Druvēnieši nosargā kultūras namu

2020. gada 28. februāris 00:00

2545

Pirmdien, kad Druvienas kultūras namā notika sapulce, vietējie iedzīvotāji varēja svinēt uzvaru, dzirdot Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītāja Jura Dambja teikto. “Esam nolēmuši, ka šo objektu vajag iekļaut valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā,” viņš sacīja. Tas tik uzņemts ar skaļiem aplausiem.
“Dzirkstele” jau rakstīja, ka druvēnieši bija satraukti par sava kultūras nama likteni. Jautājums par to, vai būt Druvienas kultūras namam, tika aktualizēts pagājušā gada pavasarī, jo novada pašvaldība aicināja pagasta pārvaldi, bibliotēku un citus telpu īrniekus pārcelties uz pili. Faktiski kultūras namu bija iecerēts nojaukt. Vietējie iedzīvotāji vāca parakstus par to, lai pagasta kultūras namā esošajiem sienu gleznojumiem un metāla mežģīņu kalumam tiktu noteikts aizsargājama kultūras pieminekļa statuss. Ar šādu priekšlikumu viņi vērsās Gulbenes novada pašvaldībā un Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē.

Pateicīgi vietējiem par signāla došanu
Sanāksmē, kurā pulcējās vietējie iedzīvotāji, Gulbenes novada pašvaldības pārstāvji, kā arī Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes pārstāvji, zāle bija pilna. “Sākumā skatījāmies diezgan skeptiski, arī informācijas nebija tik daudz, bet, kad nopietnāk iedziļinājāmies, esam atzinuši, ka te ir ļoti nozīmīgas vērtības. Atbraucot uz šejieni un apskatot, mēs esam ļoti patīkami pārsteigti par šīm vērtībām. Esam arī ļoti pateicīgi vietējiem iedzīvotājiem par iniciatīvu, vēlēšanos un trauksmes celšanu, un signāla došanu, ka tādas vērtības ir jāsaglabā,” uzsvēra J.Dambis.
Viņš ir zinošs, ka Druvienā iedzīvotāju skaits nav liels, bet, viņaprāt, nav svarīgi, cik daudz “mēs esam, bet svarīgi, cik mēs esam gudri un cik esam spēcīgi”. Un mantojuma saglabāšana liecina par gudrību. “Ja mēs saglabājam to, ko iepriekšējās paaudzes ir radījušas vai ko paši esam radījuši, to vērtīgāko nākamajām paaudzēm, tas nozīmē, ka neesam vienaldzīgi pret to vidi, kurā dzīvojam. Mēs atsperamies uz pagātnes panākumiem un nākotnē radām jaunus panākumus. Ja mums ir pagātne, tad mums būs nākotne. Ja mēs pagātni gribam aizmirst, tad mums nekādas nākotnes nebūs,” norādīja J.Dambis.

No pašvaldības puses sadzird bažas
J.Dambis uzsvēra arī to, ka Druvienas kultūras nama aura ir īpaša un ēkā valda īpašs noskaņojums, kas ir mākslinieku, arhitektu radīts, kā arī vietējo cilvēku piepildīts. Citviet Latvijā kultūras nami, kas kādreiz būvēti, sen jau esot pārbūvēti un pārveidoti. Tajos veikti eiroremonti un tālaika garša jau esot zudusi, bet ar Druvienas kultūras namu tas nav noticis.
“Es neesmu redzējis nevienu kultūras namu Latvijā, kurš tik daudz būtu piepildīts ar mākslu, un es varētu teikt – ļoti vērtīgu mākslu. Mēs Rīgā ļoti daudz diskutējām (par druvēniešu ierosinājumu- red.). Bija dažādi viedokļi, un esam nolēmuši, ka šo objektu vajag iekļaut valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Mēs vērsāmies pašvaldībā, jo normatīvo aktu kārtība ir tāda, ka mums ir jāinformē īpašnieks, un tad mēs sadzirdējām diezgan daudz bažu, kā to visu saglabāt,” stāstīja J.Dambis.
Viņš saprot, ka tas nebūs viegls uzdevums, bet svarīgi ir neiznīcināt. “Ja šodien šo ēku nevar uzturēt, nevarēs uzturēt rītdien, tad pēc 5 vai 10 gadiem nāks nākamie un to varēs izdarīt, un viņi būs pateicīgi tiem, kas to būs nosargājuši,” uzsvēra J.Dambis.
Viņaprāt, ja mums Latvijā nebūtu spēcīgu cilvēku arī padomju laikā un ja nebūtu vēlmes saglabāt kultūru, valodu, tad šodien mums nebūtu brīvas Latvijas. “Rūpēties par mantojumu - tas nozīmē rūpēties par savu valsti. Mēs ceram, ka pašvaldība arī tam visam piekritīs un ka kopīgi ar vietējiem iedzīvotājiem tiks atrasts risinājums, kā šo vietu neaizmirst, iedzīvināt, izmantot aktīvā darbībā. Ja nu ir kāds pavisam grūts brīdis, kad nevar uzturēt visu ēku, tad kādu daļu var iekonservēt, bet tās telpas, kur ir šī māksla, tomēr vajadzētu turēt atvērtas vietējiem iedzīvotājiem un ciemiņiem. Ar šādu objektu jūs varat lepoties visā Latvijā! Diendienā iepazīstamies ar vērtīgu mantojumu visā Latvijā, un jāatzīst, ka apdraudētākais ir jaunākais vai nesenākais mantojums, jo to mēs nenovērtējam. Domājam, ka tas, kas radīts pirms 20, 50 vai 70 gadiem, nav vērtība, tikai viduslaiku pilis vai senas baznīcas – tā ir vērtība. Bet arī padomju laikā tika radītas vērtības, kuras ir ļoti nozīmīgas nākamajām paaudzēm. Paldies, ka šāds ierosinājums ir nācis no jūsu puses! Paldies, ka esat bijuši neatlaidīgi!” druvēniešiem teica J.Dambis.

Ēka jutusi laikazobu
Gulbenes novada pašvaldības izpilddirektore Lienīte Reinsone klātesošajiem sapulcē uzsvēra, ka tas būs “ļoti sarežģīts uzdevums, kas noteikti būs paveicams visiem kopā”, jo finansējums esot nepietiekams. “Šai ēkai kā multifunkcionālai ēkai ir nepieciešami ļoti lieli ieguldījumi. Vēl jo vairāk uzdevumu sarežģī tas, ka jāsaglabā ēkas autentiskums,” viņa skaidroja un piebilda, ka “būs jādomā, no kā atsakāmies”. Bez uzturēšanas izmaksām ēkai nepieciešami kapitālieguldījumi, jo “ēka jutusi laikazobu, un bez padziļinātas izpētes saprast, kāpēc plaisā sienas un kas tam ir par iemeslu, neizdosies”. L.Reinsone skaidroja - ja objekts tiek iekļauts valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, tas sadārdzinās izmaksas.
Druvienas pagasta pārvaldes vadītāju Juri Graumani nebaida tas, ka ēka būs valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. “Objektu pašvaldībai ir daudz - tā ir, kaut vai Stāmerienas pils, kas jāpabeidz. Ja tur ir miljoni, tad mums nav tik traki. Jā, cilvēku mums ir tik, cik ir. Arī tiem, kas te ir, nepieciešams kultūras nams, un viņi to apmeklē, notiek pasākumi,” teica J.Graumanis.
Zināms, ka ēka sastāv it kā no divām daļām - kultūras nama un klāt piebūvētās administratīvās ēkas daļas. J.Graumanis arī norādīja, ka kultūras nama daļai paliek funkcija – kultūras nams, bet, runājot par administratīvās ēkas daļu, viņš teica: “Esam gatavi, atvērti piedāvājumiem, uzņēmējiem.”

Statuss sadārdzinās izmaksas
Gulbenes novada pašvaldības kultūras komisijas vadītāja Antra Sprudzāne teica, ka kultūras komisija divas reizes sanāca kopā un ļoti nopietni diskutēja par šo jautājumu. “Nevienā brīdī mēs neesam nolieguši šīs ēkas kultūrvēsturisko nozīmi. Skatoties kompleksi, varam būt lepni, bet tajā pašā laikā ir jāskatās, kā to visu uzturēt, kā attīstīt, un tas ir vissāpīgākais jautājums. Tas ir kopīgs darbs, kopīgs redzējums. Domāju, tas ir būtiskākais jautājums šobrīd, ko mēs darīsim, zinot, ka iedzīvotāju pagastā paliek mazāk, un kā tad varbūt pievilināt te cilvēkus,” teica A.Sprudzāne.
Arī viņa tāpat kā L.Reinsone uzsvēra, ka ēkai nepieciešami lieli kapitālie ieguldījumi un, ja tai ir noteikts valsts kultūras pieminekļa statuss, tad, ja būs jāveic būvdarbi, tie būs dārgāki.
Viņa druvēniešus aicināja padomāt, kā to visu varētu attīstīt, un izteikt savas domas, nodot savu redzējumu tālāk pašvaldībai.

Fakti

Druvienas kultūras nama foajē zālē atrodas mākslinieku Brigitas un Ralfa Jansonu veidotais sienu gleznojums. Tradīciju zālē sienas rotā mākslinieces Helgas Melbārdes-Krisbergas veidotais panno “Druvienas dziesma”. Kultūras namā ir arī Jēkaba un Miķeļa Hofertu metāla mežģīņu kalums.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Druvēnieši nosargā kultūras namu

Kategorijas