Turpinās Baltijas valstu lauksaimnieku cīņa par vienlīdzīgu ES finansējumu lauksaimniecībai

2020. gada 21. februāris 21:32

20.februāra rītā "Zemnieku saeima" kopā ar citām Latvijas un Baltijas lauksaimnieku nevalstiskajām organizācijām Briselē pulcējās kopīgā protesta akcijā, lai paustu savu neapmierinātību ar netaisnību tiešo maksājumu kontekstā.

Šobrīd neredzam reālu tiešo maksājumu izlīdzināšanu, un vēl jo vairāk - redzam nozīmīgu samazināju lauku attīstības finansējumā, kas faktiski pārvelk strīpu pār pārtikušu un apdzīvotu lauku teritoriju sapni Latvijā. Esošais Eiropas Komisijas piedāvājums Latvijas lauksaimniekiem un lauku iedzīvotājiem ir kategoriski nepieņemams, to klātienē paudām arī Krišjānim Kariņam, Igaunijas premjeram Jüri Ratas un Lietuvas prezidentam Gitanam Nausēdam - priecē, ka visi valstu vadītāji pauda gatavību šo netaisnību labot. Tāpat akcentējām arī to, ka jaunās zaļās iniciatīvas, par kurām ir vienojusies Eiropa, nav izpildāmas bez atbilstoša finansējuma.

Biedrības „Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre: „Šobrīd Eiropas lauksaimnieki ir reāli “iedzīti stūrī”- pieaugošas vides prasības, aizvien atvērtāks tirgus trešajām pasaules valstīm un mazāks lauksaimniecības atbalsta budžets. Tāpēc Baltijas lauksaimniekiem nākas meklēt ceļus, kā likt sadzirdēt Eiropas iekšējo nevienlīdzību. Politiķiem ir grūti mums skatīties acīs apzinoties, ka mūsu lauksaimnieki kopīgajā tirgū mēģina izdzīvot vien ar 60 % atbalstu un augstākām vidējām ražošanas izmaksām ES. Tāpēc, lai politiķiem un mūsu konkurentiem citās valstīs liktu justies neērti, mēs atkal bijām Briselē.”

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes locekle Agita Hauka: „Ir liels gandarījums, ka Baltijas valstu lauksaimnieki varēja noorganizēt šāda veida protesta akciju, kurā vienoti paudām savu viedokli. Arī no preses puses tika augstu novērtēta mūsu protesta akcija, tāpēc uzskatu, ka tas ir liels darbs, kas dos rezultātus nākotnē.”

Lauksaimniecības Statūtsabiedribu asociācijas izpilddirektots Kaspars Melnis: „Ir dažādas komunikācijas formas, ja mūs nedzird oficialās sarunās, tad mums neatliek nekas cits kā paust savu viedokli šādā ceļā. Nav cita ceļa, kā izbeigt šo nevienlīdzīgo situāciju starp ES dalībvalstīm. Mums kā lauksaimniekiem primāri būtu jadomā par ražošanu, bet aizvien biežāk mums nākas cīnīties par savām tiesībam, jo nav godīgi, ka Latvijas lauksaimniekiem jāpilda tādas pašas ES prasības kā visiem, tikai finansējums katrai valstij ir pilnīgi atšķirīgs. Latvija un Baltijas valstis šajā situācijā joprojām ir pabērna lomā, kā otrās šķiras lauksaimnieki, tāpēc iespēju robežās mums kā lauksaimniekiem, mūsu ametpersonām un Baltijas valstīm ir jābūt vienotiem, jo tikai kopā mēs varam panākt rezultātu.”

Jāatzīmē, ka uzreiz pēc protesta Baltijas lauksaimnieku organizāciju pārstāvji devās uz tikšanos ar Eiropas Komisijas budžeta un administrācijas komisāra Johana Hāna (Johannes Hahn) biroja pārstāvi Christiane Kirketerp de Viron, ar kuru tika pārrunāta iespēja mainīt atbalsta aprēķināšanas metodiku Baltijas valsīm, kā arī iespējamo naudas pārdalījumu Horvātijas prezidentūras piedāvājumā.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Turpinās Baltijas valstu lauksaimnieku cīņa par vienlīdzīgu ES finansējumu lauksaimniecībai

Kategorijas