Dzirkstele.lv ARHĪVS

Daudz vai maz - simts eiro par stundu?

Inita Savicka

2020. gada 25. februāris 00:00

2527
Daudz vai maz - simts eiro par stundu?

Plaša diskusija izvērsās Gulbenes novada domes finanšu komitejas sēdē, kad tika skatīts jautājums par pašvaldības aģentūras “Gulbenes tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrs” maksas pakalpojumu cenrāža izdošanu.
Tas ir papildināts saistībā ar Stāmerienas pili. Piemēram, ja interesenti vēlas svinīgu kāzu ceremoniju Stāmerienas pilī, tad pēc jaunā cenrāža lielās zāles telpu noma ir 100 eiro stundā.
2019.gada novembrī tika pabeigti Stāmerienas pils jumta un fasādes atjaunošanas un restaurācijas darbi, apskatei pieejamas pils iekštelpas un izveidota multimediālā ekspozīcija. Ņemot to vērā, cenrādis tiek papildināts ar jauniem pakalpojumu veidiem.
Tūrisma informācijas centra “Stāmeriena” tūrisma informācijas konsultante Inga Lapse komitejas sēdē informēja, ka piedāvātās cenas aprēķinātas kopā ar pašvaldības Ekonomikas nodaļu. “Statistika liecina, ka interese par Stāmerienas pili kļūst arvien lielāka,” teica I.Lapse. Ekonomikas nodaļas finanšu ekonomiste Daiga Krēsliņa skaidroja, ka tās ir maksas, kas varētu būt saistošas. I.Lapse papildināja: “Lai nekropļo tirgu!”

Domas dalās
Diskusiju raisīja ieplānotā nomas maksa pasākumiem, proti, tagadējā variantā lēmuma projektā lielās zāles telpu noma, kurā varētu tikt rīkoti semināri, svinīga kāzu ceremonija, ir 100 eiro stundā.
Deputātu Normunds Mazūru visvairāk satrauc tas, ka Stāmerienas pilī, kurai attīstība vēl ir priekšā, jau esot vēlme pielīdzināt cenas kā tādos objektos, kuros ir “pilnīgi cits serviss, cits komforts”. “Vecgulbenes muižā kamīnzāle ar visu aprīkojumu - 20 eiro stundā, pats esmu īrējis, lielā zāle - 50 eiro. Man uzreiz rodas jautājums, kādai auditorijai šī cena vienai stundai ir domāta? Nākotnē, kad tur būs skaisti saposts, veiksim korekcijas izcenojumos, prasīsim adekvātu maksu, bet šobrīd cena ir par augstu. Vēl iekrita acīs - noteikt 50 procentu atlaidi minētajam pakalpojumam laulības reģistrācijas gadījumos trešdienās. Sanāk, ka liekam reģistrēt laulību trešdienās? Kaut kas interesants! Gribētu paskaidrojumu!” sacīja N.Mazūrs.
I. Lapse par atlaižu trešdienu paskaidroja, ka šobrīd lielākais pieprasījums uz laulību ceremonijām ir ceturtdienās. “Mēs piedāvājam šādu variantu, lai papildinātu noslodzi pilij un veicinātu uzņēmējdarbību apkārtējiem viesu namiem, lai būtu, ko darīt jau trešdien,” viņa skaidroja un piebilda, ka šobrīd cilvēki tieši jūsmo par senatnīgo gaisotni, ko var sajust pils iekšpusē, un to, ka “kāzinieki bombardē ar jautājumiem par konkrētajām cenām”.
Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Normunds Audzišs neuzskata, ka šīs cenas ir par lielu. “Laulājoties pāri paši izvēlēsies, kādas sajūtas viņi grib gūt, un attiecīgi šo sajūtu gūšanai ir cena. Manā skatījumā, tā ir adekvāta,” teica N.Audzišs.
Viņš arī uzsvēra, ka šī unikālā pils ir kā mantojums novadam un tas ir kā produkts, kuram nedrīkst noteikt zemāku cenu.
Arī deputāts Andris Vējiņš uzskata, ka cenas ir korektas. Savukārt tam nepiekrīt deputāte Ilze Mezīte, jo, viņasprāt, cenas ir par lielu.

Pilī nevarēs rīkot ballītes
Stāmerienas pagasta pārvaldes vadītājs Ainārs Brezinskis stāstīja, ka divi interesenti, kas vēlējās laulāties pilī, uzzinot, kāda būs cena, pateikuši, ka 100 eiro stundā viņi nav gatavi maksāt. Viņš uzskata, ka “cipariem jābūt reālākiem”. “Fotosesija ar individuālo fotogrāfu iekštelpās - 20 eiro stundā. Kad tur notiks fotografēšanās, tad grupa nevarēs iet iekšā? Kad bija saruna par šiem cipariem, mani uz sarunām neviens neuzaicināja. Es būtu savas domas pateicis. Tas ir par traku! Pieņemsim, 50 cilvēki kāzās – tie ir 100 eiro par stundu un plus vēl 1,60 eiro par krēsla balto pārvalku, tātad vēl 80 eiro klāt. Vajadzētu piezemēties,” uzsvēra A.Brezinskis un piebilda, ka jārēķinās ar to, ka kāzu svinīgā ceremonija neilgst tikai stundu.
Gulbenes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andis Caunītis izteica priekšlikumu samazināt cenas, lai neesot tā, ka “aizbiedējam un tūrisma plūsma krītas”.
Izpilddirektore Lienīte Reinsone uzsvēra, ka pilī nevarēs rīkot ballītes, plānotas ir tikai svinīgas ceremonijas, “tikai fotografēšanās, seminārs vai konference, bet ne ballītes”.
A.Caunīti interesēja, kāda ir vidējā statistika pašreiz: “Cik vidēji stundā pili apmeklē un cik reāli stundā ieņemam?”
I.Lapse skaidroja, ka šobrīd piesakās dažādas grupas, piemēram, nesen bijusi 46 cilvēku grupa. Optimāli tā esot stunda, lai apskatītu pili, ja nav jautājumu. Šobrīd esot vairāki pieteikumi līdz pat septembrim. Piemēram, janvārī esot pārdotas 400 biļetes. Plānots, ka šogad Stāmerienas pils kompleksu varētu apmeklēt aptuveni 20 000 interesentu.

Rosina veikt izmaiņas attiecībā uz ģimenes biļeti
Pārdomas raisīja arī ģimenes ieejas biļete Stāmerienas pilī, kurā norādīts konkrēts pieaugušo un bērnu skaits. Plānots, ka ģimenes biļetes cena varētu būt 6,90 eiro. Izskanēja vairāku deputātu rosinājums veikt izmaiņas attiecībā uz ģimenes biļeti. Pašreizējā lēmuma projektā norādīts, ka ģimenes ieejas biļete sevī ietver 2 pieaugušos un 1 bērnu vai 2 pieaugušos un 2 bērnus.
A.Caunītis uzskata, ka ir jāatbalsta daudzbērnu ģimenes, arī audžuģimenes, un nevajadzētu ierobežot bērnu skaitu. “Ne vienmēr ģimenē ir divi pieaugušie un viens bērns vai divi pieaugušie un divi bērni. Var būt viens pieaugušais un trīs vai četri bērni,” akcentēja A.Caunītis.

Vēl diskutē, kādā statusā pilij būt
L.Reinsone komitejas sēdē arī atgādināja, ka Stāmerienas pils ir objekts, kurš pēc juridiskā statusa nav ne struktūrvienība, ne iestāde. Uz priekšdienām ir jautājums par to, kādā statusā, kā padotībā - kādas iestādes vai struktūrvienības - tas būs. “Šobrīd, ņemot vērā, ka objekts ir tikko nodots, atbildīga par to, kas notiek iekšpusē, ir tūrisma informācijas centra “Stāmeriena” darbiniece Inga Lapse, savukārt fiziskā darba veicēji ir pagasta pārvaldes darbinieki. Nākotnē šis jautājums ir jāsakārto, lai nebūtu dalītās atbildības. Mēs par pils statusu diskutējam kopš pagājušā gada.”
A.Brezinskis neslēpa savu sašutumu, kas tad īsti atbild par Stāmerienas pili: “Līdz šim tas bija saistībā ar pagasta pārvaldi, ar mani. Tagad pagasta pārvalde saņem iesniegumus par telpu nomu pilī, arī par kāzu ceremonijām tiek saņemti iesniegumi,” teica A.Brezinskis.
Deputāts Anatolijs Savickis pauda - ja būs tā, kā līdz šim, kad Stāmerienas pilī saimnieko gan aģentūra, gan pārvalde un muzejs, tad “nekas labs nav gaidāms”, kamēr pilij nebūs viena kārtīga saimnieka.
Lēmuma projekts par “Gulbenes tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centra” maksas pakalpojumu cenrāža izdošanu esošajā variantā ar deputātu balsu vairākumu finanšu komitejas sēdē tika virzīts tālāk apstiprināšanai novada domes sēdē, kurā deputāti pieņems galīgo lēmumu.