Dzirkstele.lv ARHĪVS

Strīdu par tautas tērpu piederību risina tiesā

Diāna Odumiņa

2020. gada 25. februāris 00:00

2028
Strīdu par tautas tērpu piederību risina tiesā

Gulbenes deju kopa “Ratiņš” var palikt bez Vidzemes novadam raksturīgajiem tautas tērpiem, kuri speciāli šūti tieši šim kolektīvam un lietoti jau deviņus gadus.
Runa ir par etnogrāfiski precīzi veidotiem 12 sievu un 12 vīru tautas tērpu komplektiem (apģērbs, galvassegas, apavi, rotaslietas), kuru sākotnējā vērtība bija 12 677,69 eiro.
20.februārī Vidzemes rajona tiesā Cēsīs notika pirmā sēde, kurā vienoties vēl neizdevās. Tātad tiesvedība turpināsies līdz tiesas lēmuma pieņemšanai vai arī līdz laikam, kad strīda dalībnieki savstarpēji vienosies un nebūs pretenziju.
Tērpus no kolektīva “Ratiņš” vēlas paņemt biedrība ar tādu pašu nosaukumu, kuras pārstāve Liāna Stūriška uzskata – juridiski tērpi pieder biedrībai, nevis deju kolektīvam.
Tiesā biedrības “Ratiņš” intereses pārstāv zvērināta advokāte Inese Ķikute, atbildētājus (Ivu Ventu un Gulbenes novada pašvaldību) pārstāv juristi Ainārs Andrups un Eduards Garkuša. Deju kopa “Ratiņš” ir Gulbenes kultūras centra tautas mākslas kolektīvs, kuru ilgus gadus vadīja Kārlis Vents, bet kopš šā gada 2.janvāra vada I.Venta.
“Mēs distancējamies no šī strīda pēc būtības,” tiesā pauda E.Garkuša.

Grib atgūt un iznomāt
Savulaik abi “Ratiņi” - deju kopa un biedrība - bija viens veselums, taču laika gaitā ceļi ir šķīrušies. Biedrība, mainot juridisko adresi (no Gulbenes uz Smilteni), vēlas līdzi paņemt tautas tērpus, kurus uzskata par savu īpašumu. Divus gadus L.Stūriška, kā apgalvo pati, ir centusies jautājumu risināt sarunu ceļā. Tā kā tas neesot izdevies, viņa sākusi meklēt palīdzību tiesībsargājošajās institūcijās – sākumā policijā, prasot uzsākt kriminālprocesu, bet, kad tas neizdevās, vērsās tiesā, ceļot civilprasību par tautas tērpu komplektu vai to materiālās vērtības atgūšanu.
Savukārt “Dzirksteles” aptaujātie “Ratiņa” dejotāji akcentē, ka tērpi ir šūti speciāli kolektīvam. Plašāk šo tēmu neviens dejotājs laikrakstam nekomentē, vien bilst, ka deju kopai nemaz neesot citu līdzvērtīgu tautas tērpu. Tērpu atdošana nozīmētu deju kolektīva izģērbšanu - uzskata dejotāji.
Savukārt L.Stūriška “Dzirkstelei” pauž, ka izģērbt deju kolektīvu neesot biedrības mērķis. “Es vienkārši gribu, lai tērpi stāv pie manis. Gribu pārliecināties, ka ar šiem tērpiem, to komplektāciju viss ir kārtībā. Ka nav, piemēram, kādiem svārkiem nogriezta mala,” saka L.Stūriška. Vajadzības gadījumā viņa došot iespēju deju kopai “Ratiņš” vai citiem kolektīviem lietot šos tērpus, parakstot īslaicīgus līgumus. L.Stūriška stāsta, ka zina citas biedrības Smiltenē, kurām jau ir tāda darba pieredze.

Biedrība bijusi nenovērtēta?
Savulaik šie tērpi ir iegūti, saņemot finansiālo atbalstu Eiropas Lauksaimniecības fondā. Tolaik šajā kolektīvā dejoja L.Stūriška, kura, kā pati stāsta “Dzirkstelei”, ir vēlējusies ietērpt deju kolektīvu “Ratiņš” jaunos tautas tērpos. Lai īstenotu ieceri, viņa dibinājusi biedrību “Ratiņš”, gatavojusi projekta pieteikumu iesniegšanai biedrības “Sateka” konkursā. Izdevies uzvarēt. 10 procentus no projekta izdevumiem ir apmaksājusi Gulbenes pilsētas pārvalde un sponsori - SIA “M.T.Z. Serviss”, SIA “Vārpa” un SIA “Kombainserviss”, kā liecina “Dzirksteles” arhīva informācija. Pēc tam notika tērpu pasūtīšana, darināšana. Tērpus izgatavoja tautas tērpu centrs “Senā klēts” un SIA “Kristāla kurpīte”. L.Stūriška “Dzirkstelei” skaidro – toreiz nav žēlojusi savu personisko laiku, nav taupījusi degvielu savai automašīnai, lai tikai cerēto projektu dabūtu gatavu. Visi to uztvēruši kā kaut ko pašu par sevi saprotamu.
L.Stūriška stāsta, ka konkrēto tautas tērpu projekta oficiālais realizācijas periods bijis terminēts uz pieciem gadiem. Šis laiks ir pagājis. Tikmēr daļēji ir nomainījies deju kolektīva sastāvs. Arī pati L.Stūriška vairs nedejo “Ratiņā”, bet tagad to dara kādā kolektīvā Smiltenē. Konfliktsituācijas iesākumā viņa no deju kopas “Ratiņš” prasījusi vienu tautas tērpu, lai varētu to izmantot, bet viņai ticis atteikts. L.Stūriška stāsta – nav gribējusi strīdu, vēlējusies vienoties mierīgā ceļā. “Taču nekādi piedāvājumi vispār nenāca,” viņa stāsta laikrakstam.
Kā biedrības “Ratiņš” pārstāve L.Stūriška vairākas reizes esot devusies uz Gulbenes kultūras centru, lai pārliecinātos, vai deju kopai ierādītajā noliktavā tiek glabāti tautas tērpi, kurus L.Stūriška uzskata par biedrības īpašumu. 20.februārī pēc tiesas sēdes viņa no Cēsīm taisnā ceļā atkal jau devās uz Gulbeni kopā ar savu advokāti. Šoreiz nolūks bija paņemt tērpus un aizvest sev līdzi uz Smilteni, tā pieliekot punktu strīdam. Klātesot Gulbenes kultūras centra vadītājam Egonam Kliesmetam tika konstatēts, ka noliktavā nav neviena biedrībai “Ratiņš” piederošā tērpa vai tērpa daļas.
Saskaņā ar “Lursoft” datiem biedrība “Ratiņš” ir dibināta 2011.gadā. Sākumā tās juridiskā adrese bija Gulbenē, bet kopš 2017.gada tā ir Smiltenē. Biedrības darbības mērķis ir ar dejas, dziesmas, mūzikas mākslu, tērpu valkāšanas kultūru veicināt Vidzemes novada atpazīstamību.

Jautājums
Biedrība “Ratiņš”: “Kādas ir biedrības tiesības rīkoties ar projekta ietvaros iegādātajiem tautas tērpiem un to aksesuāriem pēc projekta uzraudzības beigām?”
Lauku atbalsta dienesta (LAD) direktora vietnieks Ģirts Krūmiņš skaidro: “Projekta uzraudzības laiks ir beidzies 2017.gada 23.aprīlī, tādējādi LAD turpmāko projekta uzraudzību neveiks. LAD norāda, ka biedrība ir tiesīga mainīt deju tērpu un aksesuāru glabāšanas vietu, taču patapinājuma tiesiskās attiecības ar Gulbenes kultūras centru izbeidzamas atbilstoši pušu 2011.gada 1.jūlijā noslēgtajam telpas patapinājuma līguma nosacījumam. Vienlaikus LAD norāda, ka deju tērpu un to aksesuāru glabāšanas vieta var būt ārpus Gulbenes novada teritorijas.
Projekta ietvaros deju tērpus un to aksesuārus ir iegādājusies biedrība (apliecina Valsts kases konta izdruka, kurā ir redzami visi ar projekta īstenošanu saistītie maksājumi un pamatlīdzekļu uzskaites kartītes), kas pierāda biedrības īpašumtiesības. Tādējādi, ja biedrības īpašumtiesības tiek aizskartas, LAD aicina par to informēt tiesībsargājošās iestādes.”