Jauna un perspektīva šķēpmetēja

2020. gada 25. februāris 00:00

1041

Jaungulbeniete Sanija Ozoliņa pasākumā “Gulbenes novada sporta laureāts 2019” ieguva balvu nominācijā “Gada Gulbenes novada BJSS sportiste”. “Sporta novirziens ir mans, jo māksliniece es noteikti nevarētu būt,” atzīst jaunā un talantīgā sportiste.
Viņa priecājas, ka sporta aprindās ir pamanīta. “Mazliet bija šoks, ka ieguvu šo balvu! Kad nosauca manu vārdu un apsveica, pat nezināju, ko tajā mirklī teikt,” sajūtās dalās Sanija.
Viņa uzskata, ka nopietni ar šķēpa mešanu, kas ir viena no vieglatlētikas mešanas disciplīnām, nodarbojas otro gadu, kopš aizgājusi mācīties uz Murjāņu Sporta ģimnāziju.
Viņas favorīts šķēpa mešanā ir Latvijas čempions Gatis Čakšs. “Viņš ir mans treniņbiedrs un arī ir pabeidzis Murjāņus. Favorīte ir arī Latvijas rekordiste Madara Palameika. Ja skatās pasaules līmenī, tad es raugos uz visiem vāciešiem, jo viņi ir līderpozīcijās šķēpa mešanā ar 90 metriem un vairāk. Tas ir, piemēram, Tomass Rohlers,” stāsta Sanija.

Ir stingrs režīms, bet tas patīk
Saniju jau kopš bērnības ir aizrāvušas dažādas aktivitātes – tautiskās dejas, piedalīšanās dažādos pulciņos. Kad mācījusies Gulbenes vidusskolas mazajās klasītēs, draudzene iepazīstinājusi ar treneri Arni Cānu. Sākusi nodarboties ar vieglatlētiku, bet, kā pati atzīst, tas nebija tik ļoti nopietni.
“Pēc kāda laika, šķiet, tas bija 2016.gads, piedalījos pirmajās šķēpa mešanas sacensībās. Tās bija nelielas sacensības, un veicās man diezgan labi - aizmetu 20 metrus. Un tā tas viss sākās - iepatikās šķēpmešana. Trenējos pie A.Cāna. Braucu uz Latvijas čempionātiem. Rezultātu vēl īsti nebija, bet tad, kad tie sāka parādīties, mani ievēroja mans tagadējais treneris Andrejs Vaivads, kurš uzaicināja mani aizbraukt paskatīties Murjāņus, lai, iespējams, mācītos tur un arī trenētos pie viņa. “Kāpēc gan ne?” nodomājām kopā ar treneri A.Cānu. Un tā es nonācu Murjāņos, kur mācos jau otro gadu. Joprojām esmu arī Gulbenes bērnu un jaunatnes sporta skolas audzēkne,” stāsta Sanija.
Uz Murjāņiem Sanija aizgāja, kad pabeidza 8.klasi Gulbenes novada valsts ģimnāzijā. “9.klasi iesāku jau Murjāņos. Pirmajā gadā bija ļoti grūti. Režīms: pulksten 7.00 jāceļas, ir brokastis, pulksten 8.00 jādodas uz stundām, kuras notiek četras stundas, pulksten 11.00 ir pirmais treniņš, kurš notiek līdz pulksten 12.45, tad atkal ir stundas līdz pulksten 16.00, un tad atkal treniņš, kurš beidzas ap pulksten 18.00. Pēc tam notiek konsultācijas un ap pulksten 20.00 sākas brīvais laiks. Ir divas stundas līdz pulksten 22.00, kad vari pasēdēt kopā ar draugiem istabiņās un parunāties. Tad jātaisās naktsmieram, un otrā dienā viss sākas no jauna. Ir diezgan stingri, bet man patīk. Sākumā bija grūti, bet tagad pie tā esmu pieradusi,” stāsta Sanija.

Šķēpu met ar kājām
Murjāņos Sanijai rit otrais mācību gads. Šajā laikā viņa ir piedalījusies ziemas un vasaras Latvijas čempionātos šķēpa mešanā. Pagājušajā gadā piedalījās arī Latvijas Jaunatnes olimpiādē. “Tajā veicās diezgan labi, jo izcīnīju 3.vietu. Rezultātu konkrēti neatceros, bet tas bija diezgan labs,” saka Sanija.
Personiskais rekords Sanijai šķēpmešanā ir 46 metri un 53 centimetri. Šogad ar treneri to plāno uzlabot līdz 50 metriem, tajā pašā laikā viņa uzsver, ka viņai galvenais plāns šogad ir aizmest 49 metrus, lai varbūt varētu kvalificēties U18 Eiropas čempionātam. Sanijas stiprās puses sportā – pacietība un mērķtiecība. “Ja es vēlos sasniegt rezultātu, tad es strādāšu un tiekšos pēc tā,” uzsver jauniete. Savukārt kā mīnusu viņa min slinkumu, kas dažreiz piezogas pavisam neaicināts, bet ar stipru gribu to varot pārvarēt un atkal sākt strādāt.
Sportošana Sanijai sniedz prieku un enerģiju. “Pēc treniņa ir daudz labāks garastāvoklis,” ir pārliecinājusies Sanija.
Visspilgtāk viņai atmiņā paliek tās sacensības, kurās nākas ciest neveiksmi. “Nezinu, kāpēc, bet man tā ir. Es samierinos. Sacensībās Talsos pirmie metieni bija izmesti, sasniegts labs rezultāts - 46 metri, bet pēdējā metienā kaut ko tehniski ne tā izdarīju un nokritu - pārkritu pāri līnijai. Treneris - šokā, es - sasitusies, ar nobrāzumiem. Bet piecēlos smaidīga - viss kārtībā, un 2.vieta,” atminas Sanija.
Visi domā, ka šķēpu met ar roku, bet izrādās, ka šķēpu met - ar kājām! “Par to visi brīnās. Ieskrienoties veic kustības ar kājām, tas vēlāk aiziet uz iestiepumu un tikai nobeidz ar roku. Roka izdara ļoti maz darba. Ar roku, kā mans treneris saka, tālu neaizmetīsi. Šķēpa mešanā svarīgi apgūt tehniku,” zina stāstīt Sanija.
Ģimene, vecāki ļoti atbalsta Sanijas izvēli pievērsties sportam. Arī vecmamma ir priecīga. Nedaudz bēdājas draugi, jo Sanija atbrauc mājās tikai nedēļas nogalēs. Ar vietējiem jauniešiem bijusi doma Jaungulbenē izveidot tautisko deju kolektīvu, bet neizdevās. “Mans treneris gan arī nedomā, ka man tas ir vajadzīgs, jo nedēļu esmu trenējusies, atbraucu mājās nogurusi un vēl kaut ko darīt... Viņš uzskata, ka vajag atpūsties, lai nākamajā nedēļā atkal varētu sākt no jauna. Tā arī nesanāca Jaungulbenē kolektīvu izveidot, bet mēs nolēmām - ja būs lielāki pasākumi, paši savāksimies un iemācīsimies kādu deju. Skolā dejoju jau no mazajām klasēm pie Daigas Tipānes - man ļoti patika. Braucām uz sadančiem, piedalījāmies skatēs ar labiem rezultātiem,” atceras Sanija.
Bez sporta un dejām viņai ļoti patīk matemātika. “Atzīmes varbūt nav tās spīdošākās, bet skolotāja Murjāņu Sporta ģimnāzijā man ļoti patīk - viņa tik ideāli prot iemācīt, ka ir prieks iet uz matemātikas stundām un mācīties! Interesantas stundas ir arī veselības mācība un sporta teorija, par kurām nekad iepriekš nebiju dzirdējusi. Ir vērtīgi,” saka Sanija.

Par Saniju

Šķēpmešanas treneris Andrejs Vaivads:
“Pēc savas būtības Sanija ir sportiska, viņu tas interesē. Viņai ir arī labas perspektīvas. Man grūti prognozēt, kā būs ar viņu pēc pusgada vai gada, kādas viņai saglabāsies vai veidosies prioritātes un kā tas var atstāt iespaidu uz mūsu kopīgo sadarbību, bet šobrīd viss ir kārtībā. Šajā laikā, ko viņa aizvadīja Murjāņos, ņemot vērā sacensību rezultātus, sasniegta ne tikai izaugsme un attīstība, bet tas ir arī sasniegums, jo viņa ir izvēlējusies disciplīnu vieglatlētikā, kas tehniski un fiziski ir ļoti sarežģīta un ar vislielāko konkurenci Latvijā. Latvijas vieglatlētikā nevienā disciplīnā nav tik ļoti spēcīgas konkurences kā šķēpa mešanā. Ja viņa jau var izcīnīt vietas, kad nokļūst uz goda pjedestāla, tad tas jau ir sava veida sasniegums. Jūs varat priecāties, ka jums Gulbenē ir šāds cilvēks! Mēs esam labās, draudzīgās attiecībās ar Sanijas iepriekšējo treneris Arni Cānu, un varu teikt visu labāko, un tas, ka viņa nokļuvusi Murjāņos, ir pareizais lēmums. Sanijai būs vecākais gads jauniešu grupā, un šobrīd mums ar viņu ir uzdevums iekļūt Latvijas izlasē, lai atbilstoši tam piedalītos sacensībās Latvijā un ārpus Latvijas, lai gūtu pieredzi.”

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Jauna un perspektīva šķēpmetēja

Kategorijas