tos izved. Mums atkritumu vākšana joprojām notiek kampaņveidīgi. Pēc tam tie atkritumu maisi stāv ceļu malās vai tiek samētāti mežos. Organizācijai, kura novadā nodarbojas ar šo jautājumu, ir jātiek galā ar visām problēmām. Ir jāuzņemas arī riski. Jāuzņemas arī tas, kas nav izdevīgi, bet ir lietderīgi. Jāmāk arī pārliecināt cilvēkus iesaistīties atkritumu apsaimniekošanā.
Es savā mežā ceļa malā katru gadu salasu kādus vairākus maisus ar dažādiem atkritumiem. Tur ir bijušas šķēres, bīdmēri, būvgruži, bet lielākais atradums bija televizors. Es savā īpašumā no sabiedrības saņemu šo “dāvanu”, bet man par to ir jāsamaksā! Un kur lai es to lieku? Varbūt tomēr pašvaldībai būtu jārisina jautājums, kā apsaimniekot tos atkritumus, kuru īpašnieku nav iespējams pierādīt. Varbūt būtu šim nolūkam jāizmanto pašvaldības budžeta nauda.

- Guntis Grīnšteins, meža īpašnieks, meža nozares 2012.gada balvas “Zelta čiekurs” ieguvējs

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Pārdomas par atkritumu apsaimniekošanu

Kategorijas