Kultūras norises – pārmaiņu vējos

2020. gada 25. februāris 00:00

3211

Pagājušas vairāk nekā 100 dienas, kopš Gulbenes novada pašvaldības izveidotās Kultūras pārvaldes vadītājas amatā apstiprināta Gundega Ķikuste. Mūsu lasītāji nepacietīgi jautā un vēlas zināt, kas mainīsies kultūras darbā, kādas ir ieceres, vēlmes un iespējas. Par to sarunā ar G.Ķikusti.
- Vai varat izskaidrot, kāda ir būtiska atšķirība starp Kultūras pārvaldes un iepriekšējo pašvaldības darbinieku atbildību par šo nozari?
- Līdz Kultūras pārvaldes izveidošanai pērnā gada rudenī kultūras darbinieki bija pagastu pārvalžu pakļautībā un atbildīgi par kultūras dzīvi vietējā līmenī. Līdz ar jaunas iestādes izveidi var tikt noteiktas arī jaunas atbildības. Pirmkārt, nepieciešama vienota informatīvā kanāla izveide par novada kultūras pasākumiem un aktualitātēm, jo šobrīd iedzīvotājiem informācija ir jāmeklē vairākos kanālos, kur tā nereti atšķiras. Mērķtiecīgi jāizstrādā vienota novada informācijas vietne, kurā var atrast visu informāciju par kultūras dzīvi novadā: struktūrvienības, kontakti, pasākumi, aktualitātes, amatiermākslas kolektīvi un informācija par tiem. Otrkārt, pārvaldē tiek sadalītas atbildības, lai nodrošinātu pasākumu plānošanu un režiju tieši novada līmenī, jo šobrīd pasākumu plānošana vairāk notiek atsevišķi katra pagasta un pilsētas teritorijā. Vēlamais rezultāts – lai šajā gadā ir jau zināms un saplānots nākamā gada lielo novada pasākumu un aktivitāšu grafiks. Treškārt, pārvaldei būs iespēja piesaistīt papildu finansējumu fondu projektu konkursos, lai veicinātu jaunradi kultūrā, sadarbību ar citām pašvaldībām un profesionālās mākslas pieejamību novadā, piesaistītu speciālistus amatiermākslas kolektīvu prasmju celšanai un iedzīvotāju brīvā laika pavadīšanas iespēju dažādošanai. Ceturtkārt, būs lielākas iespējas attīstīt starptautisku sadarbību gan ar citu valstu pašvaldībām, gan uzrunāt citu valstu partnerus, lai varētu piedalīties fondu mobilitātes programmās – tādējādi pārvaldes darbiniekiem būtu iespēja profesionāli augt un gūt jaunu pieredzi ārvalstīs. Vēl viens būtisks virziens ir rast iespējas dažādu pakalpojumu izmaksu samazināšanā, kas šobrīd tiek izmantoti pārvaldē: apskaņošana, apgaismošana, muzikālais noformējums, dažādi ikdienas pakalpojumi – jārod iespējas šos pakalpojumu līgumus slēgt centralizēti.
- Kā esat iejutusies savā amatā, kādus uzdevumus un svarīgākos izaicinājumus saskatāt?
- Ir pagājuši trīs mēneši, bet izaicinājumu ir daudz. Šobrīd būtiskākais ir sadalīt atbildības pārvaldes iekšienē, lai nākotnē nodrošinātu secīgu izpildi visiem iepriekš minētajiem darbības virzieniem. Personāla resurss mums ir, bet jāpārdefinē atbildības un jāseko, lai jaunās ieceres īstenotos praksē.
- Kādas ir ieceres šim gadam, aktivizējot un attīstot kultūras darbu novadā?
- Šis ir pirmais darbības gads, kad jaunajai pārvaldes sistēmai ir jāiedzīvojas praksē. Katram darbiniekam ir jāpierod pie jaunās pārvaldes sistēmas, un mums visiem ir cieši jāsadarbojas ar citām pašvaldības iestādēm, pagastu pārvaldēm un sabiedriskajām organizācijām. Tuvāko mēnešu darbības plāns ir vērsts uz rīcību, lai īstenotu ieceres, kādas ir Kultūras pārvaldei novadā. Par tām jau stāstīju. Pirmkārt, ir izveidojama vienota kultūras aktualitāšu informācijas telpa. Ņemot vērā, ka Gulbenes novadā ir liels skaits amatiermākslas kolektīvu, kuru finansējums ir pilnībā uz pašvaldības pleciem, ir jāizveido saprotama un uz motivāciju vērsta atlīdzības sistēma, kurā izstrādāti kritēriji, kas pamato atlīdzības apmēru, ņemot vērā darba rezultātus, kvalitāti, atpazīstamību ārpus novada, izglītību un citus nosacījumus. Šis ir mākslas virziena un novada mākslas leģendu lielo jubileju gads, tāpēc daļa aktivitāšu būs vērstas uz mākslas popularizēšanu novadā. Maijā Gulbenē tiks organizēta Vidzemes reģiona profesionālo mākslinieku izstāde, pieteikšanās jau ir izsludināta. Darbu tēma ir “Pilsēta” – par godu Jānim Brektem, kam ir 100.jubilejas gads. Notiks trīs mākslas plenēri – Gulbenē, Tirzā un Lizumā. Gulbenē - par godu izcilajam ornamenta meistaram Jūlijam Maderniekam, Tirzā – par godu gleznotājam un scenogrāfam Ludolfam Libertam un Lizumā – par godu gleznotājam-akvarelistam Jānim Brektem.
- Vai atbalstāt ieceri, ka ir jārīko kopā Gulbenes pilsētas un novada svētki?
- Šo ieceri noteikti atbalstu. Šogad novada svētki apvienojas ar ikgadējiem pilsētas svētkiem. Pasākumi ir jāplāno racionāli. Šogad 127 000 eiro tiks tērēti, lai nodrošinātu novada skolēnu dalību XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos, tāpēc būs vieni kopīgi novada svētki, par kuru konceptu un māksliniekiem sabiedrība tiks drīzumā informēta. Pārvalde rūpīgi vērtēs turpmākajos gados plānotos izdevumus. Piemēram, gados, kad notiek Dziesmu un deju svētki, un liela pašvaldības līdzekļu daļa tiek novirzīta, lai amatiermākslas kolektīvus sagatavotu skatēm un dalībai šajos svētkos, iespējams, arī turpmāk tiks rīkoti vieni kopīgi svētki novadam un pilsētai.
- Kā paredzēts izmantot Stāmerienas pili kultūras pasākumiem?
- Šobrīd ir iezīmēts 30.maijs, kad ir plānota operetes izrāde. Šis būs pirmais tāda veida pasākums Latvijā, kur operete tiek izrādīta brīvā dabā. Tas ir izaicinājums gan mums, gan operetes režijas un tehnisko darbinieku grupai. Ceru, ka nākotnē tā varētu kļūt par tradīciju. Tiek strādāts pie vēl vienas jaunas idejas – Stāmerienas pils apmeklētājiem regulāri nodrošinās kādu kultūras programmu, ko sagatavos vietējie amatiermākslas kolektīvi, piemēram, teātra izrādes, vokālo ansambļu priekšnesumus, nelielus deju koncertus, lai pēc grafika vasaras sezonā apmeklētājiem ir pieejama kultūras programma. Plānots tuvākajā laikā uzrunāt amatiermākslas kolektīvus šīs ieceres īstenošanai, kā arī jāstrādā, lai informācija par šādām aktivitātēm nonāk līdz apmeklētājiem un interesentiem. Drīzumā tiks publicēts novada pasākumu un aktivitāšu plāns šim gadam.

Fakti

Gulbenes novada Kultūras pārvaldes, tajā skaitā 13 kultūras un tautas namu, divu brīvā laika pavadīšanas centru un Gulbenes kultūras centra uzturēšanai, kultūras un tautas namu vadītāju un darbinieku, Gulbenes novada māksliniecisko kolektīvu vadītāju un koncertmeistaru darba samaksai un pasākumu organizēšanai plānoti 1 463 334 eiro, kas ir par 282 789 eiro vairāk nekā pagājušajā gadā sākotnēji plānotais finansējums.
◆ Kultūras iestāžu telpu remontdarbiem un teritorijas labiekārtošanai plānots finansējums 119 377 eiro, būtiskākie no tiem: Līgo tautas nama apkures katla maiņai plānoti 20 000 eiro, Rankas kultūras nama jumta maiņai plānoti 14 200 eiro, Litenes brīvdabas estrādes grīdas seguma maiņai plānoti 30 000 eiro.
◆ Kultūras pārvaldes, kultūras un tautas namu un kultūras centra izdevumu tāmēs plānots finansējums pasākumu organizēšanai – 202 967 eiro, kas ir par 8 696 eiro vairāk nekā 2019.gadā, novada nozīmes pasākumiem plānots finansējums 80 000 eiro.
◆ Gulbenes novada amatiermākslas kolektīvu vadītāju un speciālistu atlīdzībai 2020.gadā plānots finansējums 265 750 eiro, tajā skaitā pašvaldības finansējums - 243 121 eiro, valsts mērķdotācija tautas mākslas kolektīvu vadītājiem - 22 629 eiro.
◆ 8 140 eiro plānoti mākslinieku apbalvošanai par sasniegumiem mūzikā, mākslā un kultūrā.

Par Kultūras pārvaldi

Jaungulbenes tautas nama vadītāja Sarmīte Supe:
- Protams, visu uzreiz nevar sakārtot ideāli, bet ceru, ka visi kopā beidzot izveidosim novada kultūras darba pārraudzības sistēmu, lai varētu strādāt atbilstoši prasībām un vēlmēm. Šobrīd Kultūras pārvaldes darbinieces cenšas saprast, kādas ir mūsu kultūras iestādes un to darbinieki, kādi ir tām pieejami resursi. Līdz šim katra pagasta kultūras iestāde vilka segu uz savu pusi, bet tagad domā par to, kam trūkst vai jāatjauno, lai nebūtu krasu atšķirību. Arī administratīvi kārtojamos jautājumos dominē vienas prasības, tāpēc nav vairs tā, ka katrā iestādē šos jautājumus risina atšķirīgi. Tagad biežāk tiekas kultūras iestāžu vadītāji, lai kopā ar Kultūras pārvaldi pārrunātu gatavošanos kopējiem novada svētkiem un pasākumiem.

Ozolkalna kultūras un sporta centra “Zīļuks” vadītājs Jānis Skopans:
- Tagad izveidotā sistēma ir lietderīga, jo ir iespēja kontaktēties ar kultūras jomas speciālistiem. Iepriekš vairāk nācās ieklausīties vietējā pagasta pārvaldes vadītājā, tāpēc gadījās, ka viedokļi par atsevišķiem jautājumiem bija atšķirīgi. Tagad apmēram 90 procenti sadarbības veidojas ar Kultūras pārvaldi. Ar pagasta pārvaldi mūs saista saimnieciskie un remonta darbi vai nepieciešama palīdzība nodrošināt transportu. Protams, pagasta pārvalde ir ļoti atsaucīga, jo vienmēr tiek reaģēts un atbalstītas mūsu vajadzības.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Kultūras norises – pārmaiņu vējos

Kategorijas